Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
15
-
0
-
0
-
4
-
0
-
1
-
0
-
Aktinīdijas brīvā dabā aug Austrumāzijā un Ķīnā. Latvijā pazīstamais auglis kivi ir parastās aktinīdijas un Ķīnas aktinīdijas hibrīds, vārdu aizguvis no putna. Latvijā sastopamas triju sugu aktinīdijas – auglīgā (Actinidia polygama), asā (Actinidia arguta) un parastā jeb Mandžūrijas aktinīdija (Actinidia kolomikta), pēdējā ir ziemcietīgākā un Latvijā dārzos biežāk sastopamā. To augļi – ogas – pēc garšas atgādina kivi, bet liānas izaug pat līdz 15 metru garas.
Aktinīdijas CV
- Latvijā izplatītākā (ziemcietīgākā) ir Mandžūrijas aktinīdija.
- Zied jūnijā, jūlijā, pirmā raža ienākas trešajā ceturtajā gadā pēc stādīšanas.
- Augļi ienākas atkarībā no šķirnes 2–2,5 mēnešus pēc ziedēšanas.
- No vienas liānas var novākt no 1,5–5 kg ogu.
- Lielākie augļi no Latvijā augošajām aktinīdijām ir šķirnei Krupnoplodnaja.
«Mēs Ragārēs audzējam Mandžūrijas aktinīdijas klonu Anda, ko savulaik selekcionēja mani vecvecāki, » stāsta Jānis Vaivars.
Klons "Anda" Latvijā ir audzēts kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem un ir ļoti labi pielāgojies mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Pirmajos dzīves gados aktinīdijai viens no lielākajiem apdraudējumiem ir sals. Tūlīt pēc tam – sakņu izkalšana un kaķi. Cilvēki bieži vien sūdzas, ka aktinīdiju nevar ieaudzēt, bet nereti pie tā vainojama nepietiekama kopšana. Ja visu kārtīgi un pareizi dara, tad ieaug arī galīgs vārgulītis.
Kā atšķirt tēti no mammas?
Aktinīdijas ir gan vienmāju, gan divmāju augi. Manā dārzā augošās ir divmājnieki, tāpēc līdzās jāstāda vīrišķais un sievišķais augs. Kā atšķirt mammu no tēta? Mandžūrijas aktinīdijas vīrišķajiem augiem lapojums esot raibāks – ar baltiem un rozā plankumiem… Bet pēc savas pieredzes varu teikt, ka augus var atšķirt tikai pēc ziediem –
Ja ir viens vīrišķais augs, ar to pietiek pat astoņiem sievišķajiem augiem.
Kur un kā stādīt?
Jāizraugās saules puse un vieta, kur liāna netraucēs arī pēc 20 un 30 gadiem. Aktinīdija nav augs vienai vai divām sezonām – to stādot, jādomā vairākus gadu desmitus uz priekšu.
Ja augu stāda pie ēkas, tad labāk izvēlēties dienvidrietumu vai dienvidaustrumu pusi.
Iestādīta pie dienvidu sienas, pavasarī un vasaras sākumā aktinīdijai stumbru miza var ciest no saules apdegumiem. Aktinīdijai labāk patīk, ja to jaunā vietā stāda vēlu pavasarī, kad beigušās salnas, – maija beigās, jūnija sākumā. Tad līdz ziemai augs jau ir saņēmies un pastiepies mazliet uz augšu. Ja pāris pirmajās nedēļās pēc aktinīdijas stādīšanas nelīst, augs jālaista. Var stādīt arī rudenī. Esmu stādījis arī jūlijā – pienācīgi aprūpēts, augs ieaug, bet nekāda lielā pieauguma tajā gadā nav.
Kā sagatavot augsni
Šim darbam veltu lielu uzmanību. Augs būs visai dzīvei, tāpēc nav jēgas to iebāzt mālainā, cietā zemē un mocīt.
Aktinīdijām vajag auglīgu, trūdvielām bagātu, mitru augsni, bet ne slapju.
Es daru tā: gandrīz metra dziļumā ielaboju augsni ar kompostu, kompostētiem kūtsmēsliem un slieku humusu. Tā kā augam ir spēcīga un vairāk kā pusotra metra dziļa sakņu sistēma, apakšā drenāžai var ielikt šķembas. Stādīšanas attālums atkarīgs no vēlamā rezultāta – plānots audzēt kā dzīvžogu vai skaistumam pie mājas utt. Uz lauka stādu 1–1,5 metru attālumā. Ja taisa viena auga bedri pie mājas, tad nepilna metra attālumā var iestādīt blakus mammu un papu, un miers.
Audzēšanas knifi
- Jāpierauga, lai neizkalst saknes, tāpēc svarīgi pēc stādīšanas augu apdobes nomulčēt. Mulčas izvēle katra paša ziņā, esmu izmantojis sienu no lauka, ir likta arī šķelda.
- Auga apakšējo daļu, sakņu sistēmu noteikti vajag noēnot. Var priekšā piestādīt augus, kas ir īsāki, lai noēno saknes, atstājot liānu saulē. Mani vecvecāki stādīja priekša irbenes, plūškokus. Tas būs vēl drošāk, tomēr mulčēt vajag jebkurā gadījumā.
- Svarīgs ir balsts, kur liānai vīties. Cik augstu uztaisīs, tik augstu augs uzrāpsies. Mūsu divstāvu mājai pārkāpis pāri jumtam. Aktinīdiju var drošu sirdi stādīt pie mājas, šī liāna aug rātni, negrauž ķieģeļus un nebojā pamatus, kā to dara, piemēram, mežvīns.
Jaunajos stādījumos ierīkoju 4,5 metru augstus balstus, gribas pamēģināt lielāku zaļo sienu. Tā kā aktinīdija ir ilgmūžīga, svarīgi arī izvēlēties izturīgu statņa materiālu, lai pēc dažiem gadiem tas nebūtu jāveido no jauna. Balstam jābūt saprātīgā augstumā, zemāk par 1,5 metriem nevajadzētu veidot, jo tad augam nav, kur izvērsties, un ogu raža būs maza. Optimāli būtu vismaz 2,5–3 metrus augsts balsts. Var mēģināt augu laist arī horizontāli, bet tad jāveido specifiskas konstrukcijas, piemēram, ja vēlas zaļu jumtu vai romantisku, liānām apvītu arku.
- Liānas nav īpaši jāapgriež un jāveido, lai gan labākas ražas iegūšanai un kuplākam vainagam to iesaka darīt. Pats aktinīdijas neveidoju. Rudenī, pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad lapas jau nokritušas, var izgriezt tievos, aizlūzušos dzinumus vai paretināt pārāk biezi saaugušos dzinumus.
Jāsargā no kaķiem
Ekstrēmi aktinīdiju cienītāji ir kaķi – tie grauž saknes, un jaunie stādi ātri var aiziet bojā.
Bieži vien dzirdēti stāsti par kaķu kaitnieciskajiem nodarījumiem, dzīvnieki nograuž jaunos dzinumus un mēģina piekļūt sakņu kamolam.
Pieaugušai liānai uzbrukumi nekaitēs, bet bērnībā audziņš jāsargā, izveidojot apkārt pietiekami augstu metāla stiepļu pinuma sētiņu. Var mēģināt kaķus atbaidīt ar repelentiem.
Kā kopsi, tā ražos
Jo vecāka liāna, jo bagātīgāka raža. Raža jaunajiem stādījumiem ienākas atkarībā no saimnieka rūpēm. Pirms trim gadiem iestādīju ap 30 aktinīdiju. Pirmos stādus nenomulčēju, un tie izskatās tieši tikpat mazi kā nākamajā gadā no sliktāka stādmateriāla stādītie. Šogad, trešajā augšanas gadā, daļai aktinīdiju būs raža. Ja ražas laikā ir kārtīgs karsonis un auga saknes izkaltušas, tad ogas sačervelēsies un nobirs, bet pietiekama mitruma un saules apstākļos ogas nobriedīs salīdzinoši lielas. Andai ogas ienākas septembrī.
Kad tās ir pilnīgi gatavas, nobirst pašas – var ievākt, zemē paklājot agrotīklu, tā ogas būs sausas un tīras.
Nobirušās ogas vajag savākt katru vai katru otro dienu, lai nestāv mitrumā un nesāk bojāties. Ogas drīkst novākt arī mazliet zaļākas – no liānas –, tad tās jānogatavina, izberot uz papīra vai auduma.
