Šāds sasveicināšanās veids īpaši raksturīgs jauniem suņiem, tieši tā dara arī savvaļā augušie kucēni – viņi lec virsū gan viens otram, gan saviem vecākiem. Arī mājās auguši kucēni mēdz tā spēlēties vai izrādīt, kurš kādu vietu grib iekarot ģimenes hierarhijā. Tāpēc daudzi jaunuļi metas virsū ar priekšķepām arī savam saimniekam, nereti vēl cenšoties viņu sabučot. Jo suns padevies augumā raženāks, jo lielākas pūles atvairīt šādus mīluļa «apskāvienus». Ko darīt, lai atradinātu suni no šā niķa?
Daudzi suņu īpašnieki centušies suņus atradināt no šī paraduma, dodot komandu ar balsi «Nē! Nedrīkst!» vai «Nelec man virsū!», vai ar kādu citu līdzīgu frāzi, taču suns izliekas to nesaprotam. Pēc laika dzīvnieks atkal ar priekšķepām cenšas nogāzt saimnieku no kājām vai saplēš saimniecei zeķes, ja augumā padevies sīkāks. Daudzi par šādu rīcību cenšas suni sarāt un pat sodīt, taču audzināšana ir bez rezultātiem. Taču patiesībā četrkājaino draugu no šā netikuma var atradināt nedēļas vai pat īsākā laikā, turklāt bez balss komandas. Jums bez vārdiem jāparāda, ka šāda lēkšana un atbalstīšanās ar priekšķepām pret cilvēkiem ir nepieņemams paradums.
Atvairi (bloķē) ar ķermeni
Kolīdz dzīvnieks gatavojas tev lēkt virsū, pagriezies pret viņu ar sāniem un reizē izstiep pret viņu kāju vai noliecies un ar savu gurnu bloķē suņa kustību, lai viņš ar priekšķepām nevarētu pret tevi atspiesties. Tu pārliecināsies: ja suns spēs ar priekšķepām uzlēkt tev virsū, viņš vienmēr centīsies tā darīt un tu šajā cīniņā būsi zaudētājs, bet četrkājainais mīlulis – uzvarētājs. Kad suns ar visām četrām ķepām ir uz zemes vai grīdas, nekavējoties notupies pie viņa un pievērs draugam neviltotu uzmanību. Dzīvnieks drīz vien sapratīs, ka, mierīgi sēžot un nelēkājot, viņš var panāk to, ko vēlas, – lai viņu pamanītu un samīļotu.
Ja nepagūsti atvairīt
Kā rīkoties, ja suns jau paguvis ar priekšķepām uzlēkt tev virsū, pirms esi paspējis ar augumu atvairīt viņa lēcienu? Necenties viņu nogrūst zemē, izmantojot rokas. Daudzi suņi parasti to uztver kā rotaļas uzsākšanu. Vari mēģināt viegli uzkāpt uz vienas no suņa pakaļķepām, taču dari to tā, lai dzīvnieku nesavainotu. Tev jācenšas izdarīt kaut ko tādu, lai sunim atspiešanās pret tevi kļūtu neērta un lai viņš izjustu pēkšņu, ne pārāk patīkamu pārsteigumu. Neko nesaki! Pat nemēģini teikt «Nē!», kad centies viņu atradināt no nevēlamā paraduma. Taču atceries, ka ar savu rīcību tev nav arī jāpanāk, lai suns no sāpēm iesmilkstētos. Esi vienmēr konsekvents un drīz vien pārliecināsies, ka suni ir iespējams atradināt no lēkšanas virsū.