Citi īrisi
Sibīrijas īrisi (Iris sibirica)
Šur un tur dārzos un vecākos parkos pie mums joprojām var redzēt parastos Sibīrijas īrisus ar smailām, zobenveida lapām un violeti ziliem ziediņiem. Tikmēr selekcija, īpaši ASV, krietni gājusi uz priekšu – ir izveidotas gan dažādas ziedu formas, gan krāsas, ir arī Sibīrijas īrisi ar kruzuļotām ziedlapiņām un pat ar smaržīgiem ziediem. Ceri ir dažādu augumu – gan lieli, gan 30–40 cm zemi pundurīši. Arī Latvijā ir Sibīrijas īrisu audzētāji un kolekcionāri – pie viņiem var iegādāties stādus. Augšanas prasības Sibīrijas īrisiem ir citādas nekā bārdainajiem, kuriem vajag sauli, sausumu, minimālu mēslošanu un neitrālu vai vāji sārmainu augsni. Savukārt Sibīrijas īrisi novērtēs skābāku augsni, tiem nepieciešams pietiekams mitruma daudzums (īpaši pavasarī), un tos var intensīvāk mēslot. Sāk ziedēt jūnija otrajā pusē (reizēm tas sakrīt ar augstajiem bārdainajiem īrisiem) un zied līdz jūlija sākumam.
Sīpolu īrisi (Iris x hollandica)
Holandes īrisi ir šķirņu grupa, kas veidojusies, krustojot vairākas sugas. Selekcionāri izveidojuši vairāk nekā pussimt šķirņu skaistās krāsās, taču Latvijā ar šiem īrisiem nav tik vienkārši. Savvaļā tie aug Vidusjūras apgabala rietumos, kur ziemas ir siltas, tāpēc pie mums mēdz būt problēmas ar pārziemošanu. Latvijā sīpolu īrisi zied jūnija beigās un ziedēšanas laikā prasa ļoti mitru augsni, savukārt pēc lapu nodzeltēšanas – sausumu un siltumu, tāpēc mūsu dārzos sīpoli jāizrok un līdz stādīšanai (to dara vēlu rudenī) jāuzglabā siltā un sausā vietā.
Purva skalbe (Iris pseudacorus)
Ir pamatsuga, daudzgadīgs īrisu dzimtas lakstaugs, kuru var sastapt arī Latvijas dabā, biežāk grāvjos, ūdenstilpju krastmalās, purvu apmalēs. Purva skalbe zied ar dzelteniem ziediem un vairojas ar pašizsēju.