Līga gan nav mācījusies ne par agronomi, ne dārznieci. Bakalaura grāds viņai ir ķīmijā, maģistra – uzturzinātnē, un arī doktorantūrā specializācija pārtikas ķīmijā. Taču naudiņu jau kopš vidusskolas laikiem Līga pelnījusi, palīdzot audzēt puķes mammas Indras zemnieku saimniecībā Dārziņi 2 Jelgavas pievārtē.
Izvēlas profesionālas sēklas
Sēklas pērk Onavā – audzēšanai laukā piemērotas dažādu krāsu Ribaro un Rocket grupu šķirnes no vācu firmas Volmary, kas der gan ziedu griešanai, gan arī smukumdobēm. Ne pārāk liela auguma (Rocket – 70 centimetru, Ribaro – 40 centimetru). Tām ir arī košas, noturīgas ziedu krāsas, kas neizbalo spilgtākā saulē, un, protams, blīvas ziedu vārpas, kā jau mūsdienīgām lauvmutītēm pienākas.
Līga vienmēr nopērk un iesēj arī kādu paciņu Madame Butterfly maisījuma – par prieku vecmāmiņai, kam patīk pildītas lauvmutītes. Tās ir īpašas – ar ziediem bez ierastajām mutītēm, toties ar vairākām ziedlapiņu kārtām. Katrs atsevišķais ziediņš drīzāk atgādina pildītu acālijas ziedu. Pildītās lauvmutītes nav tik audzelīgas kā vienkāršās – pēc nogriešanas tās tik labi neataug, jaunie zariņi ir sīki.
Audzē stādus
Sēj marta beigās vai aprīlī atkarībā no tā, cik silts pavasaris gadās. Lauvmutītes sēj kastītēs Lafloras kūdras substrātā KKSS vai KKS1, kam nedaudz piejaukta upes smilts – lai caurlaidīgāks. Sasētās kastītes nedēļu stāv verandā, sakrautas grēdās, jo dīgšanai gaismu nevajag.
Tiklīdz parādās asniņi, kastītes pārnes uz siltumnīcu. Sanāk siltumnīcas arī mazliet pakurināt, jo parasti aprīlī dēstiem vēl ir pārāk auksti.
Piķē citā kastītē, kur lauvmutītēm būs jāaug līdz stādīšanai laukā. Tāpēc katrai tiek atvēlēta pietiekami liela vieta – starp dēstiem atstāj pa pieciem centimetriem. Piķē putuplasta kastītēs – tādās pašās kā tās, ko izmanto atdzesētu zivju transportēšanai uz veikalu. Putuplasta kastīte no apakšas pasargā dēstus no aukstuma, un tos var turēt neapkurināmā siltumnīcā. Tomēr, ja naktī gaidāmas stipras salnas, kastītes no augšas jāapsedz ar agrotīklu, pat vairākās kārtās.
Izkniebj galotni
Audzējot stādu, aiz pirmajām īstajām lapiņām jāizkniebj galotne, lai veidojas cers.
Maijā sāk stādīt laukā
Laukā stāda tad, kad dēstiem vairs nav jābaidās no sala, jo lielo lauku apsegt nav iespējams, tāpēc šogad sanāca stādīt pat jūnija vidū. Pirmās var stādīt tumšās lauvmutītes, tās ir sala izturīgākas. Izdzen vagas kā kartupeļiem vai burkāniem, skaustus nolīdzina ar grābekli un stāda ap 20 centimetru attālumā citu no citas.
Smukumdārzā šāda audzēšanas sistēma, protams, nederēs, bet, ja ziedus audzē griešanai, pašā laikā. Pirms stādīšanas pabaro ar Schultz mēslojumu ziedošām puķēm. Tas arī ir vienīgais, vairāk mēslotas lauvmutītes netiks. Stādot tās arī salaista, bet pēc tam vairs ne – lai iztiek ar lietus ūdeni.
Ievēro augu seku, tāpēc var iztikt bez indēm
Lauvmutītes vienā un tajā pašā vietā atgriežas ne agrāk kā pēc trim, četriem, pat pieciem gadiem, tāpēc tās neslimo un audzēšanā var iztikt bez indēm. Arī smukumdobē lauvmutītes nevajadzētu audzēt vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā.
Ar nezālēm pārlieku nekaro
Rindstarpas pāris reižu vasarā pārbrauc ar motobloku un stādījumu vienu vai divas reizes izravē. Gadās pat, ka tur, kur vairāk nezāļu, puķes aug labāk nekā izravētā laukā, jo karstā un sausā laikā nezāles pasargā puķes no izžūšanas. Turklāt kailā zemē spēcīgs lietus saceļ dubļu šļakatas un notraipa puķes ar smiltīm. Ja dobes mazliet apaugušas ar zāli, puķes paliek tīras. Tomēr jāuztur līdzsvars, lai nezāles nepārņemtu lauku. Lielākās nezāles labāk nogriezt, nevis izraut, lai neizkustinātu puķu saknes.
Laikus nogriež
Vienalga, vai lauvmutītes audzē dobei vai griešanai, tās laikus jānogriež, lai neveidojas sēklas, kas tikai lieki tērēs puķes spēku. Ja ieriesīsies sēklas, lauvmutīte būs slinka jaunu ziedu veidotāja. Lai izaugtu jauni, spēcīgi dzinumi, nedrīkst griezt par augstu. Jāatstāj tikai divi apakšējie lapu mezgli – tad izaugs trīs četri jauni skaisti, spēcīgi dzinumi, kas pēc divām trim nedēļām uzziedēs atkal.
To ir vieglāk ievērot, ja griež ziedus vāzei vai pārdošanai, – vajag pietiekami garu kātu, un dobē nekas daudz nepaliek.
Taču, ja lauvmutītes audzē tikai dobes smukumam, nereti šķiet: pietiks, ja nogriezīšu tikai pašu ziedkopu, jo tad izaugs vairāk jaunu dzinumu.
Izaugs gan – kupla slota ar nedaudziem sīkiem ziediņiem īsos kātiņos. Ja vien rudens salnas neuznāk ļoti agri, šādā veidā lauvmutītes var nogriezt un ataudzēt reizes trīs.
Griešanai pašas labākās ir ziedkopas, kam atvērušies divi trīs ziediņi. Vāzē tās izziedēs un atplauks līdz pašai galotnītei. Taču arī dārzā nevajag lauvmutītei ļaut izziedēt līdz galam. Kad pirmie ziediņi sāk birt nost un veidojas sēklotne, labāk vārpu izgriezt – lai nāk jauni dzinumi. Mēģināt pašam vākt sēklas nav vērts, jo modernās lauvmutītes ir hibrīdi. Pat ja sēklas būs auglīgas un sadīgs, nevar zināt, kas no tām izaugs…
Vai zināji?
- Visspēcīgāk smaržo tumši sarkano un dzelteno šķirņu lauvmutītes, rozīgās nav tik smaržīgas.
- Vistievākais un trauslākais kātiņš ir sarkanajām, bet visresnākais – rozā lauvmutītēm.
- Lauvmutītes spēj arī pārziemot un turpināt augt un ziedēt nākamajā gadā. Rudenī tās jāapgriež pussprīža augstumā un jāpiesedz ar kūdru, lapām vai zāģu skaidām. Visbrašākās ziemotājas ir sarkanās, gaišās nav tik izturīgas. Tomēr mūsu apstākļos otrajā gadā tās nebūs tik skaistas kā pirmajā.
- Pildītajām lauvmutītēm mutīšu nemaz nav, tās drīzāk atgādina acāliju ziedus.
- Ja stāda galotnīte izlauzta, veidojas skaists cers ar vairākiem dzinumiem.
- Lauvmutītes griež zemu, atstājot tikai divus pumpuru pārus.
- Pēc nogriešanas drīz vien ataug jauni dzinumi.
- Kad jau tik daudz atplaukušu ziedu, vairs nav ko žēlot – laiks lauvmutīti griezt nost.