Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieredzē dalās Maruta Kaminska, dārzniece un kokaudzētavas Dzērves saimniece.
Lai strādā mikroorganismi!
Es pati vislabprātāk gatavoju tā saukto sliņķu kompostu, kas ir ļoti vienkārši. Un, kad kaudze jau ir pietiekami liela, jūlijā, tai uzleju biokompostētāju. Tas ir ļoti iedarbīgs līdzeklis – mikroorganismu maisījums, kas spēj noārdīt celulozi. Biokompostētājs sadala skaidas, sīki sakapātus zarus, koku lapas un mājsaimniecības atkritumus, iznīcina kaitīgās baktērijas un nezāļu sēklas.
Sākoties bioloģiskiem sadalīšanās procesiem, kompostējamā masa sakarst līdz 60 grādiem un organiskais slāpeklis tiek pārvērsts augiem izmantojamā formā. Ja gaisa temperatūra ir 18 grādu un vairāk, kompostētājs pabeidz savu darbību aptuveni mēneša laikā.
Kad komposta masa samazinājusies par 50 procentiem, tā ir irdena, ar svaigas zemes vai sēņu smaržu, un tikai tad komposts ir lietojams augsnes bagātināšanai. Biokompostētāju var lietot arī citam nolūkam – lai kavētu nepatīkamu aromātu veidošanos sausajās tualetēs un kanalizācijas akās.
Spēks ir daudzveidībā
Savu kompostkaudzi regulāri papildinu ar dažādu sastāvu – pļauto zāli, nezālēm, salmiem, zāģu skaidām, kafijas biezumiem, olu čaumalām, kartupeļu mizām, smalkiem zariem, bet rudenī – koku lapām.
Vēl kādreiz piejaucu klāt kūdru no podiņiem, lai komposts būtu gaisīgāks. Tie, kuriem ir vistas, var pievienot arī vistu mēslus, kas palīdzēs kompostam uzkarst.
Kompostkaudzē nelieku vārpatu un gārsu. Ja kādreiz tomēr esmu sagrēkojusi un iemetusi kādu gārsas un vārpatas sakni, pārklāju kaudzi ar plēvi, lai saknes siltumā ātrāk sadalās. Manā dārzā ir mālaina augsne, tāpēc kaudzē kopā ar nezālēm un velēnu nonāk arī nedaudz māla.
Tāpat kā dabā, arī kompostkaudzē nepieciešama daudzveidība. Ja tajā liksi tikai nopļautu zāli, tā veidos anaerobu vidi, kurā labās baktērijas ies bojā. Gaisīgāku kompostu padarīs tā sastāvdaļu struktūras un izmēru dažādība, piemēram, ja tajā būs ne tikai izravētās nezāles, bet arī sīki zariņi.
Kādreiz pievienoju arī pelnus, kas noder kā kālija avots, taču noteikti nevajag pārspīlēt ar daudzumu.
Trīsvienība – siltums, mitrums un gaiss
Biokompostētāju izmantoju jau vairāk nekā divdesmit gadu, jo tas paātrina visus bioloģiskos procesus un komposts top gatavs ātrāk nekā gada laikā. Taču galvenie nosacījumi, lai taptu pilnvērtīgs komposts, ir SILTUMS, MITRUMS un GAISS.
Lai kompostkaudzei piekļūtu gaiss, tā būtu jāpārrok, bet var arī izlīdzēties, tajā vairākās vietās iedzenot mietu un izveidojot eju – alu, kurā arī var ieliet šķidro biokompostētāju. Ja viss būs izdarīts pareizi, kaudzē neveidosies slimību perēkļi, jo tā uzkarsīs līdz 60 grādu temperatūrai.
Obligāti jāgādā par mitrumu un sausā laikā kaudze jālaista, jo mikroorganismi veidojas tikai siltumā un mitrumā.
Man vairāk patīk lietot šķidro biokompostētāju – vienkāršāk: tik atšķaidi ar ūdeni un lej uz kaudzes. Savukārt sausais biokompostētājs ir jāuzduļķo ūdens spainī. To lietoju āra sausajai tualetei, lai novērstu smaku un palīdzētu tās saturam ātrāk sadalīties.
Ideālajā variantā dārzā vajadzētu būt divām kompostkaudzēm – viena, kuru izmanto, un otra, kuru veido. Jaunajai kompostkaudzei apakšā vienmēr atstāju kādu daļu no vecās kompostkaudzes, jo tajā dzīvo mikroorganismi, kas palīdz jaunajam kompostam ātrāk gatavoties.
Ņem vērā!
Čiekuri, skujas un ozolu lapas aizkavē komposta sastāvdaļu sadalīšanos. Tos liec citā kompostkaudzē – ar domu, ka tā vēl kādu gadu stāvēs.
