Balkona dārziņa īpašnieces pieredze
Nolēmu padalīties savā balkona tomātu audzēšanas pieredzē. Jau vairāk nekā 15 gadus audzēju tomātus uz sava Iļģuciema piektā stāva balkona. Pēdējos gados jau izdodas kā mūris. Viengad visus rudenī nenovācu, un man uz balkona bija sasaluši tomāti ķekaros.
Uz balkona – tie man ir priekam un brokastīm. Nospriedu, ja jau es varu to pilsētas gaisu elpot, tad ēst arī varu. Stādu uz balkona zaļumus, tomātus, puķes. Pati sēju, kad stādiņi paaug, tad aizvedu uz laukiem brāļa aprūpē, kur tie siltumnīcā nostiprinās. Pati gan podoju un darbojos katras brīvdienas, kad vien varu laukos būt. Tad vedu atpakaļ uz Rīgu un stādu kastēs un podos.
Izmantoju visparastākās puķu kastes, stādu diezgan cieši, jo vietas nav daudz. Izmantoju kūdru, kas domāta balkona augiem, nekā speciāla.
Laistu gan rūpīgi – katru vakaru un pamatīgi. Balkons atrodas saules pusē. Nedaudz (pēc izjūtas) pamēsloju ar Vito vai humusu. Un kaifoju par stādiem katru dienu, tad šie aug griezdamies! Ražo līdz salam.
Šobrīd mana mīļākā šķirne ir Maja un itāļu Red Pear. Maju var nopirkt katru gadu, tās ir hobijnieku sēklas. Red Pear veikalā redzēju tikai vienu reizi. Siltumnīcas tomāts, vidēji agrīna, gara auguma šķirne, nepieciešami balsti, jāizlauž pazarītes. Augļi sver aptuveni 200–250 gramu, bumbierveida, nedaudz šķautņaini, miltaini, gaļīgi, maz sēklu. Esot itāļu nacionālais tomāts. Mēģināju ievākt sēklas, redzēs, kas šogad sanāks – drīz jau jāsēj.
Ir taču tik daudz skumju balkonu Rīgā. Katrs būtu pelnījis košu tomātkasti! Un tas ir viegli. Tikai jāmīļo, jākaifo, jālaista un jāatsien. Pašai daži negaisi aiznesa tomātu stādus, līdz kastei nolaužot. Tie, kas atrada, kaut kur lejā mētājoties, droši vien brīnījās. Tā ka – lai dzīvo tomāti uz balkona! Ar sveicieniem – Dace Runča-Štelmahere
Profesionālis iesaka
Daži agronoma Aivara Presnikova padomi
- Audzēšanai uz balkoniem un lodžijām selekcionāri radījuši speciālas šķirnes ar kompaktāku augumu (30–50 cm) un mazākiem augļiem, bet var audzēt arī normālas siltumnīcu vai lauka tomātu šķirnes, tikai jārēķinās, ka tad pazarīšu izlaušana un uzsiešana jāveic atbilstoši šķirnes prasībām.
- Stādot tomātu podā vai kastē, stādi nedaudz dziļāk, nekā tas audzis. Var pat tādā dziļumā, lai augsne pieskaras pirmajām lapām. Uz stāda kāta izveidosies jaunas saknes, kas vēl vairāk nostiprinās augu.
- Podos un kastēs nav daudz substrāta vai augsnes, tāpēc augi biežāk jālaista un jāmēslo. Vislabāk lietot vājas koncentrācijas mēslojuma šķīdumu katrā laistīšanas reizē (uz 1 litru ūdens – 1 ml mēslojuma), lai augs vienmērīgi saņemtu barības vielas. Šāda audzēšana līdzinās hidroponikai, kaut gan augi ir iestādīti kūdrā vai kūdras un augsnes maisījumā. Mēslojuma daudzuma nomērīšanai lieti noder šļirce. Bet var arī, protams, mēslojumu ūdenim pievienot vienreiz vai divreiz nedēļā – kā ērtāk.
- Katrā tomātu mēslošanas reizē jāpievieno kalcija nitrāta šķīdums (Vito Calcium), jo kompleksie mēslošanas līdzekļi kalciju nesatur.
- Arī podā vai puķu kastē apsedz augsni ar kūdras mulču – tā palīdzēs ilgāk noturēt mitrumu.
- Kad augi sāk ziedēt, jāpapurina ziedi, lai uzlabotu apputeksnēšanos.
- Indeterminantām šķirnēm jānogriež galotnes, kad izveidojušies 6–7 ķekari.
- Tomātus uz balkona ļoti labi kombinēt ar timiānu un baziliku.
- Lieliski kompanjoni tomātiem ir sīpoli, kreses, samtenes.