Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Pārāk daudz augu bērnistabā nevajag, pilnīgi pietiks ar 3–4 istabas puķēm. Svarīgi par tām pareizi rūpēties, lai tās justos labi. Ja bērni ir pietiekami lieli, vislabāk, ja sākumā augus aprūpēsiet kopā, bet, kad iemaņas apgūtas, šo darbiņu uzticēsiet bērniem.
Pret telpaugiem vajag izturēties ar mīlestību, ar puķēm var un vajag aprunāties tieši tāpat kā ar kaķīti vai sunīti. Ja dzīvoklī nav iespējams turēt mājdzīvniekus, rūpes par augiem bērniem var kompensēt rūpes par dzīvniekiem. Iemāciet mazuļiem – ja puķīte jutīsies labi, arī viņiem būs labāks noskaņojums.
Puķu podi ar augiem jānoliek tā, lai bērni tos neuzgāztu sev virsū. Labākais risinājums ir neliels puķu galdiņš pie loga.
Citi lasa
Uz skapjiem un plauktiem nekādā gadījumā nedrīkst likt vīteņaugus, ko bērns var paraut aiz stīgām un uzgāzt sev virsū ar visu puķu podu.
Bērnistabā nedrīkst likt augus ar asiem ērkšķiem: kaktusus, agaves, pandānus, nedrīkst likt indīgas puķes, īpaši eiforbiju, oleandru un nakteņu dzimtas augus. Sevišķi indīgs ir oleandrs. Eiforbijām ir balta, indīga piensula – nokļūstot uz ādas, tā var izraisīt apsārtumu un izsitumus, iekļūstot acīs, tās var momentā iekaist, bet mutes dobumā piensula izraisīs gļotādas uztūkumu, un uzpamps mēle.
Arī mums pazīstamā Ziemassvētku zvaigzne – puansetija pieder pie eiforbiju dzimtas. Pat neliels šā auga lapas gabaliņš nonācis mutē, var izraisīt nopietnu saindēšanos. Nedrīkst bērniem aizsniedzamā attālumā novietot augus, kuriem ir indīgas ogas, piemēram, asparāgus, kam tās ir koši sarkanā krāsā, kā arī dīfenbahiju no kallu dzimtas.
5 ieteicamie augi bērnistabai
-
Svītrainā tradeskancija jeb zebrīna.
Neliela puķe ar ložņājošiem dzinumiem un izteiksmīgām lapām. To virspuse ir svītraina un zaļgansudrabotā krāsā, bet apakšpuse – sārti violeta. Zebrīnai patiks augt pietiekami plašā telpā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Mēreni jālaista ar istabas temperatūras ūdeni. Pavasarī un vasarā reizi nedēļā jāmēslo ar telpaugiem domātu mēslojumu.
Tradeskancijas var pavairot ar spraudeņiem – podā iesprauž 7–11 spraudeņus atkarībā no poda diametra. -
Spārnlapu tradeskancija jeb rēja.
Uz augšu augoša istabas puķe. Arī tai lapu apakšpuse ir sarkanīgā krāsā. No pavasara līdz rudenim rējas zied sīkiem, baltiem ziediņiem, kas paslēpušies pie lapu pamatnes tādos kā maciņos.
Rēja labi jutīsies gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, istabas temperatūrā un mitrā gaisā. Ēnā novietotas rējas lapas zaudēs savu krāsu košumu.
Augu laista ar mīkstu istabas temperatūras ūdeni: vasarā – kad augsne sausa, ziemā – vēl retāk. Vasarā rasina. No marta līdz augustam reizi nedēļā mēslo ar telpaugiem paredzētu mēslojumu.
Rēju ieteicams pārstādīt katru gadu, taču var arī retāk. Tai patīk irdena, auglīga, nedaudz skāba augsne, kam pievienota kūdra un grants.
-
Pušķu hlorofīts.
Augs ar šaurām, garām, zaļām vai zaļgandzeltensvītrainām lapām, kas sakārtotas rozetē. Uz leju nokarājas gari dzinumi, uz kuriem attīstās jauni augi – vairvasiņas. Sevišķi iecienīta ir dzeltensvītrainā šķirne ‘Variegatum’ un ‘Bonnie’ ar nedaudz kruzuļotām lapām.
Podu ar hlorofītu dzīvoklī var novietot gandrīz jebkurā vietā, jo tas var augt gan saulē, gan pusēnā, gan istabās ar logiem ziemeļu pusē. Vienīgi raiblapu šķirnes labāk audzēt gaišākās vietās. Hlorofīts labi pacieš sausu gaisu. Tam nepieciešama vienmērīgi mitra augsne. Miera periodā – no oktobra līdz janvārim – augu laista mēreni, 2 reizes mēnesī var noskalot zem dušas. Vasarā laista bagātīgi, bet nelaista, ja augsne vēl mitra.
Augu pārstāda, kad saknes piepildījušas podu un sāk kāpt ārā. Tas labi aug jebkurā augsnē, īpaši mālainā. Hlorofītu pavairo ar vairvasiņām. No marta līdz augustam baro ar telpaugiem paredzētu mēslojumu. -
Sanpaulija jeb Uzumbāras vijolīte.
Neliels ziedošs augs ar rozetē sakārtotām gaļīgām, virspusē tumšzaļām, apakšā gaišzaļām lapām, kas pārklātas ar pūkainiem matiņiem. Zied vairākas reizes gadā ar dažādu krāsu ziediem atkarībā no šķirnes.
Augs jātur gaišā vietā, bet ne spilgtā saulē. Labāk aug siltā telpā ar vienmērīgu temperatūru (18–20 °C). Jālaista ar mīkstu ūdeni un uzmanīgi, lai uz lapām nenokļūtu ūdens pilieni, jo tad tās kļūs plankumainas. Visērtāk to darīt ar lejkanniņu, kurai ir garš snīpis, vai arī ūdens jālej uz puķu poda paliktņa. Neuzsūktais ūdens vēlāk jānolej.
Sanpaulija jāmēslo no marta līdz oktobrim reizi divās nedēļās ar mēslojumu, kas paredzēts tieši šīm puķēm vai ziedošiem telpaugiem. Pārstāda vieglā substrātā – lapu trūdzemes, mēslotas kūdras, smilts vai grants maisījumā, vai telpaugiem paredzētā augsnē ar 1/4 kūdras piejaukuma.
Augu pavairo ar nogrieztu lapu – kātu ievieto ūdenī 1–2 cm dziļi. Kad parādījušās saknītes, stāda podā. -
Fikuss jeb gumijkoks.
Gumijkoks pazīstams ar daudzām sugām. Ir gan kāpelējoši, gan nokareni, gan sedzoši. Var ieteikt Bendžamina fikusu vai tā šķirnes ar dažādi krāsainām lapām. Tās izaug kā koki, ko katru gadu apgriež, piešķirot vēlamo formu. Bendžamina fikusam nepieciešama gaiša vieta, bet ne tieša saule, mitrs gaiss un pietiekams siltums. Arī augsnei vienmēr jābūt siltai.
Fikuss jālaista mēreni. Apkures sezonā, kad ir sauss gaiss, tas jāapsmidzina. Nedrīkst pārliet, jo tad nobirs lapas. Tās var nobirt, arī augu iekaltējot. No marta līdz augustam mēslo 2 reizes mēnesī ar telpaugiem paredzētu mēslojumu. Gumijkoka formu var veidot, pavasarī to apgriežot.
Gumijkokus stāda auglīgā, irdenā augsnē ar komposta un māla piedevu. Lieliem fikusiem gatavo spēcīgāku substrātu, vairāk pievienojot velēnu trūdzemi. Jaunus augus pārstāda katru gadu pavasarī (vēlams martā), vecākus – ik pēc pāris gadiem vai retāk. Fikusu pavairo ar spraudeņiem.
PADOMS
Maziem bērniem patiks kompozīcijas no dažādiem sukulentiem. Tās novieto uz palodzes. Galvenā prasība – nepārliet. Mēslo ar kaktusiem paredzētu mēslojumu. Pavairo ar rozetēm vai atsevišķām lapiņām.
