Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ikebana radusies Japānā ap 6. gadsimtu, kad tur ienāca budisms. Vārds ikebana tulkojumā nozīmē dzīvais (ike) zieds (hana). Kopā tos savienojot, rodas termins – dot dzīvību puķēm vai kārtot tās.
Lai iepazītu ikebanas būtību, uzmeklējām Jāni Buševicu, ziedu dizaineru un zīmola Janis Busevics Design dibinātāju, kurš uzbūra šos kompozīciju piemērus.
Viņš pats sevi dēvē par ikebanas entuziastu, jo, lai sauktos par meistaru vai skolotāju, ir jābrauc uz Japānu un jāmācās ikebanas skolā. «Es neesmu šīs jomas profesionālis, bet filozofiju pārzinu un ar savām zināšanām dalos ar citiem,» paskaidro ziedu dizainers. Un interese par ikebanu Latvijā ir, to pierāda Jāņa rīkotās meistarklases.
Pirmais, ko viņš vēlas uzsvērt – ikebana nenozīmē jebkuru ziedu salikšanu pušķī, kā dažkārt cilvēki maldīgi domā. «Daudzi šo japāņu vārdu lieto nevietā. Jā, ikebana ir ziedu kārtošanas veids, bet ne katrs ziedu pušķis vai kārtojums būs ikebana.
Mazāk ir vairāk – šo pieeju vērts iegaumēt. Ikebanas mākslas pamatā ir spēcīga saikne ar dabu, un tās pamatprincips ir dabiskums un vienkāršība. Protams, kā nodeva mūsdienu pasaulei ikebanā ienāk arī sintētiskie elementi, taču joprojām uzsvars ir uz dabā atrodamiem materiāliem.
Es iesaku izmantot to, kas aug mūsu pašu zemē, un neaizrauties ar eksotiskiem augiem.
Katrā ziņā, ja ir ziedu sezona, tad tā jāizmanto. Pavasarī lieliski izskatīsies ikebana ar ziedošu ķiršu vai plūmju zaru, bet rudenī Latvijas daba piedāvā ļoti daudz – pīlādžus, irbenes, dālijas, asteres, krizantēmas un krāsainās rudens lapas. Un, gluži tāpat kā aicinu veidot ikebanu no vietējiem resursiem, rekomendēju arī izvēlēties Latvijā ražotus traukus.»
Radot savu ikebanu, jāievēro pamatprincips par trīs elementiem – zemi, debesīm un cilvēku starp tām. Augi tiek kārtoti šādos līmeņos. Svarīgi, lai ap ziediem kompozīcijā būtu brīva telpa, lai tie elpotu. Tajā var būt viens zars, viens zieds, viena lapa vai arī trīs ziedi dažādās plaukšanas stadijās.
Ikebanas tapšanas procesam jāierēķina laiks, jo tas nav gadījums – paņemam ziedus, ieliekam vāzē un novietojam uz galda. Ikebanas veidošana drīzāk būtu jāuztver kā sava veida meditācija. «Ziedi un zari ir jāpielaiko, jāņem ārā, jāliek no jauna, jāatgriež kenzana bojātās vietas, ja materiālu lieto atkārtoti. Mums parasti visu gribas ātri, hops! – un gatavs, to esmu novērojis arī savās meistarklasēs. Ikebana iemāca apstāties un izbaudīt procesu,» pārliecinājies ziedu dizainers. Procesa viena no sastāvdaļām ir arī klusums, lai kompozīcijas radītājs var mierīgi un lēnām uztvert dabas skaistumu un rast iekšējo mieru.
«Manuprāt, ikebana iederas skandināviskā interjerā, noteikti japandi stilā, bet tikpat labi to var novietot pat barokālā vidē – apkārt zelts, drapērijas un pa vidu askētiska ziedu kompozīcija,» spriež Jānis. «Pretstati spēlējas ļoti labi.»
Kā izveidot savu ikebanu?
Pirmkārt, vajadzēs kenzanu – mazu ezīti, kas palīdzēs noturēt ziedus. Tulkojumā tas nozīmē zobenu kalns, un uz šī kalna tad tiek spraustas puķes, zari, lapas un citi dabas materiāli. No ārpuses kenzanu neredz – to nosedz lēzens trauks. Var izmantot bļodu, zemu vāzi, pat saldējuma trauciņu uz kājas vai askētisku zupas šķīvi. Der arī trauki ar augstām malām, galvenais, lai gala rezultātā rodas tas WOW efekts, kad šķiet – zars, zieds un lapa it kā turas nekur, it kā izaug no trauka. Šo iespaidu nodrošina kenzans.
Latvijas māls un stikls Japānas mākslai
