Kā frizēt noziedējušās puķes?

Atbild Sanita Reinberga, stādaudzētavas Puķu lauki saimniece.

Striktu noteikumu daudzgadīgo ziedu apgriešanā nav. Lielākoties tas atkarīgs no paša puķkopja gaumes un sajūtām. Ja dārzs ir ļoti akurāts, tad noziedējušas puķu ziedkopas tā skatu var sabojāt. Bet savvaļīgos puķu laukos tas ne tikai nekritīs acīs, bet pat izskatīsies iederīgi – dabā jau neviens ar šķērēm nestaigā.

Tomēr, ja vēlies ieviest dobē kārtību un arī paildzināt atsevišķu puķu ziedēšanas laiku, ir vairākas versijas, kā to izdarīt.

Citi lasa

Ieva Jātniece

Stils un mode

Kur iepērkas stilīgā kulinārijas blogere Zane Grēviņa?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Anija Pelūde

Padomi

Manas čuras ir oranžas! Vai jāsauc ātrā palīdzība?

1. variants – regulāri un laikus izgriezt noziedējušos ziedus. Var izgriezt tikai pašas ziedkopas, bet var tās nogriezt ar visu ziedkātu. Tā var paildzināt ziedēšanas laiku, jo augam neļauj briedināt sēklas. Tas ir labs veids, kā ierobežot arī tos daudzgadīgos ziedus, kas cītīgi pašizsējas, piemēram, pelašķi, rasaskrēsliņi, pulkstenītes. Šo paņēmienu izmanto arī tad, ja augiem ir skaista lapotne, kas tikpat labi kā ziedi rotā puķu dobi, piemēram, vilnainajai sārmenei, hostām, heihērām. Arī sagatavojot delfīnijas ziemai, tās uzreiz pēc noziedēšanas jānogriež līdz zemei, lai pagūst ataugt jauns lapu puduris. Atstājot dobos kātus, tajos sakrājas ūdens un salā tos saplēš. Vēl viens triks – nākamajā sezonā, lai paildzinātu ziedēšanas laiku kupli augošām daudzgadīgajām puķēm, piemēram, flokšiem, helēnijām, jūnija sākumā to cerus var izfilēt. Tātad kādus ziedkātus atstāt, citus nogriezt, lai tie aug no jauna un izzied vēlāk.
2. variants – auga pilnīga nogriešana jeb atsēdināšana, atstājot tikai sprīdi (10–15 cm) no zemes. Ar šo panāk, ka augs izdzen jaunu, skaistu lapu puduri, kas, iespējams, pēc kāda laika arī vēlreiz uzziedēs, bet, ja ne – būs gatavs ar godu sagaidīt auksto sezonu. Šo paņēmienu izmanto puķēm, kurām līdz ar ziedu noziedēšanu vārgas un neizteiksmīgas kļūst arī lapas, piemēram, agrajai ziedētājai lauztajai sirdij, ilzītēm, kaķumētrai, pelašķiem, magonēm, kalnu dzelzenēm, flokšiem. Tā apgriež arī dekoratīvos sīpolus, kad to ziedi pilnībā zaudējuši savu struktūru un dekorativitāti. Atsēdināšana vasarā gan neder tādiem garšaugiem kā ārstnieciskā salvija, lavanda, izops, mārsils, kuriem ir stingri, pārkoksnējušies kāti. Šiem augiem tagad var izgriezt tikai noziedējušos ziedus, frizēšanu atstājot pavasarim, jo augi nepaspēs izveidot sala noturīgas atvases.
3. variants – negriezt nekā. Īpaši tā pieņemts darīt ar tādām puķēm, kuras vēlā rudenī un ziemā joprojām izskatās dekoratīvi – ehinācijas, pēterpogas, krastkaņepes, dažādas mētras, veronikas, monardas, zilpodzes. Līdz pavasarim mierā liekam arī visu veidu graudzāles.
4. variants – divgadīgajām puķēm – citi noteikumi. Tām ir dzīves cikls: pirmajā gadā izaug lapotne, un tikai otrajā – ziedi, kuriem, ja vēlies augu nepazaudēt, jāļauj nobriedināt sēklas un izsēties. Tādas ir, piemēram, studentu neļķes, vidējās pulkstenītes, kāršu rozes, uzpirkstītes.