Jāteic, ka šī forsītija ir brieduma gados. Tās var augt arī divtik ilgi, un tad stumbri būs rokas resnumā. Taču, kā jebkuram augam novecojot, ja tas netiek kopts, sākas problēmas. No sakņu kakla nāk jauni dzinumi, tā centrs kļūst pārāk sabiezināts, krūmā ir arī sausi zari, daudzi dzinumi ir nogūlušies zemē.
Forsītiju var atjaunot divos veidos
- No krūma iztīra sausos, neveselīgos un vājos zarus, kas guļ uz zemes, ir aplūzuši, greizi un stipri tievāki nekā citi. Atstāj tikai spēcīgākos dzinumus. Tas forsītiju stimulēs augšanai.
- Ja krūms audzis ar daudziem salīdzinoši smalkiem dzinumiem, to spēcīgi nosēdina 20–30 centimetru augstumā. Tas ir darāms tikai bezlapu stadijā no novembra līdz martam, lai augam būtu vieglāk atjaunoties. Patiesībā var sēdināt vēl zemāk, bet es tomēr iesaku atstāt šādu augstumu, jo zemāk pie sakņu kakla nāk jaunie dzinumi, snaudošie pumpuri. Tie ir izvietoti pa pāriem, un forsītijām ir daudz tā saukto tukšo posmu. Neredzot pumpuru vietas, itin bieži sanāk zaru nogriezt tukšā posma vidū, un tad veidojas jaunie dzinumi, kas paliek kā stumbenīši, tukši, bez lapām. Šos stumbenīšus vajadzētu ļoti akurāti ar spēcīgām dārza šķērēm nogriezt vai uzmanīgi nozāģēt. Labāk to darīt, kad dzinumi jau ir nedaudz nobrieduši.
Veicot atjaunojošo griešanu un ļoti spēcīgu krūma nosēdināšanu gandrīz līdz zemei, tas obligāti jāapber ar neitralizētu kūdru un jāpabaro ar minerālmēsliem. Kūdra pasargās snaudošos pumpurus no izsalšanas ziemā, un barības vielas palīdzēs veidot jauno vainagu, ko var piefrizēt taisnāku, simetriskāku uz 3–5 jauniem dzinumiem. Augam noteikti ir vajadzīgs starta kapitāls, jo, daudzus gadus augot vienā vietā, saknes ir paņēmušas no augsnes visas iespējamās barības rezerves. Rudens pusē ziedu veidošanos veicinās pabarošana ar fosfora un kālija mēslojumu.
Krūmu noteikti ir iespējams atjaunot, taču tas ne vienmēr garantē ziedēšanu. Forsītija var neziedēt, ja regulāri apsalst, jo, iespējams, tai ir mainījušies apstākļi, piemēram, blakus izcērtot mežu, ir cits vēja virziens. Varbūt apkārtējie augi ir krietni paaugušies, un forsītija ir noēnota, tāpēc tai nenotiek pilnvērtīga fotosintēze, tiek kavēta vielmaiņa un barības vielu uzņemšana, samazinās lapu masa, augs ļoti vāji zied vai nezied vispār.
Jāņem vērā, ka forsītijai pumpuri nobriest iepriekšējā gada rudenī un agri pavasarī tā zied uz pilnīgi kailiem stumbriem, kas rada daudzus riskus, piemēram, salnu gadījumā. Nereti gadās, ka forsītija zied tikai apakšā pie stumbra, 15–20 centimetru attālumā no zemes, un tas liecina, ka augu ir bojājušas salnas. Lai pasargātu augu nelabvēlīgos apstākļos, krūmu var ietīt baltajā agrotīklā.