• Izvēlamies podiņus sēšanai un stādu audzēšanai

    Dārzs
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    9. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Pavasarī bieži vien vairs nav vaļas veikt esošo podiņu inventarizāciju. Turklāt tad pēc tiem skrien visi, un var gadīties, ka vajadzīgie podiņi vairs nav pieejami. Konsultē Ance Freipiča, agronome un dārza preču konsultante.

    Mana divdesmit gadu pieredze, strādājot dārza preču tirdzniecībā, liecina, ka cilvēkus, kuri pērk podiņus vai dēstu kasetes, var iedalīt divās kategorijās. Vieni allaž sāk visu no nulles un katram sējumam pērk visu jaunu. Savukārt otri jaunajai sēšanas sezonai ir gatavi jau rudenī – veic inventarizāciju dēstu kasetēs un podiņos un gatavojas jaunajai sējai, podiņus mazgājot un dezinficējot, vai arī krāj podiņus no piena produktu pakām. Šie audzētāji podiņus sāk piepirkt klāt, kad ir vajadzība pārpiķēt izaugušo, ja, ar vieglu roku sējot, gadās izsēt par daudz.

    Savukārt dēstu kasešu un podiņu pieejamība veikalos pavasarī mainās – februārī nopērkami maza diametra podiņi un vienlaidus sējas kasetes, bet aprīlī un maijā piedāvājumā jau ir 10–12 centimetru diametra kūdras un plastmasas podiņi. 

    Kurus pirkt?

    Dārzkopības veikalos podu un kasešu piedāvājums ir pietiekami liels – gan krāsu, gan formas un izmēru ziņā. Vispirms jāizlemj, vai sēsi kasetēs vai podos. Tālāk – ja sēsi kasetēs, tad kāda diametra ligzdām ir jābūt un vai šo kaseti dēstu audzēšanai gribēsi izmantot vienu reizi vai vairākas. Savukārt, ja sēsi podos, izvēle būs jāizdara starp plastmasas un kūdras podiņiem, kā arī to formu – apaļus vai kantainus. Ērtāk uz palodzes liekami ir kantainie, taču profesionālu audzētāju pieredze rāda, ka pircēji naskāk izpērk stādus apaļos podiņos.

    Tāpat, gādājot podus un kasetes, vēlams padomāt arī par paplāšu iegādi, sevišķi tad, ja dēstus plānots audzēt istabā uz palodzes. Galvenais, jāpārliecinās, lai paplāšu un kasešu vai podu izmēri ir savstarpēji samērīgi, lai nenāktos tos novietot šķībi.

    Par praksi izmantot krējuma, jogurta trauciņus un piena pakas… Jā, daudzi tā dara, vēloties ietaupīt uz dēstu podiņu un kasešu izmaksām. Un, protams, tā var darīt, ja vien traukiem ir izveidotas pareizas ūdens notekas.

    Sīkāk par variantiem

    • Podus izmanto gan dēstu, gan stādu audzēšanai. Podos labprāt aug gurķu, tomātu, paprikas, baklažānu dēsti. Šiem augiem patīk retināšana, un podus var novietot atstatus citu no cita, tā uzlabojot gaismas apstākļus. Kasetēs šos augus var audzēt tikai pašā sākumā līdz pirmo dīgļlapu sagaidīšanai. 
      Veikalos pieejami plastmasas un kūdras-celulozes podiņi. Kūdras-celulozes podiņi ir paredzēti tam, lai dēstu izaudzētu un pārstādītu ar visu podu. Ja trauciņi ir pārāk stingri, tiem ar nazi var pārgriezt apakšu, lai saknes brīvi augtu zemē. Šādi dēsti dobē ātrāk ieaug, jo netiek izjaukta sakņu sistēma. Augsnes mitruma ietekmē saknes izaug cauri podiņa sieniņām, un līdz sezonas beigām no podiņa nekas vairs nav palicis pāri. Jāatceras tikai par pietiekamu laistīšanu. Pārsvarā kūdras-celulozes podos audzē tomātus, paprikas, kāpostus, bet jo īpaši tie noder pret pārstādīšanu jutīgiem augiem, piemēram, gurķiem, ķirbjiem, patisoniem, arbūziem.
    • Kasetes izmanto dēstu audzēšanai. Labai kasetei jābūt pietiekami stingrai un ar lielām drenāžas atverēm katras ligzdas pamatnē. Kasetes parasti izmanto dēstiem ar stāvām lapām, kuri aug garumā, bet ne platumā, piemēram, kāpostaugiem, salātiem, selerijām, sīpoliem. Kasešu pieejamie izmēri ir ļoti dažādi – jo lielāka kasete, jo mazākas ligzdas. Profesionālajā dārzkopībā pieejamas arī tā sauktās noplēšamās kasetes.
    • Kastītes izmanto dēstu audzēšanai pirms piķēšanas. Piķēšana ir aktuāla, it īpaši, sējot sēklas, kuras ir tik smalkas, ka jāizsēj uz augsnes virskārtas, piemēram, lauvmutītes, lobēlijas, begonijas u. c.
    • Kūdras tabletes ir neierastāks paņēmiens, kā audzēt dēstus. Tās tiek ražotas no bagātinātas kūdras. Dažkārt tabletes iesaiņotas tīkliņā, lai kūdra nesairtu. Tabletes vairāk piemērotas cilvēkiem, kas nepretendē uz lielu skaitu dēstu izaudzēšanu. Pieciem tomātu dēstiņiem pirkt 25 litrus kūdras substrāta nebūs īsti loģiski, vai ne? Tablešu mīnuss ir to nelielie barības elementu krājumi – augiem ar to pietiek, līdz izveidojas pirmā vai otrā īstā lapa. Pēc tam dēsti noteikti jālaista ar šķidro komplekso mēslojumu.

    Kā atpazīt labas kasetes un podus? 

    1. Novērtē drenāžas caurumus. Ja podiem vai kasetēm nav pietiekami lielu drenāžas caurumu, tad dēsti un stādi nīkuļos. Savukārt kasetes un podi bez caurumiem ir paredzēti, lai tajos liktu podiņus un kasetes ar caurumiem, tādējādi nebojājot virsmu. 
    2. Poda pamatne ar izciļņiem. Tā nodrošina aptuveni viena centimetra spraugu starp drenāžas caurumiem un virsmu. Pretējā gadījumā tiek traucēta liekā ūdens aiztecēšana.
    3. Krāsa. Podiņu krāsai, raugoties no augu fizioloģijas viedokļa, nav būtiskas nozīmes, tas ir vairāk dārznieka gaumes jautājums. Tomēr melnie podi vairāk pievelk gaismu, augiem ir siltāk, taču arī sakņu sistēma uzkarst ātrāk un augi vairāk jālaista.
    Atceries! Atkārtoti izmantojot trauciņus, tie noteikti ir jāizmazgā un jāļauj tiem saulītē nožūt. Ja ir bijušas puves vai miltrasas, trauki jādezinficē, piemēram, ar zilajiem graudiņiem.

    Mazā vārdnīca

    • Dēsti ir jauni augi, ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās un lecektīs un noteiktā attīstības pakāpē stāda pastāvīgā vietā. Jo mazāks substrāta daudzums, jo tas ātrāk iesilst un dēsts ātrāk attīstās. Tieši šī iemesla dēļ dēstus ieteicams audzēt ar piķēšanu vai arī sēt kasetēs un vēlāk pārpodot. Izaugot no poda izmēra, dēsti tiek pārstādīti lielākos podos vai paliekošā audzēšanas vietā.
    • Stāds ir jauns un parasti neliels augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko plānots pārstādīt pastāvīgā vietā. Arī stādu audzēšanai izmanto gan podiņus, gan kasetes.
    • Sējenis ir no sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs. Sējeņiem, ja vien tā nav komerciālā audzēšana, piemēram, salātiem vai bazilikam podos (ko tā arī pārdod veikalos) izmanto parastos podiņus vai augu audzēšanas kastītes.

    Audzētāju pieredze

    Kasetes ērtākas tomātiem un graudzālēm

    Ieva Puzāne, dārzniecības Ratnieki saimniece Jēkabpils novadā:

    – Nenoliedzami, poda vai kasetes izmēram dēstu audzēšanas procesā ir būtiska nozīme, jo tie, tāpat kā substrāts, mikroklimats, mēslošana, ietekmē dēsta kvalitāti. Tāpēc, pirms sākt sēšanas un audzēšanas darbus, iesaku izpētīt potenciālās kultūras audzēšanas īpatnības, veģetācijas periodu, dēstu audzēšanai nepieciešamo laiku, kā arī vēlamo ražas laiku.

    Mēs saimniecībā kasetes biežāk izmantojam kultūrām, kurām ir īsāks dēstu audzēšanas periods (mazāki augi un to sakņu sistēma) – puraviem, sīpoliem un kāpostaugiem, selerijām, salātiem. Kasetēs augiem sakņu sistēma attīstās ātrāk un nepieciešamība pēc izstādīšanas pastāvīgā vietā dēstiem rodas agrāk, nekā teorētiski pieņemts. Tas jāņem vērā, aprēķinot sējas laiku. Tāpat kasetes ļoti ērti izmantot arī kultūrām, kuras vajag pārpiķēt, piemēram, tomātiem, viengadīgajiem krāšņumaugiem (īpaši tiem, kam ir mietsakne), graudzālēm. Kasetēs augi ātrāk iesakņojas, mazāk tiek traumēta sakņu sistēma, kā arī samazinās risks inficēties ar dažādām slimībām.

    Podu izmatošana dārzkopībā tomēr ir populārāka, un piedāvātais klāsts ir ļoti plašs gan izmēru, gan krāsas ziņā. Mūsu saimniecībā populārākais podu izmērs ir no 10,5 –12 centimetriem atkarībā no audzējamās kultūras, un to arī rekomendēju mazdārziņu īpašniekiem. Podiņos audzē lielākus augus un ar lielāku sakņu sistēmu, kā arī kultūras, kam nepatīk pārpiķēšana (piemēram, ķirbjaugus). 

    Ja dēstu audzēšanas laiks ir garāks, vienmēr iesaku izvēlēties lielāku podu. Piemēram, ja tomātam ieteicamais poda izmērs ir no 10 līdz 12 centimetriem, tad labāk būtu izvēlēties 12 centimetrus – augu būs vieglāk kopt, dēsti uz palodzes nebūs tik sabiezināti, un tiem būs spēcīgāka sakņu sistēma. Ja pretendē uz agrāku ražu, tad dod priekšroku melnās krāsas podiem, jo temperatūra tajos ir līdz pat diviem grādiem augstāka.

    Pirms dodies pēc nepieciešamā dārzkopības inventāra jaunajai sezonai, atceries, ka iepriekšējo sezonu podiņi lieliski der arī jaunajai sezonai.

    Ja neesi izmazgājis tos pēc augu izstādīšanas, tad izdari to tagad, un pirms sēšanas dezinficē ar ūdeņraža peroksīda šķīdumu (100 ml uz 10 l ūdens) vai 1% kālija permanganātu.

    Dabai draudzīgāki ir kukurūzas cietes podiņi

    Sandra Marcinkeviča, dārzniecības Dobītes īpašniece:

    – Savulaik esmu pieļāvusi vairākas kļūdas, pērkot kasetes. Vēloties ietaupīt, esmu nopirkusi kasetes ar daudz, bet mazām šūniņām, lai varētu vairāk sasēt. Otra kļūda – kasete nav ar gludām malām, bet gan ar robotām vai citādi profilētām. Divas reizes esmu mēģinājusi sēt kūdras tabletēs, nevienu no abām reizēm tās nav sevi attaisnojušas. Galvenā kļūda podiņu izvēlē ir ņemt lētākus un plānākus, nevis kvalitatīvus, ko būs iespējams izmantot vairākkārt. Man personīgi nepatīk kūdras podiņi, manā praksē nez kāpēc tajos augi aug sliktāk nekā plastmasas, bioplastmasas vai pat māla podiņos. Ja ir vēlme būt draudzīgākam dabai, tad iesaku izvēlēties bioloģiskās plastmasas vai kukurūzas cietes podiņus, tikai pašlaik piedāvājums Latvijā ir knaps un dārgs.

    Pareizā podu un kasešu izvēle rodas ar laiku un pieredzi. Pamazām rodas arī sapratne par to, kāpēc nav vērts taupīt ne uz labām kasetēm, ne podiņiem. Visu šobrīd iegādājos, apdomājot, cik ilgi varēšu to izmantot tālāk. Tāpēc arī kasetes jau vairāk nekā 15 gadus mums ir no cietās plastmasas, ko ražojusi somu firma Lännen. Šobrīd Latvijā, šķiet, tikai mežsaimniecības sektoram piegādā kasetes no viņu uzņēmuma. Tas ir izcils ilgtermiņa ieguldījums, kurā sējam gan puķes, gan dārzeņus, gan garšaugus. Jebkuram dārzniekam iesaku nebaidīties un daļu podu nopirkt jau ziemā. Jo pavasarī tos meklē visi un tad daudz kas var nebūt pieejams.

    Tāpat iesaku iegādāties kvalitatīvus un ilgtermiņā izmantojamus sēšanas traukus/kasetes un podiņus – tas būs gan dabai draudzīgāk, gan saimnieciski izdevīgāk.

    Apaļie podiņi labāk vēdinās

    Ilgvars Krūmiņš, Zītaru ziedi īpašnieks:

    – Vajadzīgais trauciņu izmērs atkarīgs no auga sakņu sistēmas, auga prasīguma pēc ūdens un barības vielām, auga lieluma un laika, arī tā, cik ilgi paredzēts to audzēt podiņā… Caur mūsu rokām izgājuši daudzu firmu tauciņi, bet esam palikuši uzticīgi Modiform podiņiem, ko izplata Silja. Šie podi ir pietiekami cieti, un, liekot kūdru, tiem nelokās malas. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo pavasaros ir jāpiepilda vairāki desmiti tūkstoši podiņu salīdzinoši īsā laikā. Tāpat šie podi ir gana elastīgi, lai vēlāk, nedaudz uzspiežot uz pamatnītes, varētu viegli dabūt augu ārā, nesabojājot tā sakņu sistēmu. Patīk arī tas, ka podi ir apaļi un, stāvot cieši cits pie cita, paliek spraugas, kas rada labāku ventilāciju.

    Podus iegādājamies jau rudenī, jo pavasarī meklē visi, un tādu daudzumu, kādu vajag mums, tad nevaram dabūt.

    Noteikti iesaku izvēlēties tādus trauciņus, kas derēs vairākus gadus. Un nevajadzīgos trauciņus nemest ārā, bet gan aizvest un uzdāvināt kādai saimniecībai vai stādaudzētavai.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē