Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Safrāna audzēšana mums ir pavisam jauna pieredze. Pērn rudens pusē bijām uz mazo ražotāju festivālu Itālijā un tur satikāmies ar nelielas safrāna audzētāju fermas saimniekiem. No viņiem ieguvām gan zinības audzēšanā, gan pašus safrāna krokusu sīpolus, kurus atvedām uz Latviju. Pirmā safrāna raža mums bija jau nupat rudenī! No jaunās ražas mūsu draugiem jau tapis pirmais safrāna risoto, bet mēs to liksim pie svētku kliņģera mīklas. No viena krokusa ieguvām kādas trīs drīksnas, beigu beigās kāda sauja ir! Pagaidām tikai pašu vajadzībām.»
Foto: no personiskā arhīva
- Sīpolus stāda podos un tur siltumā, līdz rudenī uzzied, un pēc tam novieto vēsā, sausā vietā, lai pa vasaru var turpināt augt un nākamajā rudenī, ja viss kārtībā, būtu atkal jaunā raža.
- Sākumā safrāna krokusiem iznāk tikai dažas šauras, mazas lapiņas un tūdaļ arī liels zieds. Tas nozied pāris dienās, tāpēc jābūt klāt, lai var paspēt izkniebt drīksnas. Tās sakaltē, un tā arī ir safrāna raža.
- Sīpoli paliek zemē, tie jāpārziemina diezgan siltā, sausā vietā – zem mīnus 5–10 grādiem ārā tie izsalst. Mēs podus ar sīpoliem pārzieminām ļoti vēsā pagrabā, un tur tie ir līdz pavasarim. Tad izaug lielās lapas, pēc tam augs tās nomet un rudenī atkal zied.
-
Svarīgi! Jebkurš krokuss nav safrāna krokuss, tā ir konkrēta suga – Crocus sativus – no citiem krokusiem nevajag mēģināt iegūt safrānu, var gadīties arī indīgs!
