Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sākt vai nesākt – tāds ir jautājums
Pats svarīgākais, uz kuru jāatbild, pirms ķerties pie zāģa un šķērēm. Koku, kas atstāts novārtā vairākas desmitgades, nav iespējams sakārtot vienā rāvienā. Jārēķinās, ka tuvākajos 4–5 gados nāksies pie tā atgriezties pa reizei katrā gadalaikā – pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā –, jo katrā no tiem atklājas citas problēmas un vajadzības. Ja nevari to sev apsolīt, labāk nemaz nesākt. Tas tikai pasliktinās situāciju. Godīgi jānovērtē savas fiziskās iespējas – ja dārzā saaugušas piecus metrus augstas palmas, ko nav iespējams aprūpēt citādi, kā kāpjot kokā, – vai būs spēks un dūša to izdarīt? Un tikpat godīgi jānovērtē arī paši koki – varbūt to mūžs jau tuvojas noslēgumam un jāļauj tiem iet?
Svarīgākie vainaga kopšanas likumi
Arī tad, kad izlemts griezt, pastaigā apkārt kokam, paskaties uz to no dažādiem leņķiem un attālumiem, lai izvērtētu, ko griezt, ko atstāt. Jādomā arī par to, lai pēc iespējas saglabātu vai izveidotu simetrisku vainagu. Koks, kuram vainags uz vienu pusi šķībs, var vieglāk nolūzt vai izgāzties. Ja šaubies, zāģēt vai nezāģēt, nezāģē. Pagūsi arī nākamgad. Bez garas domāšanas var griezt tikai sausos zarus.
Ko vēl paturēt prātā?
- Vienā gadā nenogriez vairāk par ceturto daļu vainaga. Nogriežot vairāk, koks stresā veidos vairāk ūdenszaru, lai kompensētu zaudējumus. Turklāt tas var nepārciest nākamo ziemu, jo tikpat lielas kā vainags virs zemes ir arī saknes zemē. Saknes baro zarus, bet arī zari ar lapām baro saknes. Nogriežot zarus, atmirst arī daļa sakņu. Ja liekas, ka jāgriež vairāk, atliec to uz nākamajiem gadiem. Tas paildzinās koka dzīvi.
- Izgriez krusteniskos zarus. Krustojoties divi zari rīvējas viens gar otru, abi tiek savainoti, un koks visu laiku cīnās, cenšoties aizaudzēt atvērtās brūces, pa kurām var iekļūt slimības un citas draņķības. Nogriežot vienu no zariem, koka dzīve tiek ļoti atvieglota.
- Izgriez visus tos zarus, kas vērsti uz vainaga iekšpusi. Tā vainagā ielaidīsi sauli un vēju, un koks jutīsies daudz labāk. Un arī āboli būs daudz lielāki. Lai katrs zars ir saules apspīdēts – viens no galvenajiem augļukoku vainaga veidošanas likumiem.
Vēl daži noderīgi padomi
- Ar ūdenszariem visvieglāk cīnīties, kamēr tie ir jauni, zaļi, mīksti un nav pārkoksnējušies. Tad tie nav jāgriež ar šķērēm, var vienkārši noraut ar roku, un mazāka ir iespēja, ka tie atjaunosies.
- Uģis iesaka nezāģēt zarus, kas ir resnāki par paša zāģētāja apakšdelmu, citādi brūces būs pārāk lielas un kokam grūti tās sadziedēt.
- Zāģējot zaru, vienmēr vajadzīgi trīs griezumi, kas ļauj zāģēt precīzāk un netraumēt koku un zāģētāju. Pirmoreiz zaru iezāģē no apakšas pa gabaliņu no stumbra, lai, zaram lūstot, neatplīst miza. Pēc tam – vēl tālāk no stumbra – zaru nozāģē pavisam, zāģējot no augšas. Un beigās no augšas nozāģē atlikušo zara stumbenīti līdz valnītim.
- Neslinko, pārceļot trepes no vienas vietas uz citu. Neliecoties un nestiepjoties, lai kādu zaru aizsniegtu, gan pats nenovelsies zemē, gan griezt būs ērtāk un varēs to izdarīt precīzāk.
- Veidojot vecus kokus, nedomā tikai par ražu. Vecs koks jau pats par sevi ir vērtība – arī tad, ja tam ir tikai daži sīki ābolīši. Ražai var iestādīt jaunu ābelīti uz maza auguma potcelma vai uzpotēt veco šķirni citur.
Kad griezt?
Slavenais augļkopis un dārznieku skolotājs Jānis Tālivaldis Kārkliņš (1918–2014) savulaik rakstīja, ka jāgriež tad, kad dārzā kājas grimst dubļos, tomēr ar pēdām jūtat, ka zeme zem dubļiem ir sasalusi. Bet cik tādu dienu gadā ir? Divas, varbūt trīs. Nevajadzētu griezt, kad temperatūra ir zem nulles. Ideāls laiks griešanai – kad ir saule ar mazu vējiņu, jo tie abi apžāvē un dezinficē brūces.
Par Mēness fāžu ietekmi pastāv uzskats, ka, griežot jaunā Mēnesī, būs lielāks pieaugums, vecā Mēnesī pieaugums būs mazāks vai nekāds. Pēc šīs teorijas vecus ābeļdārzus vajadzētu griezt vecā Mēnesī. Taču, objektīvi vērtējot, atšķirība nav jūtama.
Tev vajadzēs
- Rokas zāģi.
- Zāģi ar teleskopisku kātu.
- Zaru šķēres.
- Zaru knaibles ar teleskopisku kātu.
- Trepes – noteikti A veida, kas stabili turas pašas uz savām kājām.
Ieteikumi par kāpšanu vainagā
- Kāpjot vainagā, vispirms uzkāp līdz pašai augšai. Augšupceļā izzāģē tikai tos zarus, kas gan ir lieki, gan traucē tikt augšā. Pārējos liekos atstāj, lai paliek, kur pakāpties, – tos nozāģēsi, kāpjot uz leju.
- Kājās velc apavus ar ļoti stingrām, cietām zolēm. Apavos ar mīkstu zoli pēda var iespīlēties šaurākā zaru žāklē.
- Iemācies griezt un zāģēt zarus gan ar labo, gan kreiso roku. Tas sevišķi noderēs, iekāpjot augstāk vainagā, kad zaram, kas jānozāģē, varēs piekļūt tikai no vienas puses.
Drošības aprīkojuma minimums
- Ķivere. Ja jau esam iemācījušies lietot ķiveres, braucot ar velosipēdu, tad vajadzētu arī mācēt, kokos kāpjot.
- Iekare (josta) ar drošības virvi, ko apmest stumbram vai resnākam zaram. Uģim, protams, ir profesionālais arboristu aprīkojums. Iespējams nopirkt arī vienkāršāku, kas pasargās no nopietniem savainojumiem.
