Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai spētu paredzēt un novērst suņa nevēlamo uzvedību, sākumā būtu jāizprot tās cēlonis – kāpēc suns vienā vai otrā situācijā rej. Tas var būt gan aiz prieka, gan garlaicības, gan bailēm vai agresijas – parasti visās šajās situācijās sunim ir ļoti augsts uzbudinājuma un satraukuma līmenis, kuru, pirmkārt, būtu ieteicams samazināt līdz minimumam. Un to visefektīvāk saimnieks var panākt ar savu mierīgo izturēšanos, savu enerģiju nododot sunim.
Lai veiksmīgi apmācītu suni, ļoti svarīga ir suņa hierarhijas loma ģimenē.
Lai izvairītos no nevēlamas uzvedības, ir svarīgi sunim likt saprast, ka līderis jeb barvedis mājās ir cilvēks.
Citi lasa
Un barveža uzdevums ir novērtēt briesmu pakāpi. Jūs taču arī, piemēram, draugu mājās neskrienat pie durvīm un vētraini nesagaidāt katru atnācēju, neizlemjat, kuru laist iekšā un kuram palūgt doties prom. Lēmumu pieņem mājas saimnieks. Tāpēc sunim jāliek saprast, ka tas nav viņa uzdevums.
Un to var panākt ar vairākām elementārām darbībām
1. solis
Ikreiz, kad suns, izdzirdot kādu troksni pie durvīm vai sagaidot ciemiņus, sāk riet, saimniekam tajā brīdī svarīgākais ir saglabāt mieru un atslābināties, nevis apsaucot vai kliedzot dzīt suni prom no durvīm. Tādējādi suns tikai vēl vairāk tiks uzkurināts riešanu turpināt.
Pēc pirmās riešanas sērijas mierīgā balsī var pateikt Paldies! (vai izdomāt kādu citu mierīgu signālu ar nozīmi – neuztraucies, es visu kontrolēju). Šajā gadījumā nav vajadzības pat izkustēties no vietas.
Sākoties atkārtotai riešanas sērijai, jāaiziet līdz tai vietai (piemēram, ārdurvīm vai vārtiem), jānostājas sunim priekšā ar muguru pret durvīm, atkal jāpasaka Paldies! un jādodas prom, it kā pagriežot briesmām muguru, ar savu ķermeņa valodu liekot saprast, ka barvedis izvērtējis situāciju un parādījis rīcību, kāda tiek gaidīta no suņa. Ja tomēr atskan trešā riešanas sērija, neko nesakot, suns uz 10–15 minūtēm jāizolē slēgtā telpā.
2. solis
Ja suni ļoti satrauc tādas ikdienišķas lietas kā durvju zvans, klauvējiens pie durvīm vai durvju atvēršanās, var mēģināt viņu pieradināt pie kairinātājiem jeb mazināt jutību pret tiem. To var praktizēt ar kārumu palīdzību. Brīdī, kad suns ir mierīgs un atslābinājies, viņu var pasaukt pie durvīm, tad vienreiz pieklauvēt un iedot kārumu. Tad pieklauvēt vēlreiz un vēlreiz… Un tā reizes 20 pēc kārtas (pēc katras suni atalgojot).
Tad saimnieks var pavirināt durvis – atvērt un aizvērt – un atkal iedot kārumu, ja suns uz to reaģējis mierīgi un bez riešanas. Pēc tam var praktizēt zvana pogas nospiešanu – arī tas jāatkārto vairākkārt, lai sunim liktu saprast, ka šie ir tikpat mierīgi signāli kā tējkannas ieslēgšana vai ūdenskrāna atgriešana un ka nav nepieciešams uz tiem saasināti reaģēt.
Kad suns uz šīm lietām sāk reaģēt jau nedaudz mierīgāk, var pieaicināt kādu aktieri, kurš no ārpuses pieklauvē vai piezvana.
Tad šis cilvēks ienāk iekšā, atkal aiziet, pēc brīža atkal atgriežas un piezvana pie durvīm. Tā turpināt līdz brīdim, kamēr sunim tā šķiet pilnīgi normāla situācija, kas viņā neizraisa satraukumu vai vēlmi riet.
Svarīgi, ka jebkuram atnācējam vai viesim, ienākot pa durvīm vai vārtiem, suns jāignorē (izlikties neredzam, neglaudīt, nerunāt ar viņu) līdz brīdim, kamēr tas ir nomierinājies un atslābinājies (nelec, nerej, neuzbāžas, nepieprasa uzmanību). Un tikai tad, ja ir vēlme, var suni pasaukt un ar viņu komunicēt.
3. solis
Nav reta parādība, kad suns, kas atrodas pagalmā, aiz žoga ieraugot kaimiņus vai viņu suni, sāk neatlaidīgu riešanu bez jebkāda objektīva iemesla. Suns ir bara dzīvnieks, un, ja tam ilgāku laiku jādzīvo vienatnē – nošķirtībā no cilvēkiem, piemēram, pie ķēdes –, garlaicības un stresa rezultātā suns var augu dienu vaukšķēt uz visiem pēc kārtas bez īpaša iemesla. Tāpēc der izvērtēt, cik ilgu laiku jūsu mīlulis tiek atstāts viens. Vai tam tiek veltīts gana daudz uzmanības – vai suns tiek fiziski un arī garīgi nodarbināts (regulāras pastaigas ārpus teritorijas, rotaļas un kopā būšana ar savu saimnieku).
4. solis
Vairums suņu ir pieraduši, ka, izlaisti pagalmā, tie netiek kontrolēti. Un tā ir viena no lielākajām saimnieku kļūdām. Lai izskaustu nevēlamo riešanu, apmācības procesā (kas var ilgt vairākas dienas vai pat nedēļas) sunim ir jāiet līdzi ārā (arī privātmājas teritorijā). Ja paredzams, ka suns kādu varētu apriet, jau laikus ieteicams pie kakla siksnas piestiprināt pavadu.
Sākumā ar suni pa teritoriju var staigāt pie pavadas, lai viņš jūt, ka tiek kontrolēts. Ja suns sāk apriet kādu garāmgājēju vai kaimiņu, ieteicams viņu no šīs situācijas norobežot, dodoties citā virzienā, liekot manīt, ka saimnieks kontrolē situāciju un pieņem lēmumus par tālāko rīcību.
Pie pavadas suns jāvadā tik ilgi, kamēr viņa enerģija un uzbudinātība noplok līdz minimumam – suns ir mierīgs un atslābinājies, pavada nav nostiepta.
Tad pavadu var nomest zemē. Taču tai vēl aizvien jābūt piestiprinātai pie suņa kaklasiksnas, lai vajadzības gadījumā varētu pārtraukt nevēlamo uzvedību. Ja suns, palaists vaļā, atkal skrien pie žoga kādu apriet, ar kāju jāuzmin pavadai, tā liekot sunim sajust kontroli un rimties. Tādējādi suns jāpietur, kamēr tas atslābst, tad atkal var ļaut doties brīvsolī.
Ja riešanas sērija atkal un atkal atkārtojas, sunim nepieciešams taimauts – tas vēlreiz jāizolē slēgtā telpā. Ir gadījumi, kad pietiek ar vienu šādu izolēšanu, bet gadās, ka suni nepieciešams izolēt vairākkārt, līdz tas saprot, ka drīkstēs palikt pagalmā tikai tik ilgi, kamēr nevienu neapries. Jāņem vērā, ka, veicot visas iepriekš minētās darbības, ar suni nav jārunā, viņš nav jāapsauc vai kā citādi jāsoda. Ar savu mierīgo izturēšanos, pavadas palīdzību un, ja nepieciešams, izolēšanu var panākt nevēlamās uzvedības pārtraukšanu.
Jāteic, ka nekas nemainīsies vienā dienā pēc pāris treniņiem. Jo īpaši, ja suns šādu uzvedību piekopis vairāku gadu garumā. Pats galvenais apmācības procesā – būt konsekventam, saglabāt mieru un apliecināt sunim savas līdera pozīcijas – saimnieks izvērtē situāciju, pieņem lēmumus un kontrolē visas sunim pieejamās privilēģijas, ko suns saņem, ja ar saimnieku sadarbojas.
