Tā ir parastā mahonija (Mahonia aquifolium). Šie mūžzaļie krūmi pirms gadiem piecdesmit auga gandrīz katrā lauku mājā, to zarus izmantoja pušķos un vainagos. Latvijas austrumu daļā mahonijas izaug, maksimums, 70–80 centimetru augstas, bet rietumu pusē, kur maigāks klimats, nedaudz augstākas, jo tur jūtas labāk. Maijā mahonija zied ar dzelteniem ziediņiem, bet zilās ogas ienākas augustā un septembrī.
Agrāk mahonijas labi ziemoja, jo ziemās bija dziļš sniegs. Tagad klimats ir krietni mainījies un ziemas vairs nav tik sniegotas, vismaz Latvijas austrumu daļā. Sveloša, sausa vēja un dedzinošas saules ietekmē mahonijas ziemā bieži apdeg, lapas sakalst, zaudē savu skaistumu, un pavasari tā sagaida ar sačokurotām, sausām lapām, tāpēc arī skaistais mūžzaļais krūms pēdējā laikā vairs nav tik iecienīts.
Mahonija Latvijas austrumu daļā jāstāda aizvējā. Tai patiks pusēna vai ēna, auglīga, irdena, neitrālas reakcijas augsne.
Ziemā no saules tā jāpasargā, apliekot ar egļu skujām. To noteikti nevajag segt ar agrotīklu, jo, uzsniegot sniegam, tā apakšā izsutīs.
Latvijas rietumu daļā mahoniju audzēt krietni vieglāk, jo ziemā gaiss ir mitrāks un mahoniju ziemzaļās lapas nekalst.
Citādi mahonija ir viegli audzējama. Es savas mahonijas īpaši nebaroju, tās dzīvo savā vaļā. Ja zeme ir ļoti liesa, tās pavasarī var nedaudz pabarot ar kompleksajiem minerālmēsliem vai kompostu. Pārbarojot ar kūtsmēsliem, izaugs gari un spēcīgi dzinumi, kas nepārkoksnēsies. Tām nepatiks slapja augsne, bet arī pārmērīgu sausumu tās necietīs.
Pavairot mahoniju ir ļoti vienkārši – ar 2–4 mēnešu ilgumā stratificētām sēklām, bet vēl vienkāršāk ir no ogas mīkstuma attīrītas sēkliņas sēt rudenī. Pavasarī uzdīgs jaunās mahonijas.