Ja jāatjauno vecs dzīvžogs, kas savā nodabā audzis gadus 20 un nav pat formēts, būs nepieciešama atjaunojošā griešana. Tā gan būs jāatliek līdz nākamā gada agram pavasarim. Tas darāms īsi pirms intensīvās augšanas perioda, jo tad dzīvžogs glītu izskatu atgūs krietni ātrāk. Tā kā šādā griešanā parasti jāķeras klāt arī lielajiem zariem, pēc pavasara griešanas rētas labāk aizaugs, snaudošie pumpuri veiklāk aizpildīs neglītos tukšumus. Vēl viens iespējamais atjaunojošās griešanas laiks ir jūlija beigas, kas atkal ir īsi pirms otrās intensīvās augšanas perioda. Skujeņiem tādi gadā ir divi – pavasarī un vasaras otrajā pusē, bet pēdējais ir mazāk jaudīgs.
Vai atjaunojošā griešanā tūjas var uzreiz no pieciem metriem nogriezt līdz diviem?
Atbilde ir kategorisks nē, jo te jau runa ir par tūjas spēju izdzīvot. Maksimālais, ko nebūtu vēlams pārsniegt, veicot atjaunojošo griešanu, ir 30 procenti no koka lapotnes. Šāda apgriešana jāveic pakāpeniski. Taču šādu apjomu nevajadzētu griezt katru gadu. Ja vienā reizē pārcentīsies, augs nevarēs tik labi uzņemt barības vielas, tas kļūs slimību un kaitēkļu uzņēmīgāks. Tāpat jāatceras, ka spēcīgi apgriezts augs būs īpaši cītīgi jālaista, jo līdz ar lapotni ir atņemta arī daļa spēju uzņemt mitrumu.