Jauns augļu kociņš tavā dārzā

Augļu koku rindas jāiekārto ziemeļu–dienvidu virzienā. Jo saule koku vainagu vislabāk izgaismo no austrumiem un no rietumiem, savukārt dienvidos saule uzturas ļoti īsu brīdi – te tā ir un te vairs nav! Ja, piemēram, ābelei gribi izveidot nevis apļveida, bet saplacinātu vainagu, tad tos zarus, kas aug uz rietumu un austrumu pusi, izgriez, lai pamatzari, kuri saglabāsies visu augļu koka mūžu, veidojas ziemeļu–dienvidu virzienā no stumbra. 

Pirmais – pareizā dziļumā iestādīt 

Ja tagad nopirkts jauns augļu  kociņš konteinerā:

• Latvijā ābeles lielākoties potē uz veģetatīvi pavairotiem potcelmiem, kas samazina šķirnes augumu. Populārākie vidēja auguma potcelmi ir MM106 vai B118… Tad jāatceras, ka, stādot šādas puspundura ābeles, potējuma vietai jāpaliek virs augsnes, virs mulčas. Ja tu ābelīti stādi un zini, ka pēc tam bērsi 10–15 centimetru biezu mulčas kārtu, ar to jau laikus rēķinies – arī mulča nedrīkst apsegt potējuma vietu. Ja to apber, šķirne izveidos savas saknes un potcelma ietekme uz augumu vairs nebūs nekāda – koks augs tik liels, kādu to nosaka šķirne, un tas var būt arī augumā dižs augļu koks, kas dārzā aizņems daudz vietas. 
• Visiem ķiršiem potējuma vietai jābūt līdz ar augsnes virskārtu. 
• Plūmēm, kas uzpotētas uz Kaukāza plūmes sakņu sistēmas, potējuma vietai jābūt vismaz 2–3 centimetrus zem augsnes virskārtas. Ja ir ļoti smilšainas un vieglas augsnes, tad var stādīt pat 4–5 centimetrus dziļāk. Iestādot par seklu, veidojas sakņu atvases. 

Otrais – pareizi veidot 

Ja nopirkts viengadīgs, nesazarots stāds – viciņa, jaunie stādi noteikti jāīsina, jo pretējā gadījumā augs tikai galotnes pumpurs un vica nezarosies. Vienīgas, kam nav jāīsina galotne, ir kolonnveida ābele. Visiem pārējiem augļu kokiem galotne jānogriež. Cik augstu? Atkarīgs no tā, cik augstu vainagu gribi.

Citi lasa

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Estere Jansone

Ekonomika

Alvis Hermanis atklāti izstāsta, kādēļ Latvijā nevar apkarot birokrātiju

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Piemēram, Zemgalē ziemas parasti nav pārāk bargas un sniega sega nav bieza, te orientējošais griešanas augstums varētu būt cilvēkam līdz jostas vietai. Tad apmēram 30 centimetru posmā no griešanas vietas kokam veidosies vainags – jūnijā, kad jaunais kociņš būs ieaudzies, tam sāks augt sānu dzinumi, no kuriem veidosies nākamie pamatzari, kurus saglabā visu koka mūžu. Ja dārzs atrodas Vidzemē, kur ziemas bargākas, viciņai galotni griež augstāk – pat krūšu augstumā –, lai vainags veidojas augstāk. 

Kokam vajadzīgs stumbrs – nezarotā daļa no sakņu kakla līdz vainagam.

Tāpēc tos uz stumbra plaukstošos dzinumus, kuri veidojas zemāk zem vēlamā zarojuma augstuma, ar cimdotu roku nobrauki nost līdz pašai zemei. 

Pirmajos augļu koka augšanas gados svarīgākais ir panākt, lai pamatzaru atzarošanās vietā būtu 45 grādu leņķis un lai zaram ir valnītis – krunkains mizas veidojums zaru žāklē, kas liecina, ka zars un stumbrs ir labi saauguši un tie neatplīsīs no ražas smaguma. To panāk, jaunos, pārāk stāvos sānzarus atliecot un ar saitēm uz pāris nedēļām nostiprinot vēlamajā leņķī. Zaru žākles ar valnīti ir arī izturīgākas salā un mazāk inficējas ar koksnes un mizas slimībām. Ja atzarošanās leņķis ir šaurs un valnīša nav, zars ražas laikā vai vēja ietekmē var viegli atlūzt. 

Bieži vien stādaudzētavas piedāvā ķiršu un plūmju stādus, kuriem stumbra daļa ir ļoti gara. Lielākā kļūda, ka cilvēks atļaujas nogriezt tikai pašu, pašu galotnīti, un tad tiešām pirmie vainaga pamatzari veidojas ļoti augstu.

Nevajag baidīties galotni griezt 1,2–1,3 metru augstumā! Kad kokam jau ir trīs četri gadi un tu redzi, ka vainags ir ne tur, kur to gribēji, tad izlabot kļūdu tikpat kā vairs nav iespējams. 

Plūmei, ja nopērc jaunu kociņu, jāieveido 3–4 pamatzari, kas kalpos līdz koka mūža beigām. Ideālā variantā, ja sānu zaru atzarošanās vietas jeb attālums starp zariem ir lielāks. Plūmēm labi izveidotam zaram pie atzarošanās vietas jābūt valnītim. Ja valnīša nav un ir šaurs atzarošanās leņķis, jaunam zaram plaisu parasti neredz, bet vecākam zaram tā jau sāk vērties vaļā. Tad šie valnīši, kokam augot, ļoti sabiezinās, un, ja atzarošanās vietas vairākiem zariem atrodas ļoti tuvu cita pie citas, aptuveni devītajā desmitajā gadā galotne pamazām pārstāj augt. Proti, zari kopumā aug diezgan sparīgi un ar saviem valnīšiem galotni nožņaudz. Savukārt, ja attālums starp zariem jau pašā sākumā ir lielāks, ar to panāksi, ka kokam veidosies galotne. 

Ļoti bieži stādaudzētavās pārdod divgadīgus kociņus ar vienu zaru. Cilvēkam liekas – vismaz viens zars jau ir un koks būs ātrāks ražotājs! Mēs institūtā esam daudzkārt pārliecinājušies, ka viens zars izjauc līdzsvaru visā kokā. Proti, aug abi – gan galotne, gan tas viens zars – un mēģina viens ar otru konkurēt. Tāpēc tādu vienu zaru tomēr vajadzētu nogriezt, koka galotni nosēdināt jeb apgriezt un veidot vainagu no sākuma. Ja kokam ir otrais vai trešais augšanas gads, veidošana agri pavasarī var kalpot kā kļūdu labojums.

Galotnes noīsināšana veicina snaudošo pumpuru augšanu.

Kociņu pabaro ar kompleksajiem minerālmēsliem, lai tam pietiek spēka zaroties. Tas attiecas uz visiem augļu kokiem – ābelēm, bumbieriem, plūmēm, ķiršiem.

Vēl daži speciālistu padomi:

1. Ja galotnes tuvumā aug spēcīgs zars, kas ātri var sākt konkurēt ar galotni, tas jāizgriež.
2. Ja galotni kāds nolauzis vai tā sabojāta, tad vājo galotni aizstāj ar spēcīgu konkurentzaru. 
3. Ja tikko iestādītam kociņam plaukst ziedpumpuri, tos labāk iz-plūkt, saglabājot lapas, lai veicinātu sānzaru veidošanos. 
4. Ja pirms gada vai diviem stādītam augļu kociņam zaru galos izveidojušies sīku zaru pušķīši… Tā var būt, jo pērn bija ļoti vēsa vasara un daudziem kokiem atsākās otrreizējā augšana. Tagad šie pušķīši jānogriež, turklāt uz ārējo pumpuru, lai vainags veidojas plašumā uz āru no stumbra.