Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kuras spēj apputeksnēt?
Lai sameklētu savai plūmju šķirnei atbilstošu apputeksnētāju, vispirms ir jāsaprot, kāda veida plūme dārzā aug. Plūmju šķirnes iedalās divās lielās grupās – diploīdās plūmes un mājas plūmes.
Kādas ir atšķirības?
Diploīdās plūmes ir Kaukāza plūmes radinieces – tās spēj cita citu apputeksnēt, ja vien ziedēšanas laiki sakrīt. Diploīdo plūmju zināmākās šķirnes ir ‘Komēta’, ‘Skoroplodnaja’, ‘Mara’, ‘Spīdola’, ‘Liesma’ u. c. Šajā grupā nav pašauglīgu šķirņu, kas varētu apputeksnēt pašas sevi, tāpēc, ja vēlies augļus, vienmēr būs nepieciešama otra šķirne.
Mājas plūmes nespēj apputeksnēties ne ar Kaukāza plūmi, ne ar pārējām iepriekš minētajām diploīdo plūmju šķirnēm. Bet tās ļoti labi spēj apputeksnēt cita citu, tikai jāsakrīt ziedēšanas laikam. Šajā grupā plūmju šķirnes var iedalīt trijās apakšgrupās:
- pašneauglīgās – jebkuros apstākļos ir nepieciešama vienlaikus ziedoša apputeksnētājšķirne;
- daļēji pašauglīgās – labvēlīgos ziedēšanas apstākļos šķirne spēj apaugļoties ar saviem putekšņiem, bet nelabvēlīgākos apstākļos labākas ražas iegūšanai būs nepieciešami citas šķirnes putekšņi;
- pašauglīgas – spēj apputeksnēties ar saviem putekšņiem, pat ja laikapstākļi nav ļoti labvēlīgi. Pašauglīgajām šķirnēm bieži vien veidojas izteikti daudz augļaizmetņu, taču, tos neretinot, augļi zaudē kvalitāti, koks straujāk noveco, cieš koku ziemcietība un slimībizturība.
Vienīgās mājas plūmju šķirnes, kas neder citu šķirņu apputeksnēšanai, ir ‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’ un ‘Lāse’, jo šīm šķirnēm ir nedīgstoši putekšņi.
Kā izvēlēties šķirni?
Šķirņu klāsts ir ļoti dažāds, bet ieteikt, kuru šķirni audzēt, ir ļoti sarežģīti, jo katram ir sava gaume. Skaidrs gan viens – izvēlēties šķirni tikai pēc augļu krāsas ir ļoti neapdomīgi, jo tas nav būtiskākais nosacījums. Svarīgāk ir rēķināties ar koka augumu, vainaga dabisko tipu, jo plūmju šķirnēm vainagu forma ir no ļoti stāviem un šauriem līdz pat plašiem un spēcīgiem vainagiem.
Šķirņu ziedēšanas laiku nevar pateikt ar konkrēta datuma precizitāti, jo pa gadiem veidojas būtiskas nobīdes. Piemēram, 2020. gadā plūmes sāka ziedēt aprīļa trešajā nedēļā, bet 2022. gadā tikai maija otrajā nedēļā. Vēsākos pavasaros ziedēšanas laiks ir garāks un veidojas krietni lielas atšķirības starp agri un vēlu ziedošām šķirnēm. Siltos, pat karstos pavasaros ziedēšanas laiks ir īss un plūmes nozied dažās dienās gandrīz vienlaikus.
Dažkārt nepietiek ar to, ka šķirnēm sakrīt ziedēšanas laiks
Ja dārza vieta ir stipri vējaina, tad tas var izraisīt:
- ziedpumpuru bojājumus vēl pat neplaukušiem pumpuriem;
- apputeksnēšanās traucējumus, jo stiprā vējā apputeksnētājkukaiņi nevar veikt savu darbu;
- apaugļošanās traucējumus – putekšņi lielā vējā, kas pazemina temperatūru, nespēj pilnvērtīgi veikt apaugļošanos un vēlāk jau diezgan lieli augļaizmetņi nobirst;
- augļu bojāšanos – jauno augļaizmentņu miziņa ir trausla un kļūst rūsināta.
Ja dārza vieta ir zemāka par apkārtējo reljefu
- var būt situācija, ka plūmju ziedi ir tikai galotnes daļā. Tas nozīmē, ka apakšējos zaros esošie ziedpumpuri ir apsaluši aukstajās gaisa masās, kas nostājas zemākajās dārza vietās. Visbiežāk šādi postījumi veidojas atkušņainos pavasaros un pavasara salnās.
