Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz šo galamērķi skatījos kārām acīm, tāpēc izmantojām pašu pirmo siltāko pavasara nedēļas nogali un ar ģimeni devāmies ceļā, lai ar velosipēdiem izbaudītu Daugavas loku velomaršrutu no Krāslavas līdz Daugavpilij. Mūsu kompānijā bija sākumskolas bērni, tāpēc, pielāgojoties visu spējām, velomaršrutam izvēlētie 65 km izrādījās tieši laikā attāluma ziņā divām dienām, kad Latgales nošarmēti un iespaidiem bagāti iesēdīsimies vilcienā atpakaļ uz Rīgu.
Zaļāk ar vilcienu, nevis auto
Dzīvojot Rīgā, daudziem šķiet, ka Latgale ir tālu. Jā, varbūt tā arī ir, ja ceļš jāpavada pie mašīnas stūres un līdzbraucēji ir bērni, kas visu laiku jautā, cik vēl tālu. Ar vilcienu Latgale ir tuvāk, jo braukšana ir ērtāka. Pa ceļam vari aprunāties ar saviem ceļabiedriem, vērot apkārtni un dzelzceļa stacijas, izplānot nākamo dienu ceļojuma maršrutu, ja to vēl nav izdevies izdarīt, vai lasīt līdzi paņemto grāmatu. Vilciens no Rīgas līdz Krāslavai brauc katru dienu plkst. 16.31 un Krāslavā pienāk plkst.19.48, ceļā pavadot trīs stundas un 18 minūtes. Ar automašīnu ceļā no Rīgas vajadzēs četras stundas.
Krāslavas ekspresī braucienu iespējams izbaudīt arī komforta klases vagonā. Tajā ir tikai 12 numurētas sēdvietas, pie standarta biļetes cenas jāpiemaksā 1,40 eiro, un tā jāpērk laikus. Kā vilciena konduktors pastāsta, brauciens ar komfortu ir pieprasīts. Iespējams, šīs klases cienītājiem tieši tas arī patīk, ka vagons ir neliels. Vietas var izvēlēties – ja brauc ar kādu kopā, nelielai kompānijai var būt sēdvietas ar savu galdiņu. Šeit iespējams izmantot elektrības rozeti, ja nepieciešams lādēt datoru vai telefonu.
Arvien biežāk Eiropā cilvēki dod priekšroku ceļošanai ar vilcienu ne tikai ērtas pārvietošanās dēļ, bet arī tāpēc, ka tas ir videi saudzīgs un palīdz mazināt transporta radīto piesārņojumu.
Latvijā transports ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu (29%) no kopējām Latvijas SEG emisijām,
kā liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Tas slikti ietekmē gaisa kvalitāti, klimatu un sabiedrības veselību. Tāpēc mēs katrs varam pārdomāt, kā samazināt savu ekoloģisko pēdu, arī ceļojot, piemēram, izvēloties videi saudzīgu transporta veidu.
Nākamais videi saudzīgākais pārvietošanās veids pēc vilciena ir braukšana ar velosipēdu vai iešana kājām. Ceļojot šos pārvietošanās veidus ir ērti kombinēt, piemēram, plānojot velomaršrutu no vienas dzelzceļa stacijas uz citu, kā mēs to darījām. Vilciens ir arī ērts veids, kā pārvadāt velosipēdu – mazliet gan nāksies piepūlēties, lai velosipēdu ieceltu pa vilciena trepēm, taču bijām priecīgi, kad mums, lai to izdarītu, nāca palīgā vilciena konduktors. Uz to gan paļauties nevajadzētu.
Krāslava kā ieritinājusies Daugavas senlejā
Mēs devāmies uz Krāslavu piektdienas pēcpusdienā, un tas deva sajūtu, ka esam nedēļas nogali pagarinājuši. Krāslavas stacijas atrodas četru kilometru attālumā no pilsētas centra. Tā kā bijām ar saviem velosipēdiem, tad pa gājēju celiņu aizripinājām līdz pilsētai. Vilciena pasažieriem ir iespēja izmantot arī īpaši vilciena satiksmei pieskaņotu autobusa reisu, ar ko aizbraukt uz pilsētu. Ja vakars ir skaists, laika ir gana un līdzi nav sava velosipēda, iesaku doties kājām, jo gandrīz viss ceļš ved lejā no kalna pa gājējiem nodalītu ietvi. Ne velti Krāslava ir īpaša ar to, ka šeit Austrumlatvijas pauguru virknes nolaižas vistuvāk Daugavai, veidojot izteiksmīgu Daugavas senleju. Jau pa ceļam sajutīsiet Krāslavas šarmu, jo mājas ar skaistajiem kokgriezumu rotājumiem ir kā vēstures liecības par gadsimtu senu vēsturi. Ceļš vedīs gar grāfu Plāteru laikā uzbūvēto Krāslavas pili un tās iekopto parku, no kura paveras skaists skats pāri pilsētai. Mums daudz ko jaunu par pilsētas vēsturi un apskatāmām vietām palīdzēja uzzināt Krāslavas tūrisma informācijas centra sagatavotais audiogids, kas pieejams visitkraslava.com mājaslapā. Starp vēstures liecībām par dzīvi pilī ir arī kāds mīlas stāsts, kas diemžēl beidzās traģiski un tāpēc spilgti paliek atmiņā.
Lai arī pati pils ir apskatāma tikai no ārpuses, tā piesaista uzmanību ar savu varenību un novietojumu kalna galā, no kurienes var baudīt unikālo skatu ne tikai uz pilsētu, bet arī Daugavas lokiem. Parkā ir interesanti apskatīt pils grotu, kas ir atjaunota ar noslēpumaino pazemes eju, un to sargā pils lauva. Turpat pils parkā atrodas arī Amatu māja, kur agrāk atradās pils zirgu stallis. Plānots, ka jau drīzumā tā tiks izveidota par vietu, kur darbosies vietējie amatnieki un tūristi varēs iepazīties un darboties kopā ar podniekiem, audējiem, kokamatniekiem un citiem Latgales māksliniekiem. Pils kompleksa ēkās iekārtots arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, tūrisma informācijas centrs un starptautiskais kulinārā mantojuma centrs. Diemžēl pandēmijas dēļ mums nav iespējas apskatīt šo centru ekspozīcijas.
No pils ieliņas ved lejā no kalna līdz Krāslavas centram, kur apskatāms centrālais laukums, Garīgā semināra ēku ansamblis un vērienīgā Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca. Tieši Krāslavā savulaik bijusi pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā – Krāslavas Garīgais seminārs, kas audzēkņus sāka uzņemt 1757. gadā. Man Krāslavā visvairāk acis priecē Latgales koka apbūve – gan vairāk, gan mazāk atjaunotas mājas ar grezni dekorētām logu apmalēm, kā arī lieveņiem, kas ir unikāla dzīvojamo koku māju īpatnība. Mājas slejas cita citai blakus ar koptiem mazdārziņiem – cita par citu krāsaināka un krāšņāka.
Ar velosipēdiem dodamies pāri Daugavai uz kreiso upes krastu apskatīt brīnišķīgos skatus uz Daugavas lokiem un Krāslavu no Priedaines skatu torņa, kas ir otrs augstākais koka skatu tornis Latvijā. Torņa pakājē iekārtota atpūtas vieta.
Latgale ir bagāta ar seno amatu meistariem, kas saglabājuši tradīcijas. Par tādām daudz ko uzzinām, Krāslavā ciemojoties keramiķu Pauliņu darbnīcā. Keramiķis Valdis mums ne tikai izrāda savas mājas darbnīcas cepli, bet arī nodemonstrē, kā tiek virpots māla pods, un ļauj bērniem izbaudīt radīšanas prieku, no māliem uzmeistarojot savus svilpauniekus, ko, starp citu, Latgalē sauc par švilpauniekiem. Pēc laika paštaisītos keramikas darbus arī saņemam pa pastu, atsūtītus uz mūsmājām. Tagad mums mājās savi Latgales švilpaunieki vītero!
Ceļš uz Daugavpili
Kad pilsētu esam apskatījuši, mūsu ceļojums pa Daugavas loku velomaršrutu var sākties. Jāatzīst, ka ceļojuma plānošanā noderīga bija internetā pieejamā informācija par izstrādāto reģionālo velomaršrutu Nr. 35, gan plānojot apskates objektus, gan meklējot naktsmājas. Kopumā šis maršruts ir 123 kilometrus garš un veido apli starp Daugavpili un Krāslavu, izvedot gan pa labo, gan kreiso Daugavas krastu dabas parka Daugavas loki teritorijā, kas iekļauts Latvijas nacionālajā UNESCO sarakstā. Velomaršruts izveidots 2018. gadā, un, lai arī dažas norādes jau ir bojātas, kopumā marķējums palīdzēja sekot maršrutam.
No Krāslavas sākas dabas parks Daugavas loki, kas stiepjas līdz Naujenei. Tajā ietilpst astoņi četru līdz sešu kilometru gari gleznaini upes loki, ko uzskata par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu. Katram no Daugavas lokiem ir dots skanīgs nosaukums, piemēram, Rozališķu, Butišķu un Daugavsargu loks. Velomaršruts šajā posmā ved pa meža ceļiem, kur agrā pavasarī vēl saglabājies sniegs un bērni dubļus sauc par šokolādi ar karameli. Labi, ka pavasaris rada entuziasmu, ko grūtības tik viegli nevar nokaut. Izbraucot no Krāslavas, ir interesanti piestāt un izstaigāt Adamovas dabas taku, kas pāris kilometru garumā ved cauri gravām uz Adamovas pilskalnu Daugavas krastā. Takas sākumā atrodas skatu punkts, no kura paveras ainava uz Krāslavu un Daugavas lokiem, kā arī piknika vietas.
Maršruts no Krāslavas aptuveni 20 kilometru ved pa meža celiņiem. Jau pirmajā Daugavas lokā, ripinot garām brīvdienu mājai Skerškāni, kur saimnieks iznācis apkopt bites un mums laipni māj, ir tā sajūta, ka šeit ir laba atpūtas vieta – tuvu pie dabas un ar iespēju iepazīt lauku dzīvi. Pie nākamās tūrisma mītnes Upes dižvietas, kas atrodas aptuveni 10 kilometru no Krāslavas, padomāju tieši tāpat, jo pārsteidza tas, ka uzraksts pie viesu nama norāda, ka tas ir īpaši draudzīgs velobraucējiem. Bet mums vēl labs gabaliņš priekšā līdz mūsu kempingam.
Pa ceļam priecājamies pa meža celiņiem, apbrīnojam skatus, kur ceļš izved tuvāk Daugavas lokiem, papiknikojam pie Tartaka ezera, nofotografējamies pie sarūsējuša pamesta trolejbusa. Mūsu nakšņošanas vieta atrodas pavisam tuvu Vasargelišku skatu tornim, ko nolemjam apskatīt nākamajā dienā. Pirmās dienas velobraucienu noslēdzam jau krēsliņā. Pēdējie kilometri iet pa lauku ceļu gar pašu Daugavu pie krāšņā Rozališķu loka un jau pa gabalu kā bāku redzam iekurtu ugunskuru. Tur mūs sirsnīgi sagaida kempinga Ozianna saimnieks. Arī pirtiņa ir iekurta, un varam doties nomazgāt ceļa putekļus.
No rīta uzkāpjam Vasargelišķu skatu tornī, kur, stāvot pret upi, pa labi paveras skats, kas bija attēlots uz 10 latu naudas zīmes. No torņa izbaudām skaistu Daugavas loku ainavu. Dodamies ceļā uz Daugavpili. Pa ceļam apskatām Juzefovas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu, kas slejas Daugavas ielejas malā. Izteiksmīgais dievnams celts no tēstiem laukakmeņiem. Iespējams, tieši celtnes varenības dēļ padomju laikos tajā bijis ierīkots klubs. Turpat netālu apskatāms Juzefovas muižas parks. Tam ir savs īpašais iemītnieks – liellūpas vīngliemezis. Interesants ir Dabas aizsardzības pārvaldes minējums, ka tieši šīs sugas atklāšana, iespējams, pasargājusi Daugavas lokus no Daugavas HES būvniecības. Katrā ziņā Daugavas loki ar gleznaino ainavu, kultūrvēsturisko mantojumu, dižkokiem un laukakmeņiem un augu sugu daudzveidību ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām. Zinu, ka pa ceļam nepaspējām apskatīt visu, bet tas rosinās šo maršrutu kādreiz izbraukt atkal.
Pēdējos kilometrus līdz Daugavpilij izvēlamies nebraukt gar šosejas malu, kā tas ir velomaršrutā, jo uz autoceļa ir intensīva satiksme.
Veloceļojumos, īpaši ar bērniem, nav droši pārvietoties pa lieliem autoceļiem, tāpēc nogriežamies pa mazu ceļu gar dzelzceļu.
Kad esam sasnieguši Daugavpili, pa taisno dodamies uz dzelzceļa staciju, lai paspētu uz Rīgas vilcienu. Ērti iekārtojamies vagonā, kas paredzēts velobraucējiem. Un laiks paiet nemanot – esam atpakaļ Rīgā.
Aicinu izvēlēties vilcienu!
Kristiāns Godiņš, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs:
«2019. gadā sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādājām Sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz veidot dzelzceļa pārvadājumus kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, attīstot vilcienu satiksmi kā galveno pasažieru pārvadāšanas veidu lielākām iedzīvotāju masām. Turklāt tiek strādāts pie dzelzceļa pārvadājumu attīstīšanas, lai šie pakalpojumi būtu vēl pieejamāki, ērtāki un ātrāki, salīdzinot ar citiem transporta veidiem. Savukārt pārvadājumi ar autobusiem tiek veikti vietās, kur vilcieni nekursē. Tāpat to funkcija ir pievest pasažierus līdz tuvākajām vilciena stacijām vai, tieši otrādi, no stacijas nogādāt līdz iecerētajam galamērķim.
Arī Krāslavas ekspresvilciena maršrutā darbojas šāds sabiedriskā transporta savienojums – divi vilciena maršruta Rīga–Daugavpils ekspreša reisi ir pagarināti līdz Krāslavai, lai pasažieri varētu ātrāk, lētāk un ērtāk nokļūt no Rīgas Krāslavā, un otrādi. Savukārt visiem pārējiem Daugavpils vilciena reisiem ir pieskaņoti autobusu kustības saraksti, kas pieved pasažierus no Krāslavas līdz Daugavpils stacijai. Pasažieru ērtībām nokļūšanai no Krāslavas līdz Rīgai ir ieviesta vienotā biļete. To var iegādāties Pasažieru vilciena biļešu kasēs, vilcienā vai autobusā, un tā ir derīga braucienam gan autobusā, gan vilcienā. Iegādājoties vienoto biļeti, pasažieris var ieekonomēt pat 1,60 eiro. Turklāt, braucot ar vilcienu, ceļš līdz Krāslavai pasažieriem aizņem mazā laika, nekā brauciens ar autobusu.
Aicinu vasarā izmantot iespēju aizbraukt ar vilcienu arī uz Madonu un Gulbeni, jo no šā gada 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – piektdienās, sestdienās un svētdienās. Tāpat ērti ar vilcienu var aizbraukt līdz Cēsīm un Valmierai, kur turklāt ir ieviesti arī ekspreša reisi, tāpēc pasažieri galamērķī var nokļūt operatīvi. Tomēr atgādinu, ka šajā laikā, braucot ar vilcienu, jābūt atbildīgiem un jālieto mutes un deguna aizsegs, kā arī jāievēro distance no citiem pasažieriem! Lai droši un patīkami braucieni!»
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
