Istabas puķu vasara dārzā. Kurus telpaugus var nest ārā un kā tos kopt?

Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva

Konsultē Ingūna Gudrupa, LU Botāniskā dārza telpaugu eksperte.

Telpaugi priecāsies, ja vasarā ļausi tām dzīvot svaigā gaisā

Ja mājai ir tikai balkons vai terase dienvidu pusē un jauns dārzs, kurā nav neviena koka vai krūma, kas mestu ēnu, taču uz palodzes mīt tikai augi, kas necieš tiešus saules starus, istabas augus ārā nest nevajag. Arī tie augi, kas istabā auguši tālāk no loga, iznesti dienvidu saulītē, gūs lapu apdegumus un, kamēr tie atkopsies, ilgu laiku nebūs dekoratīvi.

Kad un kā pārcelties no istabas uz āru?

• Sagaidi siltas naktis, kad naktī ir vismaz plus 12 grādu (ideāli – plus 16) temperatūra.
• Atrodi katram labāko vietu. Ziemeļu puse būs piemērotāka lapainajiem telpaugiem, kuri nezied, savukārt ziedošie telpaugi labāk jutīsies uz austrumu, rietumu vai dienvidrietumu pusē.
• Iekop vietu, kur augs mitināsies. Ja puķupodu novietosi zālē, zāliens pirms tam jānopļauj.
• Pie āra dzīves pieradini pamazām. Ārā pirmo reizi augi jānes mākoņainā dienā un sākumā jānovieto ēnainā vietā, nevis tiešos saules staros. Šādi telpaugs pieradīs pie saules gaismas un negūs lapu apdegumus.
• Auga podu novieto uz šķīvja vai paaugstinājuma – paliktņa, puķu podesta – vai iekarini ābelē. Paaugstinājums aiztaupīs virkni neērtību – pļaujot zāli, puķupods nebūs jāpārvieto, tas nenosmērēsies ar zāles krikumiem, zālienā nepaliks apaļi nospiedumi, puķupodā mazāk salīdīs kāpuri un kukaiņi, taču pats svarīgākais – puķupodā nesāks iedzīvoties augi ar spēcīgāku sakņu sistēmu, piemēram, gārsa, kas ar laiku sāks dzīt saknes istabas auga podiņā pa apakšējiem ūdens noteces caurumiem. Tas izskaidrojams vienkārši – telpaugu mēs lutinām, regulāri laistām un mēslojam, un arī citi augi jūt, ka šajā vietā var baroties un plesties plašumā. Uz terases ērti būs puķupodu paliktņi ar riteņiem. Šādi augus, īpaši lielāka izmēra palmas vai gumijkokus, būs vienkāršāk pārvietot, ja ārā līst stiprs lietus, vai iestumt istabā, ja gaidāms auksts laiks.

Kā laistīt?

• Karstā laikā mazākus podiņus vajadzēs laistīt pat divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Bagātīgi piesakņojies puķupods tumšā krāsā izžūs ātrāk nekā gaišs puķupods.
• Lietainā laikā jāraugās, lai uz šķīvja vai kašpo podā nekrājas ūdens un augsne pārlieku ilgi nav ļoti mitra, jo tas veicinās auga sakņu puvi. Ja līst ilgstoši, augi jānes zem jumta.
• Ļoti praktiski būtu ārā nolikt lielu trauku istabas puķu laistāmajām ūdenim. Tajā ielej ūdeni no akas vai šļūtenes un ļauj sasilt un nostāties dibenā kaļķa un dzelzs piejaukumiem. Var izmantot arī lietus ūdeni. Tas īpaši patiks augiem, kuri dzīvo skābākā augsnē, piemēram, acālijām, kamēlijām, gardēnijam, kā arī kukaiņēdājaugiem, visām orhidejām un citiem.
• Piemērotākais laiks laistīšanai un rasināšanai ir rīts un pievakare, kad saule nekarsē tik stipri. Ja augs izskatās pagalam izslāpis un apkaltis, arī dienas vidū to var laistīt vai rasināt ar remdenu ūdeni.

Kā mēslot?

• Vasarā ziedošās puķes – pelargonijas, daturas jeb brugmansijas, ko dēvē arī par enģeļtaurēm, bugenvilejas, hibiskus, fuksijas, nokarenās begonijas – mēslo ar ziedošajiem telpaugiem paredzēto mēslojumu visu vasaru pāris reižu mēnesī.
• Puķes, kurām miera periods iestājas pavasarī, – Alpu vijolītes jeb ciklamenas, Etiopijas zantedešijas jeb dižkallas –, sākoties vasarai, novieto krūma pavēnī klusākajā dārza stūrī, ļauj tām dabiski nodzeltēt, nelaista un nemēslo līdz pat jūlijam, kad tās atkal modīsies.
• Hipeastrus laista un mēslo līdz vasaras vidum, jo vasaras beigās tiem sāksies miera periods un jāļauj atpūsties līdz vēlam rudenim. 

Ja vasara kļūst vēsāka!

Latvijas klimats mēdz pārsteigt ar vasarai neraksturīgi aukstām dienām un naktīm. Ja nav gaidāma salna vai nakts temperatūra nenokrīt zemāk par pieciem grādiem, telpaugus nevajag nest iekšā. Pirms vēsākas nakts tos var piebīdīt tuvāk mājas sienai vai ietīt agroplēvē.

Visus ārā nenes!

Augus, kuri ļoti mīl siltumu, ārā var arī nenest. Piemēram, kafijkokam un falenopšiem kritiskā temperatūra ir plus 16 grādu, tāpēc drošāk tos ārā nenest.

Augi, kuriem patiks ārā

Cimbīdijas (Cymbidium) ārā var dzīvot līdz plus 5 grādiem. Ļoti patīk izteiktas diennakts temperatūras svārstības – tās veicina jaunu ziedpumpuru veidošanos. Nevajag likt zemē, lai substrātā neiemājo gliemeži. Patiks uz austrumu vai rietumu puses balkona vai terases.

Jukām (Yucca) patiks saulainā vietā. Nebaidās no temperatūras svārstībām. Necieš lieku mitrumu.

Biezlapes (Crassula), alvejas (Aloe vera) un citi sukulenti ir vienīgie istabas augi, ko var droši novietot uz dienvidu balkona un terases.

Ziemassvētku kaktuss (Schlumbergera) labi jutīsies viegli noēnotā vietā, kā arī austrumu puses balkona maigajā saules gaismā.

Smaržīgai kalīzijai jeb zelta stīgai (Callisia fragrans) un tradeskancijām (Tradescantia) patiks saulaina vieta dārzā, dienvidrietumu balkons un terase.

Lielziedu jeb angļu pelargonijas (Pelargonium grandiflorum) lielajiem, greznajiem ziediem un mīkstajām lapām patīk saulainas vietas, taču nepatīk lietus, tāpēc labāk turēt zem jumtiņa.

Dizžkallas jeb Etiopijas kallas (Zantedeschia aethiopica) labi jutīsies noēnotā dārza nostūrī. Savukārt Eliota zantedešijai (Z. elliottiana) ar dzelteniem ziediem un Rēmana dižkallai (Z. rehmannii) ar rozā ziediem un to šķirnēm vasara ir ziedēšanas laiks, tāpēc podus novieto gaišā, saulainā vietā.

Palmām – pundurpalmām (Chamaerops), fēnikspalmām (Phoenix), hamedorejām (Chamaedorea) u. c. – patiks saulaina, no valdošiem vējiem pasargāta vieta.

Efejām (Hedera) ļoti patiks viegli noēnota vieta.

Hoijas jeb vaska puķes (Hoya) – ja nav liels eksemplārs, kas apvijies ap balstiem, un ja vien tas ir pārvietojams, var novietot austrumu vai rietumu pusē.

Citronkoks (Citrus) labāk jutīsies paēnā rietumu vai austrumu pusē.

Eikome (Eucomis) vasarā skaisti ziedēs saulainā vietā vai uz austrumu un rietumu puses palodzes.

Labāk jutīsies paēnā

Sanpaulijas (Saintpaulia) var nest ārā tikai tad, ja ir noēnota nojume. Sanpaulijas lapas karstā saulē var apdegt, it īpaši, ja tiek laistītas ar vēsu ūdeni.

Istabas papardēm, piemēram, nefrolēpēm (Nephrolepis) nepatiks ļoti saulainas vietas. Ja dārzā nav lielu koku, krūmu vai aizslietņu, kas tās pasargātu no karstās pusdienu saules, ārā nest nevajag.

Līdakaste (Sansevieria) – ja ārā nes līdakasti, kas telpā atradusies tālāk no loga, tai noteikti jāatrod viegli noēnota vieta.