Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka šāda problēma pastāv, taču vieniem ir tiesības un vajadzība remontēt, un otriem – viņu tiesības un neērtības. Par šo jautājumu ik pa laikam kāds cilvēks sūdzas, ziņo arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Taču dzīvē un praksē situācijas ar remontdarbiem risina dažādi. Viena situācija ir tā, ka kaimiņš par kaimiņu vispār neliekas ne zinis – man vajag, un es urbju. Otra – kad cilvēki savstarpēji saskaņo un vienojas, ka skaļākos darbus veiks tad, kad kaimiņš dosies, piemēram, uz veikalu vai pie ārsta. Tāpēc situācijas risinājums lielā mērā ir atkarīgs no kaimiņu attiecībām un spējas vienoties.
«Nozarē ir pieņemts, ka pēc pulksten 23 nekādas trokšņošanas nevar būt. Tās ir vispārējās normas, lai netraucētu kaimiņus vismaz naktī. Protams, remonts ir jātaisa un mājokļi ir jāremontē, neatkarīgi no tā, vai remontu veic kaimiņš vai mājas pārvaldnieks, kas kaut ko remontē koplietošanas telpās. Protams, ka labāk, lai darbus vairāk organizē dienas laikā un netraucē cilvēkiem ārpus darba laika. Taču saprotams, ka pensionāri un māmiņas ar maziem bērniem dzīvo mājās arī dienā, un tad šie trokšņi ļoti traucē. Viena risinājuma jau nebūs, bet var mēģināt vienoties, ka vismaz vakarā netrokšņo vai skaļākos darbus veic tad, kad cilvēki dodas savās gaitās ārā. Jo arī meistari nesēdēs bez darba, lai pēc tam visu sarautu vienā dienā. Kaut kādi trokšņi būs vienmēr, bet lielāko troksni būtu normāli ar kaimiņiem saskaņot. Par pārkāpumu to varētu uzskatīt tad, ja trokšņotu vēlās vakara stundās vai naktī, kad cilvēkiem vajadzīgs nakts miers,» norāda Ģirts Beikmanis.
