Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Atpūtas atrodas Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Tur saimnieko Kipuru saime – Katrīna, Kristaps, Lūsiņa (7), Rasa (4) un Asnāte (1). Viņu draudzīgajā pulkā ir arī trīs desmiti vistu, kaziņa Grieta un divi kazlēni – Jānis un Margrietiņa.
- Kristaps darbojas metālapstrādes nozarē, bet Katrīna ne tikai audzē mikrozaļumus un sezonālos dārzeņus, bet arī izveidojusi savu zīmolu – krāsaino Kipuru pastu.
- Dzīvojamās mājas platība ir 80 m2, bet īpašums kopumā aizņem 3 ha gleznainās Aiviekstes upes krastā.
- Instagram – @saimniece_katrina, Facebook – Zemnieku sēta Atpūtas.
Tas bija pirms septiņiem gadiem, kad viņi vēl dzīvoja Rīgā un, gaidot pirmdzimtās Lūsiņas ienākšanu ģimenē, izbraukuši vai teju visu Latviju, lai atrastu savu stūrīti zemes. Apskatījuši lauku sētas Ērģemē, Cēsu pusē un pie Kuldīgas. Te bijusi pilnīga nekuriene, te – māja šķība un greiza. «Salīdzinot ar to, cik ilgi citi tagad meklē, šķiet, ka mēs tik ilgi nemaz nemeklējām – nepilnu gadu. Noteicošais mums bija tas, cik varam atļauties finansiāli,» saka Katrīna. Pārējais jau parasti visiem viens – lai būtu tuvāk kādai lielākai apdzīvotībai, proti, pilsētai. Visiem gan lielākoties kārojoties Rīgas tuvuma, taču tas cenu palielinot vismaz trīskārt. «Vēl jau visu atfiltrē tas, ka gribas reljefu, mežu blakus, kādu lielu ezeru vai upi. Cilvēkiem gribas, lai tuvumā būtu kaut kas interesants. Šeit ir upe! Un vēl ir svarīgi, lai būtu kādas saimniecības ēkas. Ja ir akmens ēkas, tas uzreiz labi kotējas. To veco akmeni novērtē,» pārdomās dalās Kristaps.
Ar iedzīvi divās mašīnās
Viensētas iepriekšējais īpašnieks traģiski gājis bojā, un pēc tam māja kādus desmit, piecpadsmit gadus atstāta novārtā. Atpūtu piedāvājums ilgu laiku gozējies sludinājumu portālā, un, izrādās, Kristaps jau gandrīz gadu iepriekš to bija ievērojis, līdz beidzot kādā ziemas dienā braukuši māju lūkot dzīvē. Todien viss bijis sasalis, piebraucamais ceļš uzvagots, apkārtne aizaugusi.
«Šo sētu iemīlēju tad, kad uzgāju tur, augšā, un pastaigāju pa grants ceļu. Tur vismaz bija daudzmaz sauss un tīrs. Iztēlojos, kā te Lūsiņu vizinu ratiņos, un sapratu, ka mēs te dzīvosim. Mēs gan sev neatbildējām uz jautājumiem, kad tieši un ko mēs te darīsim, – tas viss radās pēc tam. Un ir baigi forši, kā pašlaik viss iegriezies!» saka Katrīna.
Pirmajā gadā šeit braukuši nedēļas nogalēs, lai visu sakoptu. Izmēztas ēkas, izzāģēti krūmi un aizvākts viss liekais. «Mēs ievācāmies 2017. gada 1. aprīlī. Es atceros to dienu! Bija silts un saulains. Sakrāmējām divās mašīnās visu iedzīvīti, atbraucām un tā arī šeit palikām,» viņa smaidot atceras.
Katrīna un Kristaps no apkārtējo sacītā zina stāstīt, ka sētas pirmie īpašnieki – Jānis Upītis ar sievu Antoniju – bijuši vieni kārtīgi saimnieki. Te cepta maize, meistarotas dažādas koka lietas un vispār bijusi viena prāva saimniecība. Jānis kā koka amatnieks izgatavojis daudzas mēbeles, no kurām vairākas pārmantojuši arī jaunie saimnieki. Tas uz brīdi liek aizdomāties – varbūt vietā ir iekodēts kas tāds, kas piesaista ļaudis ar īstu saimnieku vērienu? Kas zina!
Vīrs ar zelta rokām
Līdz šim dzīvojamā māja – divdesmitajos vai trīsdesmitajos gados celta koka guļbūve, kas horizontāli apšūta ar apdares dēļiem, – piedzīvojusi ne tik daudz lielas pārbūves kā vairāk kosmētisku uzfrišināšanu. «Par laimi, māja ir diezgan taisna. Nav arī nekādu lielu spraugu. Augšā iztīrījām bēniņus no uzslāņojuma un visādām drazām. Agrāk siltinājumam bija izmantotas skaidas, sajauktas ar pelniem vai kaļķi. Tās bija peļu izvagotas. Tur viss diezgan slikti izskatījās,» atceras Kristaps. Viņš prāto, ka mājai nākotnē vajadzēs jaunu dēļu apšuvumu, jo esošie ir saulē izdeguši un savu laiku nokalpojuši. Arī plēstā laukakmens pamatiem nāksies atjaunot kaļķa šuvojumu, kur tas izžuvis vai izskalots.
Mēs tikai tāpēc varam dzīvot laukos, ka ir vīrs ar zelta rokām.
Skaidrs, ka atliek vien darīt un darīt, taču – kas līdz šim jau paveikts? Vispirms izremontēta vannas istaba, attiecīgi ierīkota arī centralizēta ūdensapgāde un kanalizācijas sistēma. Pēc tam iekārtota bērnistaba, kur atjaunotas koka dēļu grīdas un dēlīšu apšuvums uz griestiem, turpretī sienas izrotātas ar romantiski puķainām tapetēm. Pērn virtuvē Kristaps pats pārmūrējis plīti un sildmūrīti. «Šajā stūrī kādreiz bija maizes krāsns. Bet, kad sešdesmitajos vai septiņdesmitajos gados māja renovēta, krāsns nojaukta. Plīti izbūvēja maizes krāsns vietā, bet es to atkal pārmūrēju vecajā vietā. Plīts savu laiku jau bija nokalpojusi, vajadzēja jaunu. Tā, kā tagad ir, šeit arī pirmsākumos bija!» stāsta Kristaps un rāda, ka tādējādi iegūta arī pagaidu darba virsma, kurā ierīkota izlietne.
Viesistabā, kur tiek uzņemti ciemiņi un iemalkots svētīgais kafijas malks, Katrīna iekārtojusi arī savu darba stūrīti. Viņa gan sapņo par atsevišķu darba telpu – lai ģimenei neesot jācieš no viņas darbošanās. Vēl nav atlicis laika pieķerties pašu guļamistabai. Taču – rāmi, lēnām. «Mēs tikai tāpēc varam dzīvot laukos, ka ir vīrs ar zelta rokām,» pārliecināta Atpūtu saimniece.
Lielais svinību šķūnis
Arī Kristapam pamazām top pašam sava metālapstrādes valstība jeb, kā Katrīna saka, vīra sapņu darbnīca, kas ierīkota milzu šķūnī. Tuvojoties Kipuru sētai, tas pavīd jau notālēm.
Vairāk nekā 240 kvadrātmetru plašā saimniecības ēka sastāv no trim daļām. Kristapa darbnīca ir septiņdesmit kvadrātmetrus liela, un tur izvietota frēzmašīna un citas iekārtas. Savukārt divpadsmit reiz divpadsmit metru plašajā šķūņa daļā ikdienā ir novietota saimniecības tehnika, bet svētku reizēs telpa tiek atbrīvota, ļaujot iegriezt dančus pat 150 cilvēku kuplam pulkam, kāds Atpūtās jau trīs gadus ir uzņemts 21. jūnijā – vasaras saulgriežu svinību laikā. Taču, atgriežoties pie pašas ēkas, – tam visam pa vidu ir salīdzinoši neliela mūra daļa, kur patlaban tiek uzglabātas dažādas saimniecībā noderīgas lietas.
Saistībā ar šķūni Katrīna smejot atceras kādu amizantu gadījumu. «Kad mēs māju nopirkām, domāju, ka to šķūni jauksim nost. Man viņš likās tik liels un nesmuks! Iespējams, tie bija kaut kādi grūtnieces hormoni… Toreiz man vispār viss bija tādā kā miglā. Laikam jau arī nospēlēja tas, ka iekšā viss bija netīrs, piedrazots ar pudelēm.» Taču nu tieši patīkami vēsajā šķūnī karstās vasaras dienās Kipuru ģimene ietur veldzējošas pusdienas.
Pašam radīt darbu
Kristaps pārliecināts – viens no apjomīgākajiem darbiem, kas Atpūtās paveikts, ir lielā sakņu dārza ierīkošana. «Sākumā gan mēs nebijām nekādi baigie dārznieki. Pirmo sīpolu vagu iebakstīju kaut kur neuzartā laukā! Tad sekoja mazs dārziņš, un viss tik labi auga, viss tā patika, un tā pa mazam, pa mazam. Šeit, starp citu, ir ļoti laba augsne. Ja man būtu jāaudzē grantī, kā tas ir manai mammai, tad visdrīzāk te nekas vairs neaugtu,» saka Katrīna un papildina, ka laukā, kur tagad ierīkota viņas pirmā lielā siltumnīca un dārzeņu lauki, agrāk audzētas cukurbietes, kas vestas uz Jēkabpils cukurfabriku.
Tā no nekādiem baigajiem dārzniekiem sešu gadu laikā viņi izauguši tiktāl, ka pērn uzsākuši pat savas pastas ražošanu, kuras sastāvā piektā daļa ir pašu audzēto dārzeņu un Atpūtu vistu saimes sagādātās olas. Kaut Kristaps atzīst, ka dārzeņi prasa lielu piepūli, nemitīgu darbu un muguras locīšanu, Katrīna vien uzsmaida – viņa nesūdzas!
Saimnieki ir pārliecināti – laukos dzīvot ir skaisti, bet kaut kas arī jādara. «Laukos jābūt kaut kādai maizei. Vai nu strādā pilsētā un lauki ir vairāk kā plezīrs, vai arī pašam jārada darbs. Ja nebūs tās maizes un laba ienākuma avota, tad entuziasms ātri noplaks. Priekš mutes vien nevar dzīvot, jo viss prasa naudu,» pārliecināts Kristaps. «Bet tieši šajā brīdī, šajā vasarā un šajā dzīves posmā mani apmierina viss, kā mēs dzīvojam un darbojamies. Ir riktīgi grūti, bet ir arī milzīga enerģija!» papildina saimniece.
Cilvēkam vajag hobiju
Katrīna prāto, ka lielākais izaicinājums laukos ir atrast veselīgu balansu starp darbu un atpūtu. Namamāte arī neslēpj – pie esošās slodzes viņa izdeg vidēji ik pa divām nedēļām. «Tad man ir viena diena, kad jūtos slikti, visu laiku čīkstu un kasos, bet jau nākamajā rītā ceļos un atkal varu iet tālāk.»
Kas tad ir tas maģiskais enerģijas uzlādes batoniņš, kurš dod spēku šim maratonam? «Man enerģiju dod sports. Tas dod nenormālu enerģiju! Es gandrīz katru rītu pusotru līdz divas stundas izbraucu ar riteni un tad uzreiz visu varu izdarīt. Visu! Kamēr minos, galvā sakārtoju visus dienas plānus. Tā es arī visas problēmas domās atrisinu – kas man jāizdara, kas jāuzvāra, kas jāizcep… Citreiz uz riteņa varu sazināties pat ar klientiem. Daudz ko var izdarīt! Un tas man ir vajadzīgs. Man liekas, ka visiem sports noderētu. Jā, cilvēkam vajag kādu hobiju!»
Īsumā par svarīgāko
Atbild Katrīna
Kura telpa mājā ir vissvarīgākā?
Virtuve!
Kā no pilsētas dzīves visvairāk pietrūkst laukos?
Nekā nepietrūkst! Tagad man tiešām pilnīgi nekā netrūkst. Man ir kafija, un tas ir galvenais. Ar to es domāju kafijas aparātu. Ja man nebūtu labas kafijas, tad tās pietrūktu. Nopietni! Tieši nesen par to domāju.
Kurš ir labākais kaimiņš?
(Domā.) Dainis! Viņš, kā atklājās, mums ir radinieks. Iedomājies – mēs atnācām uz šejieni, un viņš, izrādās, ir attāls Kristapa radinieks, kurš deviņdesmitajos gados šeit ienācis no Latgales. Viņš ir foršs! Dainis arī ir inženieris un palīdz ar visādām lietām, un arī mēs viņam palīdzam.
Vislabākais meistars, ko esat satikuši?
Mans vīrs! Mums nevajag meistarus, jo mums ir Kristaps!
Viena lieta, ko vairs nedarītu?
(Domā.) Es pašlaik neko nenožēloju. Nemaz nevaru tā pateikt… Noteikti ir kaut kas, bet nevaru acumirklī izdomāt.
Kad pēdējoreiz šeit juties patiesi laimīga?
Vakar un šorīt! Jā, šorīt noteikti.
Kuru mājas darbu uztver kā slogu?
Ko es daru ar sakostiem zobiem? (Domā.) Ā, dokumentācijas kārtošana Valsts ieņēmumu dienestam un Pārtikas veterinārajam dienestam! Tas ir vienīgais. To es visu laiku prokrastinēju.
Mīļākais gadalaiks?
Rudens.
Iekšā vai ārā?
Ārā.
Trīs būtiski darbi Atpūtās
Šiem darbiem piemērotus instrumentus iesaka EGĪLS ČĒMS, MAKITA Latvija tehniskais konsultants.
1. Kristaps: «Lielākais darbs, kas šeit paveikts, noteikti saistīts ar lielā šķūņa atjaunošanu – augšējo siju nomaiņu un betona grīdas ieliešanu. Vispirms izmēzām gružus, tad bija liels darbs ar lāpstu, lai to kultūrslāni izraktu un visu izvestu ārā. Nedaudz palīdzēja kaimiņš ar traktoru. Grīdas gatavošanas procesā noīrēju blieti un pats izgatavoju 3,5 metrus platu vibrējošu latu, lai varētu nolīdzināt virskārtu. Nobeigumā aizņēmāmies arī virsmas slīpējamo mašīnu.»
Kad jāzāģē sausi ēkas konstrukcijas kokmateriāli, iesaku izmantot Makita LXT 18 V akumulatoru ķēdes zāģi DUC357. Izcila efektivitāte, pateicoties reduktoram, kurš samazina ķēdes ātrumu, lai netiktu pārkarsēta ķēde, un palielina griezes momentu. Betona virsmu slīpēšanai izmanto speciālu slīpmašīnu Makita NPC5000C ar putekļu savākšanas sistēmu.
2. Kristaps: «Divi stūrakmeņi noteikti ir arī ūdens piegādes un novadīšanas izveide. Vannas istabā mums ir ierīkots elektriskais boilers, ko izmantojam vasarā, savukārt ziemā, kurinot malkas plīti, virtuvē uzsilst otrs boilers, no kura arī tiek novadīts karstais ūdens. Taču kanalizācijas ierīkošanā lielāko apjomu trijatā paveicām vienas dienas laikā. No tualetes poda un vannas tika pievienotas caurules, kas izvadītas zem pamatiem un tālāk aiziet uz nosēdaku ar trim nodalījumiem. Paši visu piegriezām, ar traktoru sagāzām oļus, jo tur bija gandrīz 20 tonnas, un pēc tam ar lāpstu visu pielīdzinājām.»
Urbumu veidošanai betona sienās un pamatos var izmantot Makita XGT 40 V akumulatoru perforatoru HR005. Efektīvs instruments izmantošanai ar SDS – Max urbjiem, aprīkots ar pretvibrāciju tehnoloģiju AVT (Anti-Vibration Technology).
3. Kristaps: «Pērn pārmūrēju plīti. Metāla konstrukcijas pasūtīju, lai loka tie, kas nodarbojas ar plākšņu metālu, bet ķieģeļus pats piezāģēju, pielauzu un pieslīpēju. Izmantoju mazo elektrisko fleksīti ar dimanta ripu un parastos mūrnieka instrumentus – ķelli, spaini, līmeņrādi, aukliņu. Šur tur, kur vajag, piekalu ar āmuru.»
Dažādiem griešanas un slīpēšanas darbiem izmantojama Makita LXT 18 V akumulatoru leņķa slīpmašīna DGA519 ar X-LOCK sistēmu, kas nodrošina vienkāršu un ērtu disku nomaiņu. Tas ir ļoti svarīgi, veicot darbus, kuriem nepieciešami dažādi griešanas vai slīpēšanas diski.
Sadarbībā ar:
