Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Guzmānijas ir tās istabas puķes, kuras, kad ieej lielveikala augu nodaļā, uzreiz piesaista tavu skatu – kā sarkans audums vēršu cīņās. Tomēr tad tavu prātu atvēsina bažas: nopirkt istabas puķi jau tu vari, bet – cik ilgi tā būs tikpat smuka un koša un vai vispār vērts tērēties?! Jo internetā lasīts, ka guzmānija zied tikai vienu reizi savā mūžā, un tad viss – nobeidzas…
Te vietā ir Marka Tvena zīmīgais teiciens: «Ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas!» Proti, ar pilnu atbildību apgalvoju, ka šīs istabas puķes ir lieliskas! Jā, veikalos guzmānijas (Guzmania) pārdod ziedošas. Nosacīti ziedošas – jo koši sarkanās vai dzeltenās seglapas jeb braktejas patiesībā ir neīstais zieds. Īstie ziediņi guzmānijām izskatās dzeltenbalti un sīki, paslēpušies ciešās lapu rozetes viducī, turklāt nozied ļoti ātri.
Protams, atkarībā no telpas temperatūras, bet parasti tas notiek nedēļas laikā. Toties košais neīstais zieds, ko mēs uzskatām par ziedu, saglabājas ļoti ilgi – vairākus mēnešus. Kad neīstais zieds ir zaudējis savu spilgtumu, rozete, kura ziedējusi un atdevusi visu savu spēku, aiziet bojā. Bet tas nekas! Tikmēr blakus pie sakņu pamatnes jau ir izauguši divi trīs jaunie dzinumi, kas skaisti ziedēs nākamgad vai pēc diviem, vai pēc trim gadiem.
Jo kuplāks guzmānijas cers, jo tajā vairāk rozešu dažādos vecumos, un līdz ar to puķe zied biežāk.
Proti, ir jāpagaida, kad jaunie dzinumi izaugs attiecīgā garumā, un, lai tas notiktu, telpā jābūt labam apgaismojumam, siltumam (ne zemākam par plus 18–20 grādiem), gaisa mitrumam. Tas ir daudzgadīgs mūžzaļš augs, vizuāli baudāms arī ziedēšanas starplaikos – pat ja guzmānija neziedēs, tai tik un tā ir skaistas lapas.
Par barošanu un laistīšanu
Tā ir – sausā gaisā guzmānija ne sevišķi labi jutīsies, istabas puķe ātri noziedēs, sāks kalst lapu gali, arī pārējā lapu daļa, neveidosies jauni dzinumi… Tātad novietot to virs radiatora nav laba doma. Darīt drīkst, bet tad gaiss un lapas regulāri jāmitrina. Iespējams arī uztaisīt vienkāršu un pietiekami dekoratīvu gaisa mitrinātāju: podu ar paliktni uzliec uz liela, lēzena paliktņa, kurā plānā kārtā izklāj samitrinātas sfagnu sūnas. Tās pamazām atdos mitrumu gaisam, un guzmānijas tuvumā uzlabosies mikroklimats.
Guzmānija pieder pie telpaugiem, kas jābaro bez pārtraukuma cauru gadu un it sevišķi ziemā, kad tā zied.
Vispiemērotākais ir šķidrais puķu mēslojums, kas domāts ziedošiem telpaugiem – pelargonijām, fuksijām, spatifīlām, antūrijām. Miera perioda guzmānijām nav – tie ir tropu augi un, augot dabā, gada laikā var uzziedēt pat vairākas reizes. Arī telpā, ja cers saaug pietiekami kupls.
Ziemā guzmānija jālaista tik daudz, lai augsne ir mēreni mitra – bez pārliešanas un iekaltēšanas. Laistāmajam ūdenim vēlams būt par pāris grādiem siltākam, nekā ir temperatūra istabā, un mīkstam. Ja ūdens ir ciets – kaļķains –, pievieno nedaudz citronskābes. Un ūdens, kas ātri iztek cauri substrātam uz paliktņa, pēc pāris stundām jānolej, lai nemērcētu saknes.
Reizēm cilvēki vaicā, vai tiesa, ka ūdeni vajag liet guzmānijas centrā rozetes viducī?… Jā, to drīkst darīt, ja telpā ir ļoti silts – ja gaisa temperatūra turas ap plus 24 grādiem. Taču šis ūdens nepildīs to funkciju, ko dabā. Augot tropos, guzmānijas saknes kaut kādu laiku ir arī sausas, un tad augs no lietusūdens, kas sakrājies piltuvītē, barojas. Ūdenī vēl iekrīt pa kādai mušai vai putns, pāri lidojot, iebirdina kaku… Savukārt mūsu dzīvokļos un privātmājās tas vairs nav aktuāli. Turklāt ilgstoši ūdens rozetes piltuvē nemaz nedrīkst būt, it sevišķi, ja gaisa temperatūra pazeminās, jo tad tas sastāvas, sāk pelēt un slikti izturēties pret pašu augu. Pareizi būtu ūdeni pēc laika no rozetes centra izliet.
Par pārstādīšanu
Kā tu saprati, vienā podā var augt vairākas lapu rozetes, un tas pat ir labi – lai veidojas kupls cers, kas vairāk līdzināsies dabā augošajām guzmānijām. Tomēr, ja ļoti, ļoti gribas pārstādīt, lai guzmānijai aug viena rozete, tad jāizvēlas ne pārāk dziļš pods un tāds substrāts, kas paredzēts bromēlijām.
Guzmānija un visas pārējās bromēlijas ļoti labi aug arī telpaugiem domātajā kūdrā ar viegli skābu vidi.
Savukārt, ja substrātu gatavo no dārza augsnes, tam jābūt vieglam, irdenam, caurlaidīgam, trūdvielām bagātam – tātad jāpievieno trūdu zeme, lapu zeme, var pielikt arī sfagnu sūnas, jo guzmānija ir epifīts un tradicionāla, smaga zeme, kurā aug, piemēram, gumijkoks, tai neder. Epifīts nozīmē, ka augs dabā mīt uz vecu koku mizas, barojas no tur esošām trūdvielām un tam nav plašas sakņu sistēmas, drīzāk tā ir minimāla. Jaunās rozetes no vecākauga var atdalīt pēc gada, kad tās ir apmēram 20 centimetru garas un ar saknēm.
Līdzīgā frīzeja
Košu prieku ziemā sniedz arī spīdīgā frīzeja (Vriesea splendens), kas, tāpat kā guzmānija, pieder bromēliju (Bromeliaceae) dzimtai un ir epifīts. Tātad kopšanas ziņā jāievēro tie paši pamatprincipi. Frīzeja, kuras dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika, visu gadu priecāsies par siltu telpu, kur turas plus 18–22 grādi un ir paaugstināts gaisa mitrums (75–85%). Tai vajadzīga ļoti gaiša vieta. Tikai ne spilgta saule, jo tad lapas apdegs!
Lai palielinātu gaisa mitrumu, augu var rasināt ar siltu ūdeni, regulāri jābaro. Rozete, no kuras veidojies zobenveida zieds, pēc noziedēšanas parasti aiziet bojā, bet frīzeja, tāpat kā guzmānija, paspēj pie vecākauga izaudzēt jaunas rozetītes. Kad tās pieaugušas, var atdalīt no vecākauga un gaidīt atkal ziedēšanu.
Kāpēc parādās kaitēkļi?
Dažkārt guzmānijai uzmetas tīklērces vai bruņutis. Iemesli? Puķe turēta patumšā, vēsā telpā un sausā gaisā. Augusi necaurlaidīgā augsnē, laistīta ar kaļķainu un aukstu ūdeni. Bieži pārlaistīta vai iekaltēta. Tas viss guzmāniju novājina.
