Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gundega Skudriņa
Pirmkārt – atrast laiku un atmest visu lieko – telefonus, darbus, aizņemtību, stresu. Mēģināt to visu nolikt aiz durvīm.
Otrkārt – būt ar savējiem šeit un tagad. Tas ir pats svarīgākais. Tad arī piešķiļas dzirksts, kas rada svētkus. Manuprāt, nav svarīgs grezni klāts galds vai bezgala daudz ēdiena. Svarīgākais ir kopā būšana un attieksme, ko mēs veltam viens otram.
Treškārt, no sieviešu viedokļa raugoties, es uzskatu, ka sievietēm tomēr ir jāpulcē ap sevi dzimta, saime, mīļotie un jāpadomā, kā iepriecināt savu pulku. Es parasti pēdējā brīdī uzklāju galdu no tā, kas atrodams mājās. Jā, varbūt manī ir tāds radošums, varu pielietot savas spējas, bet, es domāju, ka to var jebkurš. Es arī pēdējā brīdī izdomāšu, ko garšīgu pagatavot. Es gan vairāk vēlos, lai visi sasēžas ap galdu un izbauda mirkli. Ja ir svētki Latvijai, tad aicinu klātesošos uz kādu tematisku spēli, piemēram, izdomāt trīs lietas, ko mums Latvija labu daru vai trīs skaisti piedzīvojumi Latvijā jebkurā gadalaikā. Patiesībā tu pat negaidi, ka tavi tuvinieki izstāstīs tik interesantas lietas, kuras tu nemaz neesi ievērojis savā dzīves skrējienā.
Baiba Prindule-Rence
Manuprāt, svarīgi mājās ienest patriotismu tādā nozīmē, ka nevis tikai ar karodziņu, bet tieši mācot un stāstot par to bērniem, stāstīt. Manuprāt, 18. novembri vajadzētu atzīmēt katrā mājā. Zinu, ka lielā skrējienā daudzās ģimenēs tas izpaliek, tāpēc, man liekas, ka viena lietām no fizisku dekoru «ienešanas» svarīgāk ir atcerēties un piešķirt tam vērtību pašiem savā ikdienā.
Otra būtiska lieta ir galda klāšanas kultūra. Iespējams, pat ar baltu galdautu, dzērvenēm – kaut ko, kas latviskā kodā simbolizē mūsu karogu un vērtības. Man šķiet, ka šodienā, kad mums ir pieejamas visas iespējamas visas galdautu krāsas, katram vajag vismaz vienu labu, baltu galdautu, ko uzklāt uz svētkiem. Tā ir liela vērtība.
Trešais – padomāt par ēdienu. Spītējot visām sušī tendencēm un visam pārējam, ko ikdienā ēdam, atcerēties latviešu tradicionālās virtuves vērtības, ko, iespējams, pie vecvecākiem esam baudījuši un mēģināt ienest to savā šodienas ikdienā. Varbūt tie ir ēdieni, kurus neēdīsim ikdienā, bet svētkos caur ēdieniem to varam nodot kā kodu, kā vērtības nākamajām paaudzēm.