Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja istabas puķes vasaru pavadīja laukā
- Noskalo augu lapas un puķpodu. Vislabāk augu nomazgāt dušā uzreiz pēc ienešanas telpās, taču, ja tas nav pagūts, nomazgāt var arī vēlāk. notīri arī zemes paliekas no visām poda gropēm un apmalītēm.
- Pārbaudi, vai nav kaitēkļu. Tie parasti mājo uz augu lapām, lielākoties lapu apakšpusē. Visbiežāk līdz ar augiem istabā iekļūst baltblusiņas, laputis, tīklērces, pūkainās bruņutis u. c. Ar puķpodiem mājās var ienest arī skudras. Laikus neiznīdēti, siltā un sausā telpā parazīti un kukaiņi varēs netraucēti vairoties un apsēst arī citus istabas augus. Ja kaitēkļu nav daudz, tos var nolasīt, nokasīt, noslaucīt no lapām vai aizskalot ar dušu. Baltblusiņas var izķert ar dzeltenajām līmes plāksnītēm, kas iespraustas podā vai pakārtas tā tuvumā.
- Atjauno augsnes virskārtu – izravē nezāles no puķpoda, pārbaudi, vai uz augsnes virskārtas nav iedzīvojušās alģes, kuras noteikti jānoņem kopā ar augsnes virsējo slāni. Pēc tam poda virspusē uzber svaigu augsni. Tas jādara arī tad, ja pods ārā vējā bijis apgāzies un augsnes virskārta nobirusi.
- Pāraugušos pārstādi. Vairumu istabas augu pārstāda pavasarī, pēc ziemas miera perioda. Taču, ja kāds augs pa vasaru brangi izaudzis un podā tam kļuvis par šauru, augu var pārstādīt arī rudenī.
- Atrodi gliemežus. Parasti tie ieslēpjas puķpoda apmalēs, zem poda vai orhideju čaganajā substrātā. Lielākos bojājumus gliemeži nodara tieši rudenī, kad augi ienesti atpakaļ telpās. Tiem garšo ziedi, piemēram, orhideju, kā arī augu lapas. Gliemezi var pamanīt pēc grauzumiem istabas puķu ziedos, kā arī pēc spīdīgās sliedes, ko tas atstāj uz apgrauztajām lapām. Kopā ar puķpodu istabā ienests gliemezis mājā var mitināties un baroties visu ziemu.
- Apgriez liekos zarus. Lielākajai daļai istabas augu vainagu kārtīgi apgriež pavasarī pēc miera perioda, taču atsevišķus liekos un pāraugušos zarus var nogriezt arī rudenī.
Apgriez un ļauj doties ziemas miegā!
Eņģeļtaurēm, pelargonijām, fuksijām vajadzīgs miera periods. Šos augus rudenī apgriež. Ja pelargonija vai fuksija vēl zied, tai ļauj noziedēt un apgriež pēcāk. Fuksijas ir ļoti uzņēmīgas pret kaitēkļiem, tādēļ pēc noziedēšanas tās var arī atlapot.
Pēc apgriešanas pelargonijas novieto vēsā, gaišā telpā – vēlams, ne siltākā par 10–14 grādiem. Pelargonijas telpās paliek ar lapām. siltās istabās tās arī augs, tādēļ pēc jaungada, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, tās būs jāapgriež, lai jaunie dzinumi veidotos druknāki.
Apgrieztās un atlapotās fuksijas un eņģeļtaures var novietot vēsā pagrabā – ja lapu nav, tad arī gaisma nav tik svarīga. Protams, pagrabā tās nevajag aizmirst līdz pavasarim. Vismaz divas reizes mēnesī jāpārbauda, vai sakņu kamols nav pavisam izkaltis. Augsnei jābūt tikai tik mitrai, lai saknītes neizkalst. Šādi tās snaudīs līdz pat pavasarim, kad atkal sāks mosties un veidot ziedpumpurus.
Gaismu, siltumu, mitrumu turi līdzsvarā!
Auga augšanu ietekmē trīs galvenie faktori: gaisma, mitrums un temperatūra. Ja kaut viens faktors ir ierobežotā vai neatbilstošā daudzumā, augs neattīstīsies pilnvērtīgi. Piemēram, siltā, taču nepietiekami gaišā telpā augs izdzīs jaunos dzinumus, tomēr tie būs neveselīgi un vārgi. Tāpēc ziemā, pazeminot temperatūru, iespējams palēnināt arī auga augšanu un neveicināt jauno, izstīdzējušo dzinumu augšanu.
No tropu augiem, kas ienesti atpakaļ istabā, kafijas kociņu, kodiju un dracēnu rudenī nav nepieciešams daudz apgriezt, nogriež tikai bojātos vai nevajadzīgos dzinumus. Līdz pavasarim tos mēslo reizi mēnesī. Šiem augiem telpas optimālā temperatūra ir no 20 līdz 22 grādiem.
Savukārt subtropu augi – fikusi, lauri, citroni, hibiski, šeflēras, fatsijas, jukas un palmas –, labi pārziemos, ja telpā ir no 14 līdz 18 grādiem. Arī šos augus pirms ziemas spēcīgi neapgriež, mēslo reizi mēnesī. savukārt, ja telpās būs pārāk karsts, īpaši citronam un lauram ziemas periodā var piemesties kaitēkļi un slimības. Ja telpā temperatūra ir zema, augi tik strauji neaug un nepatērē daudz ūdens, kā arī zemā temperatūrā augsne žūst lēnāk, tāpēc jālaista ļoti uzmanīgi.
Ievēro! Cilvēkam patīkama gaisa temperatūra telpā parasti atšķiras no istabas auga komforta temperatūras – cilvēkam tā ir aptuveni 20 grādu, taču atsevišķiem augiem, kā acālijām, lauriem un citiem subtropu augiem, tā ir aptuveni 16 grādu un zemāka. Tāpēc vienmēr jācenšas rast kompromisu vai arī jāpiemeklē augam kāda piemērotāka telpa, piemēram, apkurināma veranda, kurā var regulēt temperatūru.
