Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Iemesli neapklusināmai riešanai uz ielas var būt saistīti gan ar dzīvnieka izjūtām, gan iepriekšējo dzīves pieredzi. Ja kucēnu no mazotnes nemāca un ļauj riet, cik tik viņš grib, tad suns, pieaudzis būdams, neapklusīs tad, kad saimnieks to gribēs. Un neizliecies, ka it kā dusmojies par suņa riešanu, ja patiesībā tevi tā nemaz nesatrauc! Tavs suns spēj tevi atmaskot ar savu degunu, jo cilvēka ķermenis katras emocijas ietekmē izdala citādu smaržu, un tavs mīlulis to atpazīs.
Vai riešana atkarīga no šķirnes?
Vienīgā nerejošo suņu šķirne pasaulē ir basendži. Visi pārējie rej, bet visbiežāk ar to aizraujas terjeri, takši un to jaukteņi. Viņus ir visgrūtāk apklusināt temperamenta dēļ – šo šķirņu suņi ir azartiski un stūrgalvīgi. Visi medību suņi un pēddziņi ir ar skanīgām skaļām balsīm, jo tādi dotumi viņos ar nodomu ir izkopti. Parasti viņi nemēdz riet histēriski, taču vaukšķ ilgi. Spalgi un skaļi ir čivavas, Jorkšīras terjeri, krievu toiji, cvergšnauceri (īpaši baltie un melni ar sudrabu), špici. Ja gribas sunīti, kas klusāks no dabas, tad jāizvēlas kādas austrumu izcelsmes šķirnes pārstāvis – pekinietis, japāņu hins, Tibetas terjers, šitcu, Lhasa apso, faraonu suņi, čaučau. No lielajām šķirnēm uz riešanu orientēti visi suņi, kuru uzdevums ir sargāt teritoriju. Klusāki būs masīvie mastifi, sanbernāri, ņūfaundlendieši.
Paskaties uz apkārtni sava mīluļa acīm! Iespējams, biedējošs viņam šķiet garāmgājēju plandošais apģērbs vai kapuces.
Kāpēc suns aprej garāmgājējus?
Iemesli neapklusināmai riešanai uz ielas var būt ļoti atšķirīgi un saistīti gan ar dzīvnieka tā brīža izjūtām, gan iepriekšējo dzīves pieredzi:
- nepietiekama socializācija kucēna vecumā, bailes;
- apmācības trūkums;
- garlaicība, biedēt garāmgājējus ir jautri;
- savas teritorijas sargāšana (viņš par savu, iespējams, uzskata visu daudzdzīvokļu mājas pagalmu);
- fiziskās slodzes trūkums;
- cenšanās panākt, lai saimnieks izdarītu to, ko suns vēlas.
Ja pats esi īgns purpinātājs, kas neapmierināts ar visu pasauli, tāds būs arī tavs suns.
8 padomi, ko darīt, lai šāds kaitinošs paradums neizveidotos
- Kucēna vecumā pēc iespējas agrāk mīlulis jāiepazīstina ar augumā un uzvedības ziņā dažādiem cilvēkiem un pārsteidzošo apkārtējo vidi. Tas jādara jau no pirmajiem dzīves mēnešiem. Pēc vakcinācijas, kad kucēns vēl nedrīkst doties ārā, aicināt ciemiņus uz mājām. Pēc četru piecu mēnešu vecuma īstais socializācijas laiks jau būs nokavēts.
- Suns jau no mazotnes jāradina pie visiem iespējamiem trokšņiem, kādi vien uz ielas varētu būt biedējoši – strauji ver vaļā automātiskos lietussargus, met zemē šķindošus priekšmetus, radi dažādas skaņas, šņākoņu –, un ļauj sunim pārliecināties, ka tas viss nerada briesmas.
- Katru dienu neatkarīgi no laika apstākļiem ar suni jādodas ārā un jāved garās pastaigās, lai radinātu pie fiziskas slodzes, – pēc tās sunim nenāks ne prātā riet, jo viņš būs noguris.
- Pamanot mazākās baiļu izpausmes, nekādā gadījumā neņem suni rokās (tas attiecas gan uz kucēniem, gan mazo šķirņu sunīšiem), nečubini, neuztraucies līdz ar viņu, jo tas dzīvniekā viesīs vēl lielāku nedrošību vai arī tieši otrādi – agresivitāti.
- Ja suns sāk riet uz garāmgājējiem un nerimstas, nemierini viņu ar glāstīšanu, jo dzīvnieks to uztvers kā uzslavu par modrību un tas viņam dos drosmi un pamudinājumu riet vēl dūšīgāk. Mierīgi turpini pastaigu, tikai pamainot maršruta virzienu, lai suns ierauga citus interesantus objektus.
- Ja tavs mīlulis ir no lielajām šķirnēm un jau apguvis paklausības komandas blakus!, sēdi!, stāvi! vai guli!, izmanto kādu no tām. Guļus esot, sunim ir ļoti grūti riet. Ja riet sācis mazs sunītis, kurš tajā brīdī turēts rokās, tūliņ noliec viņu zemē, bet, ja viņš riešanu turpina, vari uz brīdi viņu pavērst ar punci uz augšu vai pat ar galvu uz leju – pēc dažām tādām reizēm suns sapratīs sakarību, ka riet nav labi, jo tad var nonākt netīkamā stāvoklī.
- Ņem vērā, ka suņa raustīšana, purināšana, sišana ar pavadu nelīdzēs – šāda uzvedība bailīgos vēl vairāk iebiedēs, bet agresīvos padarīs vēl agresīvākus. Riešanas pārtraukšanai kā palīglīdzekli var izmantot uzpurni.
- Neļauj sunim panākt ar riešanu viņa vajadzību un vēlmju piepildīšanos.
Kā suni atradināt no apriešanas paraduma?
- Dod komandu klusu! vai kuš! un uzmanīgi, maigi uzliec roku uz purna, nespiežot to, lai sunim nerastos pretestība pret šādu darbību. Ja komandu un rokas pielikšanu konsekventi atkārtosi ikreiz, kad suns ries, ar laiku viņš pēc komandas apklusīs. Taču šis paņēmiens neder gluži visiem.
- Kad suns kādu laiciņu ir rējis, uzslavē viņu par to. Tad dod komandu klusu! un parādi viņam iemīļoto rotaļlietu vai īpaši gardu kumosiņu (tas labāk strādās, ja mīlulis būs izsalcis). Lielākā daļa pievēršas piedāvātajam labumam un aizmirst par riešanu. Kamēr suns klusē, atkārto komandu un slavē viņu. Parādīto mantu sākumā atdod sunim, kad viņš paklusējis 5 sekundes, tad klusēšanas laiku paildzini līdz 7–8 sekundēm. Nostiprini jauno uzvedības modeli ar daudziem atkārtojumiem. Ar laiku klusēšanu pagarini arvien ilgāku. Ja suns ierejas agrāk, nokaunini un norāj viņu. Jo iekārojamāks dzīvniekam būs tas objekts, ko tu viņam piedāvā riešanas vietā, jo veiksmīgāk izdosies mācības. Ja rotaļlieta vai gardums viņam būs ļoti svarīgs, jau pirmajās nodarbībās var sasniegt klusēšanas brīdi vienas divu minūšu garumā.
- Ja neviens no iepriekšminētajiem paņēmieniem uz tavu mīluli neiedarbojas, izmanto ūdenspistoli. Kad suns sāk riet, vispirms viņam piedāvā kārumu. Ja, to apēdis, dzīvnieks atsāk riet, iešļāc viņam purnā ūdeni, vienlaikus dodot komandu klusu! Vari arī izdvest kādas skaņas ļoti spalgā vai zemā balsī, iepriekš dodot komandu klusu! vai kuš!
Neaizmirsti slavēt suni, kad viņš klusē!
Citi ieteikumi
Ņem vērā, ka suņi mēdz riet bez pārtraukuma, kad pēkšņi sākas kāda citu cilvēku vai suņu radīta skaņa. Ja tu ignorēsi šīs skaņas rašanās cēloni, netraucēti turpinot savu iesākto darbību (iešanu, sarunu ar paziņu u. c.), dzīvnieks var pārtraukt riet, jo informācija, kam neseko darbība, būs zaudējusi nozīmi. Riešana bieži ir saistīta ar bailēm no nezināmā, tāpēc paplašini sava mīluļa redzesloku un pieredzi, iepazīstinot ar dažādām skaņām. Pievērs uzmanību, tieši uz kurām skaņām suns reaģē ar riešanu, un radi tās mācību nolūkos – sākumā īsāku brīdi vai mazākā intensitātē, pakāpeniski pastiprinot. Vienlaikus ar skaņu rotaļājies ar suni vai liec izpildīt kādu komandu. Paskaties uz apkārtni sava mīluļa acīm! Iespējams, biedējošs viņam šķiet garāmgājēju plandošais apģērbs vai kapuces.
Riešana pēc komandas
Nereti pārmērīgas riešanas korekcijai izmanto metodi, kad nevēlamu uzvedību saista ar noteiktu komandu vai signālu.
- Sākumā iemāci sunim riet vajadzīgajā brīdī, atskanot komandai balsi! Visātrāk to iespējams apgūt, parādot kāroto gardumu vai rotaļlietu. Vajadzēs atkārtot tikai pāris reižu, un suns sapratīs, ko no viņa prasa. Atliek riešanu atļaut tajos gadījumos, kad vēlies, – dodot komandu un pacienājot ar kārumu.
- Kad suns sakarību izpratis, nākamais solis – iemācīt viņam saprast, kad, kur un cik reižu jārej, nepieļaujot balss palaišanu bez komandas – par tādu patvaļību jāsarāj, bet pēc dažām minūtēm jādod komanda un atļautajai riešanai seko uzslava un gardums. Nekādā gadījumā suns nedrīkst saņemt kārumu vai uzslavu par riešanu bez komandas!
- Sākumā komandu balsi! dod biežāk, tad arvien retāk un retāk, kamēr pastaigas paies bez vaukšķēšanas.
