Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Armands Sidrovičs, arhitekts.
Koksne ir dabisks produkts, tāpēc visām kokmateriālu daļām ir savas raksturīgās īpašības. Katrs koks, katrs koka gabals ir unikāls, jo koks ir dzīvs. Koksnei, kas tiek izmantota ārā, apstākļu ietekmē un laika gaitā parādīsies izmēru, deformāciju, mezglu, sveķu kabatu un plaisu novirzes. Tās ir autentiskas iezīmes, kas nodrošina masīvkoka dabisko skaistumu.
Koksne ir dabisks un atjaunojošs materiāls, kas pēc lietošanas nonāk atpakaļ vidē, nenodarot ekoloģisku vai citu kaitējumu.
Būvniecības zāģmateriālus izmanto dažādās konstrukcijās, un tiem ir dažādi kalpošanas apstākļi, tāpēc materiāliem ir dažādas kvalitātes prasības. Lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem, pirms iegādājas zāģmateriālus, vajadzētu noskaidrot, kāds būs to pielietojums un kādi specifiski materiāli tieši ir nepieciešami. Vislabāk to izdarīt, konsultējoties ar pieredzējušiem speciālistiem, zāģmateriālu tirgotājiem, arhitektiem, būvinženieriem, celtniekiem u. c.
Pirms iegādājas kokmateriālus, jāatceras, ka šobrīd Latvijā būs grūti, lai neteiktu neiespējami, iegādāties nekam nederīgus kokmateriālus. Tie ir sarindoti klasēs un šķirās u. tml., un tā ir gan cirtēju, gan tirgotāju atbildība – pārdot kvalitatīvu preci. Kā atgādina arhitekts Armands Sidorovičs, pirms jebkuriem būvdarbiem vispirms nepieciešams būvprojekts: «Plānojot būvniecību, projektā jau būs iekļauti būvinženiera norādījumi – gan par nepieciešamo koka stiprības klasi, gan kokmateriālu apstrādes prasībām.» Tomēr ir daži knifi, kas palīdzēs iegādāties tieši to, ko vajag tavai lauku mājai – īsto mantu īstajai lietai.
Šķiro pēc lietojuma
Lielākā daļa būvmateriālu satur mitrumu, un tos ietekmē temperatūras un mitruma svārstības. Koks, uzņemot mitrumu, nedaudz uzbriest, bet izžūstot saraujas jeb sarūk.
Tas, cik mitriem vai sausiem jābūt materiāliem, atkarīgs no to turpmākā pielietojuma.
Piemēram, priedi un egli izmantošanai celtniecībā pēc sazāģēšanas izžāvē līdz apmēram 18% mitruma. Kokmateriāliem, kas paredzēti galdniecībai, mitruma saturs ir 8–12%. Piemēram, dēlis, kas ir 95 mm plats pie 18% mitruma pēc izžāvēšanas līdz 10% mitruma platumā saruks par aptuveni 2 mm.
Visātrāk koks uzņem un atdod mitrumu galos, tāpēc tie ir sevišķi jāaizsargā. Parasti priedes un egles zāģmateriālus šķiro pēc kvalitātes klasēm vizuāli – pēc ārējā izskata. Vērtējot zāģmateriālus pēc to izskata, nosaka zāģmateriālos sastopamās koksnes vainas un apstrādes defektus, to lielumu, daudzumu un gala rezultātu – zāģmateriālu piederību noteiktai kvalitātes šķirai. Šādā veidā vērtē kvalitāti vispārējas nozīmes kokmateriāliem, kurus nav paredzēts izmantot nesošās koka konstrukcijās.
Saskaņā ar noteikumiem zāģmateriālus šķiro trīs šķirās: A, B un C. A šķira atbilst augstākajai kvalitātei, to izmanto augstas klases galdniecības izstrādājumiem un redzamiem interjera elementiem. B šķirai ir laba kvalitāte un to parasti izmanto celtniecībā, bet C šķiru izmanto, piemēram, iepakojumam. Savukārt nesošajām konstrukcijām izmanto pavisam citu šķirošanas metodiku un tehniku.
Vērtējot ar aci, zāģmateriāliem nosaka tās vainas, īpašības un apstrādes defektus, kuri ietekmē zāģmateriālu stiprību un to pielietojumu konstrukcijās. Automātiskās šķirošanas gadījumā pārbauda zāģmateriāla stiprību visā tā garumā, nosakot elastības moduli pēc vājākā šķērsgriezuma, piemēram, koka karkasa mājās izmanto konstrukciju kokmateriālus, ko iedala dažādās stiprības klasēs.
Egle, priede, bērzs?
Skujkoku kokmateriālus galvenokārt izmanto būvniecībā. Savukārt galdniecībā izmanto arī lapu koku kokmateriālus. Ārējam apšuvumam vajadzētu izmantot egli, jo egles kokmateriāli mitrumu absorbē lēnāk par priedes kokmateriāliem, tādējādi nodrošinot nemainīgāku, ilgāk kalpojošu fasādi.
Nesošo koka konstrukciju elementu, piemēram, siju, spāru, izmēri jānosaka pieredzējušam arhitektam vai būvinženierim.
Impregnēti priedes kokmateriāli ar koksnes bioloģiskās aizsardzības 2. un 3. klasi ir pieejami izplatītākajos līstu, dēļu, brusiņu un brusu izmēros, ko izmanto āra konstrukcijām. Lielākiem laidumiem (vairāk par 5 metriem) ieteicams izmantot masīvkoka līmētas koka sijas.
Kas ir zilējums, un vai tas kaitē?
Ja kokmateriālus, īpaši skujkoku koksni, nepareizi žāvē, kavējot gaisa apmaiņu, tie siltā laikā ātri (dažās dienās) sazilē. Tas nozīmē, ka uz koksnes veidojas sēnes, arī pelējums. Šīs mikroskopiskās sēnes labi attīstās gadījumā, ja koksnes temperatūra ir 20–25 grādi, bet mitrums 50–100%.
Kokmateriāliem žūstot, sēņu attīstība palēninās, un, ja mitrums ir mazāks par 30%, sēnes vairs vispār neattīstās. Šīs sēnes koksni noārda maz – ilgstošas iedarbības rezultātā svara zudumi ir vien 2–3%, kas nesamazina koksnes mehānisko izturību, bet tikai pasliktina dekoratīvās īpašības.
Koks žūst un žāvējas
Mitrums ietekmē koksnes daudzumu – jārēķinās, ka koksne uzsūc mitrumu no gaisa vai savu mitrumu atdod gaisam. Ļoti sausā vietā koksnes daudzums saraujas – samazinās tilpums. Tā ir koksnes īpašība, kas ir neizbēgama. Dažādi koksnes mitruma līmeņi var izraisīt izmēru novirzes (līdz pat 10%) un deformācijas. Koksnes piesātinājums ar mitrumu ir atkarīgs no apkārtējās vides gaisa mitruma un temperatūras. Ekspluatācijas laikā mitras koksnes mitrums samazinās, bet sausas – palielinās, tiecoties uz līdzsvara mitrumu, tomēr pilnīgi to nesasniedzot.
Ja paredzēts koksni žāvēt dabiskā ceļā, tad vislabāk to iegādāties ziemā vai agri pavasarī.
Nokraujot dēļus uz starplikām zem nojumes sausā periodā, tie ātri izžūst. Šādus kokmateriālus droši var izmantot arī iekšējiem apdares darbiem. Pastāv arī koksnes mākslīgā žāvēšana. To parasti veic rūpnīcas apstākļos, bet dabisko – būvlaukumā.
Arhitekts Armands Sidorovičs iesaka būvniecībai paredzētos kokmateriālus iegādāties laicīgi, nokraut būvlaukumā un dot laiku, lai tie izžūtu dabiski. «Neieteiktu paļauties uz mehānisko žāvēšanu, jo gadās, ka tad kokmateriāli tomēr nav izžāvēti, bet tikai apžāvēti. Turklāt, ja māju būvēs no nepietiekami izžāvētiem materiāliem, pastāv risks, ka stiprinājumu vietas nebūs noturīgas – koks turpinās žūt, sarauties, un skrūves savienojuma vietās vajadzēs pievilkt ciešāk.»
Sveķi
Visas skujkoku sugas satur sveķus. Iespējams, ka saules gaismas iedarbībā pirmajā gadā no svaigiem, nesen sazāģētiem kokmateriāliem sāks izdalīties sveķi. Lipīgie sveķi var kristalizēties uz koka virsmas, kļūt dzeltenīgi. Šie procesi ir dabiski un tiek uzskatīti par normāliem, tomēr ar sveķiem cīnīties ir grūti, jo katru gadu tie var atjaunoties. Ja nepieciešams, var izmantot īpašu sveķu noņemšanas līdzekli uz spirta bāzes.
Kā pareizi uzglabāt kokmateriālus?
- Lielāko daļu kokmateriālu var uzglabāt āra apstākļos, ja vien tie tiek aizsargāti pret sauli, lietu un zemes mitrumu.
- Saplānojiet piegādi un sagatavojiet kokmateriālu uzglabāšanas
- vietu! Pārbaudiet kokmateriālus izkraušanas brīdī, ziņojiet par neatbilstībām piegādātājam pēc iespējas ātrāk, noteikti pirms kokmateriālu izmantošanas!
- Pēc piegādes noņemiet aizsargplēvi, ja tāda ir, lai nepieļautu kondensāta veidošanos zem plēves, kas koksnei radīs traipus un pelējumu.
- Pirms kokmateriālu nokraušanas tie jāsašķiro. Viena izmēra kokmateriālus ieteicams augstuma virzienā krautnē likt atsevišķi. Šāds nokraušanas paņēmiens dod priekšstatu ne tikai par noteiktā izmēra kokmateriālu daudzumu, bet nodrošina arī iespēju piekļūt vajadzīgajiem materiāliem bez liekas pārkraušanas.
- Krautnes platumam nevajadzētu būt lielākam par 2 metriem, bet augstumam – ne augstāk par 1,5 metriem, lai ērtāk aizsniegt.
- Kokmateriālus, ko izmantos iekštelpu apdares redzamajā daļā, vajadzētu uzglabāt vēdināmā un sausā telpā ar vienmērīgu un relatīvi zemu temperatūru, piemēram, garāžā. Var izmantot zemas jaudas sildītāju.
- Uzglabājiet tā, lai tiem piekļūtu gaiss, un uzmaniet, lai nokrišņi netiktu zem pārsegiem! Parūpējieties, lai kokmateriālu krautnes tiktu novietotas zem jumta vai aizsargātas pret lietu pēc iespējas ātrāk pēc to sakraušanas.
- Sakraujiet kokmateriālus kaudzē, starp tiem liekot līstes un visu nostiprinot, t. i., nofiksējiet kokmateriālus tā, lai tiem nebūtu iespējas izliekties vai sagriezties. Ļoti labi var izmantot spriegojošo lenti.
- Ja zāģmateriālus plānots uzglabāt ilgāk, vēlams tos pārklāt un pacelt virs zemes, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt zem zāģmateriālu pakām.
- Būvējiet no sausiem kokmateriāliem. Tādus kokmateriālus ir vieglāk apstrādāt, un tā izvairīsieties no plaisāšanas un formas maiņas problēmām.
- Mitrums var būt par iemeslu kokmateriālu zilēšanai, kā arī trupei un pelējumam. Aizsargājiet savus kokmateriālus, lai tie neuzņemtu mitrumu no norobežojošā seguma, piemēram, betona. Tas attiecas arī uz impregnētiem kokmateriāliem.
Ja zāģmateriālus nepareizi uzglabā, veido nepareizus materiālu krāvumus, nenospriego, nepasargā no apkārtējās vides iedarbības, tad iespējams, ka materiāli deformēsies. Šādi bojātus materiālus izmantot celtniecībā ir problemātiski vai pat neiespējami.
Atgādinām!
Koka dabiskā novecošanās neietekmē kokmateriālu izturību un nesamazina to kvalitāti. Ja vēlaties saglabāt oriģinālās kokmateriālu krāsas, to var apstrādāt ar īpašu koksnes eļļu vai ūdens bāzes krāsu vai laku. Tas nodrošina papildu aizsardzību pret koksnes puvi, aizkavē tās novecošanas procesu un nedaudz novērš plaisāšanu. Atceries: jo tumšāka ir izvēlētā krāsa, jo mazāk redzama dabiskā novecošanās.
Projekts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
