- Janvārī augļu kokus, retāk krūmus sakņu zonā un mazliet virs augsnes apdraud dažādi peļveidīgie grauzēji. Vislabvēlīgākie apstākļi peļu un strupastu postījumiem ir aptuveni 20 cm bieza sniega sega. Apgrauztas tiek gan saknes, gan stumbra apakšējai daļai pumpuri. Grauzējus piesaista dažādu augu nobirušās sēklas, mulčai izmantoti graudaini salmi. Strupastes labprāt alas veido baltā āboliņa velēnā. Vienkāršākais variants, kā samazināt bojājumus, – nomīdi sniegu ap kociņiem.
- Izvieto saindētu ēsmu. Izmanto vismaz 20–25 cm garas caurules ar atvērtiem galiem un tik mazu diametru, lai tajās nevarētu ielīst citi dzīvnieki.
- Ļoti viltīgi grauzēji ir ūdensžurkas, kas var nograuzt kokam pilnīgi visu sakni. Tām patīk mitra augsne. Ja tuvumā atrodas kāda ūdenskrātuve, tad cīņa dažkārt ir bezcerīga. Ja ir attiecīgā atļauja rīkoties ar 2. reģistrācijas klases preparātiem, vari izmantot līdzekļus Polytanol un Detia Wühlmausgas. Jaunie kociņi jāstāda speciāli izklātos metāla sietos.
Ja dārzs lielāks, izveido kādu kaudzi ar akmeņiem, kur ļaut ievākties lapsu ģimenei. Šāds ieteikums gan derēs tikai tiem, kam nav mājdzīvnieku.
- Lielu postu jaunajiem kociņiem nodara zaķi, kuru grauzumi ir dziļi, nereti tiek apgrauzta visa miza apkārt kociņam. No zaķiem kokus vari pasargāt ar žogu – ap dārzu vai ap katru kociņu. Metāla žoga vietā izmanto arī būvmateriālu veikalos nopērkamo zemapmetuma plastikāta sietu. Izgriez tādu lielumu, lai ar sietu vari apņemt kociņu, vēlams – vismaz 1,5 m vai pat visā augstumā. Malas saknieb ar kancelejas skavotāju. Tas pasargās vainagu arī no stirnu grauzumiem.
- Stirnas un brieži nodara postījumus ne tikai augļu kokiem, apgraužot tiem zarus, bet arī apgrauž vai pilnībā nograuž zemenes ar visiem ziedpumpuriem un krūmmellenes. Augus labi pasargā skujas, kuras uzliek uz dobēm vai piesien kociņu stumbram. Lai no zemenēm dzīvnieks skujas nevarētu nokasīt, pārsedz tās ar kādu pītā žoga vai plastikāta sieta fragmentu.
- Piesaisti savam dārzam derīgos kukaiņēdājus putnus. Barībai tie meklē kukaiņus, kas ziemo zem koku mizas. Jebkurā dārzā dominējošie putni, šķiet, ir zvirbuļi. Ļoti sabiedriski, pārvietojas trokšņainos baros, visēdāji. Tie nesmādēs arī kādu kaitēkli, taču labprātāk mielosies ar sēkliņām un pārtikas paliekām. Bet, lai pievilinātu zīlītes, mizložņas, dzilnīšus, jārīkojas viltīgi! Pilsētniekiem zvirbuļiem nav spēcīgu nagu, tiem labāk tīk līdzena, stabila pamatne. Šādu barotavu iekar koka zarā, lai tā šūpojas, – zvirbuļi tad meklēs citu viesību galdu. Zīlītēm, mizložņām, dzilnīšiem un citiem kukaiņēdājiem putniem ir gari nagi, tāpēc tie var pieķerties pie barotavas vai pie koka jebkurā stāvoklī, un tiem ir arī smails knābis, ar ko var izlasīt kukaiņus no mizas plaisām.