Mana pieredze
Lauka tomātus apdraud mitrums
Stāsta Ilze Lipska, bioloģiskās saimniecības Absolūts ēd saimniece:
«Lauka tomātus mazdārziņā var audzēt droši, tikai jāizvēlas pareizās šķirnes, proti, tieši lauka tomātu šķirnes. Laikapstākļi Latvijā nereti nav īpaši labvēlīgi tomātiem, tāpēc jābūt gataviem tos nepieciešamības gadījumā piesegt, bet, tā kā lauka tomāti parasti ir agras šķirnes un salīdzinoši pieticīgi, uz kaut kādu ražu var cerēt arī sliktos laikapstākļos. Mēs savā saimniecībā gan lauka tomātus vairs neaudzējam – tomēr ir pārāk daudz risku, un viens no bīstamākajiem ir mitrums. Ja vēl tomāti ir par biezu sastādīti, uz rudens pusi daudz ātrāk var sākties lakstu puves.»
Vajag audzēt īstās šķirnes!
Sandra Marcinkeviča, dārzniecības Dobītes saimniece:
«Risks vienmēr ir viens – kāda būs vasara? Tā kā laikapstākļus ietekmēt mēs nevaram, tad jādara viss cits, ko varam ietekmēt! Tātad, lai veiksmīgi izaudzētu lauka tomātus, svarīga ir vieta – lai būtu saulaina un pasargāta no vējiem, lai nebūtu pārāk mitra. Tomātiem patīk siltas kājas, tāpēc tie labi aug augstajās dobēs, kastēs, kur saliek slāņos dažādas trūdvielas, pa virsu augsni. Tomātiem patīk, un arī glīti izskatās.
Laukā noteikti ieteicamas ir zemās krūmu determinantās šķirnes, kas ir ļoti agras un kam, vienkārši sakot, ir ieprogrammēts limitēts ķekaru skaits (tāpēc nav arī tik daudz jāņemas ar pazarīšu izkniebšanu) – šīs šķirnes varētu dēvēt par sprinteriem. Salīdzinoši indeterminantās šķirnes, ko parasti audzē siltumnīcā, ir kā maratonisti un var dot teju neierobežotu ķekaru skaitu, ja vien ir atbilstoši apstākļi.
Mēs lauka tomātus esam stādījuši ne agrāk kā 25. maijā un līdz pat 10. jūnijam. Labi sevi ir parādījušas gan hibrīdās šķirnes, gan daudzas tā dēvētās vecās šķirnes. Piemēram, Beta un Betalux (50–70 cm augstumā) esmu audzējusi arī siltumnīcā, jo tie ir superagri tomāti. No hibrīdajām man patīk Hektors, Polfast, Pol Big, Sultan, Orange Queen. Labi vienmēr laukā ir izaugušas un ražojušas zemās ķirštomātiņu šķirnes, tās ir arī veselīgas un tikpat kā neslimo. Neiesaku laukā audzēt lielaugļu šķirnes, tās labāk lai paliek siltumnīcai.»
Pieredze – iesācēja veiksme jeb Kā audzēt tomātus kastēs
Eva Sprūģe, pērn lauka tomātus audzēja pirmo reizi:
«Pagājušā gada maijā mēs no dzīvokļa pārcēlāmies uz savu māju. Siltumnīcu izlēmām vēl nebūvēt, bet tomātus un gurķus tomēr vēlējos. Vīrs izgatavoja koka kastes bez dibena, tās salikām pie mājas vietās, kur zāliens bija nomīdīts un nebija vēl glīti ataudzis.
Man nav dārzkopja pieredzes profesionālā ziņā, bet pagājušajā ziemā es izmācījos daiļdārznieku kursos, ko rīkoja Dārzkopības un biškopības biedrība. Tas bija vērtīgi, noderēja arī zināšanas dārza plānošanā, proti, zināju, kur izvietot savas augstās dobes. Tās ir tuvu virtuvei, un skats uz dobēm ir patīkams.
Kastēs kārtās saliku visu, ko biju izlasījusi, kas augstajās dobēs jāliek (skatīt Soli pa solim bildēs – aut.), un tomātus varēja stādīt iekšā! Arī gurķus sastādīju.
Precīzu datumu nepateikšu, bet tas bija jūnija pirmajā dekādē, kad iestādīju savus tomātu stādus – svītrainos Tigerella un dzeltenos, kuru šķirni gan neatceros, kā arī vienu balkona tomātu šķirni Purple Boy ar tumšiem augļiem. Šogad iepriekšējā gada kastēs sastādīju garšaugus – maurlociņus, ķiplokus, vēl kaut ko –, bet tomātu stādiem būs jaunas kastes.
Zinu, ka daudzi satraucas, vai, šādās kastēs audzējot, tomāti nav divtik bieži jālaista. Man nav tādas pieredzes, ka augsne tur izžūtu stipri ātrāk nekā parastās dobēs, – kad bija karstāks laiks, protams, vairāk palaistīju. Reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās es tos mēsloju ar tomātiem domāto Kristalonu.
Tuvojoties rudenim, nokniebu galotnes un jaunos ziedus, lai spēks aiziet atlikušo augļu nogatavināšanai!»