Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Vineta Radziņa, ainavu dizainere (instagramā – @vineta_radzina), Inga Mekša, zīmola Moone living radītāja (instagramā – @mooneliving), Baiba Birzniece, zīmola Let it bloom radītāja (instagramā – @_let_it_bloom_).
Izvēlies sala izturīgos podus
Lai podi kalpotu daudzas ziemas, svarīgi izvēlēties īsto materiālu – tiem jābūt vai nu plastmasas vai arī sala izturīgiem. Latviešu ražotāja zīmola Moone living radītāja Inga Mekša stāsta, ka ilgi strādājusi, lai radītu pareizo formulu salizturīgiem podiem. «Mūsu klimatiskajiem apstākļiem raksturīgi daudzi sasalšanas un atlaišanās cikli, tāpēc podu materiālam ir jāiztur temperatūras svārstības. Pievienojot specifiskas piedevas, materiāls padarīts izturīgs mūsu laikapstākļiem.» Internetā var atrast arī citus sala izturīgos traukus, piemēram, tādus piedāvā zīmols Let it bloom, kamēr būvmateriālu veikalos daudzi skaistie podi (ar izņēmumiem) nav paredzēti ziemas apstākļiem, un, ja negribi, ka tie ziemā saplīst, podi rudenī jāienes iekštelpās. «Zinu cilvēkus, kas katru gadu pērk māla podus, atstāj tos ārā un nākamajā gadā pērk jaunus. Diez vai tas ir zaļi un ekonomiski,» uzskata Inga Mekša. Pat ja pods ir sala izturīgs, svarīgi ievērot dažas būtiskas nianses: «Pirmkārt, podam ir nepieciešams drenāžas caurums vai caurumi, jo puķupodu visbiežāk bojā ūdens, kas sasalstot izplešas un to pārplēš. Otrkārt, zem poda jānoliek kājiņas (klucīši), lai ūdenim būtu, kur notecēt. Trešais – lai drenāžas caurums nenosprostotos, svarīgi tam priekšā uzlikt tā saukto pot screen – ģeotekstila vai restotu plastmasas gabaliņu. Podā pirmo slāni (aptuveni 1/3) piepilda ar keramzītu, kas kalpo kā drenāža, un tikai tad liek augsni, citādi podā var veidoties purvs, bet mitrums var kaitēt augam.»
Ņem vērā! Ainavu dizainere Vineta Radziņa gan atgādina – ja podu vai pat vairākus podus vēlies novietot uz balkona vai jumta terases, vispirms jānoskaidro būvkonstrukciju nestspēja, jo smagie podi, papildināti ar zemi un augiem, kurus skar nokrišņi (lietus, sniegs), kļūst vismaz divtik smagāki.
Vai nepieciešams arī siltināt?
Jārēķinās ar to, ka augs podā var izsalt, taču vairumā gadījumu tā nenotiek. Bet bargās ziemās pat augi dobēs mēdz neizdzīvot. «Latvijā augsne sasalst aptuveni viena metra dziļumā, Vidzemē – pat vēl dziļāk, līdz ar to auga saknes pakļautas salam gan dobē, gan podā. Ja augs ir ziemcietīgs dobē, tas, visticamāk, pārziemos arī podā,» norāda Vineta Radziņa, aicinot aizdomāties par sortimentu stādaudzētavās. «Vai tad tur podus rok zemē? Nē! Tie paliek turpat uz lauka, un tikai pērles – augi, kam mūsu ziemas par bargām, – tiek kaut kā īpaši pasargātas. Šā iemesla dēļ diez vai vajadzētu riskēt un podos stādīt, piemēram, magnolijas.» Arī zīmola Let it bloom radītāja Baiba Birzniece uzsver, ka visvienkāršākais veids, kā izvairīties no augu izsalšanas, ir nestādīt riskantās kultūras. «Jārēķinās, ka apstākļi podā tomēr ir dramatiskāki nekā dobē. Tiesa, podus var arī siltināt. Zinu, ka cilvēki mēdz podu iekšpusē salikt jogas matracīšus vai putuplasta strēmeles, lai pasargātu augu no aukstuma. Varbūt tas arī nedaudz palīdz, bet drošāk tomēr ir izvēlēties ziemcietīgu augu,» iesaka Baiba Birzniece. Inga Mekša piebilst, ka podu siltināšana noder, lai augs podā nebūtu tik ļoti pakļauts temperatūras svārstībām. Reizēm cilvēki mēdz auga sakņu kamolu podā iesaiņot arī agrotīklā, džutā, kādā siltā materiālā, lai pasargātu augu no nosalšanas, taču Vineta Radziņa uzskata – ja augs augsnē iestādīts ar rezervi (līdz poda malām ir brīva vieta augsnes papildināšanai) un saknes neaizsniedzas līdz poda malām, tad no siltināšanas īsti jēgas nav. Poda izmēru iesaka izvēlēties atbilstoši stāda sakņu kamola lielumam – podam ir jābūt divreiz lielākam. «Dārznieki kokaugiem iesaka izvēlēties podus no vismaz 60 centimetriem diametrā,» zina stāstīt Inga Mekša. Jārēķinās, ka ar laiku, augam augot, arī sakņu sistēma kļūs lielāka, un būs vai nu jāmaina augs, vai arī jāizvēlas lielāks pods.
Priedes, grimoņus vai hortenzijas?
Svarīgi izvēlēties ne tikai ziemcietīgus augus, bet arī tādus, kas pelēkajā laikā izskatās pievilcīgi. «Es liktu uzsvaru uz kādu kokaugu, visticamāk, skatītos kāda skujeņa virzienā. Varētu ieteikt kalnu priedi, jo tā ir izturīga, lodveida formas tūju vai kādu no topiārajām formām, kas veidota spirāles vai čupačupa (tūjas bumba uz kāta) veidolā. Ja pa viesistabas logu redzams balkons vai terase, noteikti var iestādīt podā egli, kuru ap Ziemassvētkiem var izdekorēt. Ir dažādas pundurformu šķirnes, bet lielāku egli pavasarī var aizvest uz laukiem un iestādīt. Podos, protams, varētu stādīt arī lapu krūmus, piemēram, spirejas, bet tām ziemā zariņi nav izteiksmīgi, tāpēc labāk izvēlēties augus, kas izskatās dekoratīvi. Tie varētu būt nokarenie augi lietussarga formā, kurus var izdekorēt ar lampiņām, lapegles, kuru zarojums ir smalks. Noteikti var izvēlēties grimoņus, kuru jaunie dzinumi ir košās krāsās – sarkanā, dzeltenā un citās, turklāt grimoņi ir gana ziemcietīgi. Starp zariem var izvīt lampiņu virtenes un kompozīciju papildināt ar viršiem un sudrabaino Brauna kalocefāli,» iesaka Vineta Radziņa. Inga Mekša jau vairākas ziemas pārbaudījusi audzēšanai podos gan priedītes, gan lapegles – augot un izskatoties lieliski! Savukārt Baiba Birzniece iesaka skarainās hortenzijas – tās, iestādītas podos, var augt visu gadu, un, lai gan vēlu rudenī hortenzijas nomet lapas, ziemā tās saglabā skaistās ziedu galvas. «Podos esam stādījuši eglītes, bet tūjas gan neizvēlamies. Protams, viss atkarīgs no konteksta, piemēram, pie muižas labi izskatās augsti podi ar skaistām mūžzaļām bumbām. Tomēr kopumā uzskatu, ka mūžzaļie augi podos nav aktuāls risinājums, jo pavasarī to vietā gribas iestādīt sīpolpuķes, vasarā – graudzāles, taču ik pavasari pārstādīt, piemēram, egli varētu būt sarežģīti.»
Lai augs guļ un priecē mūs!
Stāsta Vineta Radziņa: «Ja augs iestādot ir salaistīts, tam rudenī un ziemā neko vairāk nevajag, jo augs dodas gulēt. Ja rudens ir ļoti sauss, augu var aplaistīt. Vissvarīgākais uzdevums ir neiekaltēt augu pavasarī un vasarā, un, augam mostoties, sākt to laistīt. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai augs pavasara saulē neapdegtu. Iespējams, to vajadzēs noēnot. Katru gadu augi sāk mosties atšķirīgos laikos atkarībā no laikapstākļiem – februārī, martā, reizēm tikai aprīlī. Pavasarī augam podā būs nepieciešama arī mēslošana. Bet tagad ziemā ļauj tam gulēt un priecēt tevi!»
Vienkārši, bet efektīgi!
Iesaka Baiba Birzniece: «Manuprāt, vienkāršāk ir nevis stādīt egli podā, bet, tuvojoties Ziemassvētkiem, iespraust podā nocirstu eglīti, skujotus zarus vai krāsainus dzinumus, izdekorēt ar bumbiņām, svecēm, lampiņām, kas darbojas ar baterijām. Pinterest var atrast ļoti daudz ideju! Ja podā bijis stādījums, es ieteiktu rudenī mazliet iztukšot podu – izņemt daļu augsnes, lai tā nesasaltu. Brīdī, kad tiks veidota ziemas kompozīcija, podā varēs iebērt augsni vai – vēl labāk – smilti un tur iespraust eglīti vai zarus un izdekorēt.»
