Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
2
-
0
-
3
-
0
-
Raksts publicēts žurnāla Ievas Dārzs 2017. gada janvāra numurā
Kas ir vajadzīgs, lai varētu mājās audzēt stādus?
Galvenais – jāizvērtē, vai ir atbilstoša vieta, kur pietiekami daudz gaismas. Uz palodzes stādus var audzēt dienvidu pusē. Var mēģināt arī rietumu vai austrumu, bet noteikti ne ziemeļu pusē – saule tur tikpat kā neiespīdēs.
Stādiem, kas jāsēj jau janvārī vai februārī, kad dienas vēl īsas, noteikti būs vajadzīgs papildu apgaismojums, un tad, protams, jārēķinās ar krietni lielāku elektrības patēriņu.
Bet – galvenais – jābūt spēcīgai motivācijai un jāapzinās, ka stādi prasīs daudz laika un uzmanības – katru dienu.
Tātad būs jāmaina savs ierastais dienas ritms. Vajadzēs ik dienu atrast laiku smidzināšanai, laistīšanai, aprūpēšanai. Katram pašam sev jāuzdod jautājums – vai esmu tam gatavs?
Kādus stādus var pats mājās izaudzēt?
Teorētiski var mājās izaudzēt jebkuru stādu, jautājums tikai – vai lielās pūles ir tā vērtas? Lielai daļai augu stādus audzēt ir sarežģīti: var nepietikt laika, zināšanu un pacietības – tos labāk nopirkt. Stādus parasti audzē tiem augiem, kuriem ir mazas sēkliņas un garš veģetācijas periods.
Neiesaku mājās no sēkliņām audzēt visus stādus. Tas nebūs ekonomiski. Ko ieteiktu sēt? No puķēm – balzamīnes vieglāk izaudzēt, jo ātri aug un viegli piķējamas. Vēl var audzēt cinnijas, samtenītes, dārza kreses, jo tām ir salīdzinoši lielākas sēklas un tās ir mazprasīgas.
Varu ieteikt audzēt arī dārzeņu stādus – visvienkāršāk ir izaudzēt gurķus, kabačus, ķirbjus, var mēģināt arī tomātus.
No sēklām var izaudzēt arī kādus zaļumus – vienkāršāk audzējamie ir baziliks, pupumētra, raudene, dažādi salāti.
Kas jāsagādā, ja nolemju audzēt dēstus?
Pirmkārt, vajadzīgi piemēroti trauki. Tas nav tik svarīgi, vai trauki ir plastmasas vai koka, galvenais – tiem ir jābūt ar drenāžu. Vislabāk izvēlēties zemas kastītes. Zem trauka jābūt arī kādam paliktnim, kaut vai paplātei, kur notecēt ūdenim, lai nesabojātu palodzi. Otrkārt, vajadzīgs substrāts.
Sēkla ir gluži kā mazs bērns – neaizsargāta, pakļauta slimībām, kaitēkļiem. Ļoti lolojama.
Tāpēc stādiem nevajadzētu izmantot dārza zemi, kura var būt pilna ar kaitēkļu oliņām un kuras ķīmiskais sastāvs nav zināms. Sēklai, lai uzdīgtu, un dīglim, lai tas varētu attīstīties, barības vielas lielā koncentrācijā nav vajadzīgas – svarīgākās barības vielas sākumā sēklai ir pašai – endospermā, ar ko pilnīgi pietiek, lai izdzītu dīgļsakni un dīgļlapu.
Sēšanas darbiem visvairāk piemērots ir smalkais kūdras substrāts. Treškārt, protams, vajadzīgs sējmateriāls – sēklas, pašu vāktas vai veikalā pirktas. Ja sēklas ir pašu vāktas vai iepriekšējos gados pirktas, ļoti svarīgi, lai tās tiktu glabātas pareizos apstākļos – sausumā un vēsumā (optimālā temperatūra sēklu glabāšanai ir 12–16 grādi).
Kad jāsēj sēklas stādiem?
No puķēm visagrāk sēj begonijas – jau decembrī un janvāra sākumā. Savukārt no dārzeņiem pirmo – jau janvārī – sēj papriku, bet no zaļumiem – pētersīļus un selerijas. Tomāti jāsēj marta sākumā, gurķi – marta beigās.
Daudziem viengadīgo un daudzgadīgo puķu stādiem ir nepieciešamas garākas gaismas stundas, nekā mūsu platuma grādos ir konkrētajā laikā. Tādus stādus nevar izaudzēt bez papildu apgaismojuma.
Kā pareizi sēt?
Sēt iesaku zemā kastītē, un nevis podiņos, vāzēs vai piena pakās. Lai izdiedzētu sēklas, optimālais kastītes dziļums ir 6–8 centimetri. Kastītē iepilda smalku kūdras substrātu, tad izlīdzina, viegli piespiežot ar kādu plakanu priekšmetu, visu apsmidzina ar ūdeni, vēlams – 20–21 grādu siltu. Sēklas pirms tam var aktivizēt kādā stimulatorā, piemēram, Vitmīnā, – atstāj tajā mērcēties vairākas stundas, piemēram, pa nakti. Ja sēklas ir ļoti sīkas, vienmērīgai sējai tās var sajaukt ar smalkām, sausām smiltīm.
Dīgšanas temperatūra vēlama 22–24 grādi. Ja sēkliņas ir sīkas, tās nedrīkst ierakt dziļi. Var vienkārši uzpurināt virsū caur sietiņu nedaudz smalkā kūdras substrāta. Ir sēkliņas, kuras dīgst tikai gaismā, – tās ir jākaisa pa virsu mitrai augsnei un rūpīgi jāpārklāj ar plēvīti. Var arī sēt rindiņās. Tomātus un papriku var sēt kastītēs un pēc tam izpiķēt podiņos, bet var arī iesēt uzreiz podiņos.
Taču es savā pieredzē esmu pārliecinājusies, ka pastāv tāds paradokss – sēkla labāk dīgst, ja tai ir kaimiņš!
Kaimiņš aktivizē konkurenci – jā, tāda pastāv arī starp sēklām, tāpēc labāk, iespējams, dīgs kastītēs rindiņās sasētās sēklas.
Kāds ir optimālais stādīšanas dziļums?
– Optimālais stādīšanas dziļums ir 1:4 – tātad četras reizes dziļāk, nekā ir sēklas lielums. Ja sēkla ir 2 milimetrus gara, tad stādīšanas dziļumam jābūt 2 × 4, tātad 8 milimetri, ne vairāk.
Veikalos esmu redzējusi arī kūdras tabletes – vai sēklas var uzreiz sēt arī tajās?
Jā, nu jau apmēram gadus desmit veikalos nopērkamas sapresētas vairāku izmēru speciālas kūdras tabletes. Tām pievienotas visas augam vajadzīgās vielas. Tablete, kad to samitrina, uzbriest kā bumbiņa un apņem sēklu.
Ja izmanto kūdras tabletes, sēklas nebūs jāpārpiķē – kūdras bumbulīti var pa taisno stādīt zemē vai, ja ir jāaudzē lielāks stāds, to var ar visu tabletīti pārstādīt atsevišķā podiņā. Speciālās kūdras tabletes dod arī iespēju ekonomēt vietu uz palodzes – ja katrs stāds būs atsevišķā podiņā, tas aizņems daudz vietas un arī substrāta vajadzēs daudz.
Gurķi, kabači un ķirbji ir ļoti jutīgi pret pārstādīšanu, tāpēc tos vislabāk uzreiz sēt kūdras podiņā un ar visu podiņu pārstādīt dārzā vai siltumnīcā.
Vai stādi obligāti ir jāpiķē?
Ja sēklas sēj kastītē visas kopā, tas noteikti ir jādara. Kad sēklas sadīgst, tās ir jāizpiķē atsevišķās kastītēs, podiņos vai kasetēs. Mazie – reizēm gluži vai mikroskopiskie – dīglīši uzmanīgi jāizceļ ārā, jāatdala cits no cita un jāizpiķē, lai katram ir sava mājiņa. Visērtāk to darīt ar mazu koka iesmiņu. Stādu augšanai vajadzīga zemāka temperatūra nekā dīgšanai – 16–18 grādi.
Vai stādiem vajadzīgs arī mēslojums?
Kad sēklas uzdīgst un veidojas pirmās dīgļlapiņas, tad vēl nevajag mēslot. Barības vielas tiek ņemtas no substrāta, kurā jau ir iestrādātas minimālās mēslojuma devas.
Piebarot vajadzētu sākt ar otro vai trešo nedēļu, kad parādās otrā dīgļlapa, šim kompleksajam mēslojumam jābūt ļoti vājas koncentrācijas – nedrīkst pārspīlēt!
Dažkārt cilvēki domā: samēslošu kūdru kārtīgi, un tad stādi augs griezdamies. Bet tā darīt nedrīkst, jo ar koncentrētu mēslojumu var apdedzināt saknes, pārmēsloti stādi ir vairāk pakļauti slimībām. Kamēr augi ir jauni, barošana visiem ir vienāda – gan dārzeņiem, gan puķēm. Atšķirības parādās vēlāk, kad stādi jau nedaudz ir paaugušies. Puķēm ilgus gadus izmēģināju visādus mēslojumus, bet nu esmu palikusi pie firmas Viva produkta Ziedu brīnums.
Kā un cik bieži jālaista?
Svarīgi ir, lai augsne vienmēr būtu mitra. Krāna ūdeni, kurš paredzēts laistīšanai, vajadzētu 2–3 dienas nostādināt. Laistāmā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 21 grādu. Kad stāds ir paaudzies, puķu stādiem noderēs arī galotņošana, lai stādi neizstīdzētu un zarotos, – kā saka dārznieki: galvu nost! Nokniebj puķu stādam galotni, un tas sāks dzīt sānu pumpurus, visi spēki aizies kuplumā, nevis augumā.
Vai stādiem ir arī kaitēkļi un slimības?
Protams, un daudz! Vienas no bīstamākajām ir tīklērces, mēdz būt arī laputis un tripsis, it sevišķi, ja stādi aug telpās, kur ir arī ārzemju izcelsmes istabas augi.
Tripsi ieraudzīt ir ļoti grūti, bet par tā klātbūtni liecina tas, ka stādi kļūst dzelteni, sāk čokuroties lapas, jo tām tiek izsūkta sula. Lai izvairītos no kaitēkļiem telpās, kur aug stādi, visam ir jābūt ļoti tīram. Un šajās telpās nedrīkst būt nekādu telpaugu. Uz saldās paprikas stādiem bieži uzmetas laputis. Jaunās un maigās puķu stādu lapiņas ļoti garšo mitrenēm, spīļastēm, gliemežiem. Var gadīties pat tā, ka pāris dienu laikā no dīgstiem palikuši tikai kātiņi.
Lai izvairītos no slimībām, svarīgi ir laikus dezinficēt un iztīrīt traukus un inventāru. Dezinficēt var ar zilo graudiņu (kālija permanganāta) šķīdumu, sodu vai ļoti koncentrētu sāls šķīdumu.
Viena no izplatītākajām slimībām, kas bojā stādus, ir melnkāja, tā parādās jau dīgstu stadijā. Melnkāja attīstās vēsumā, ja ir paaugstināts mitrums, kā arī sabiezinātos sējumos. Lai melnkāja neveidotos, sējums nedrīkst būt pārāk biezs, jāievēro pareizs temperatūras, mitruma un gaisa cirkulācijas režīms.
Cik ilgi jāaudzē līdz stādīšanai laukā vai siltumnīcā?
Katrai kultūrai šis laiks ir atšķirīgs, vidēji 8–12 nedēļas. Puķēm, kā arī paprikai un pētersīļiem vajadzīgs ilgāks laiks, tomāti parasti aug 8 nedēļas, gurķi īsāku laiku – 45–50 dienas.
Kā zināt, kad augi ir gatavi izstādīšanai ārā?
Pavasarī stādus siltumnīcā parasti izstāda laikā no 10. līdz 20. maijam, ārā tos var stādīt tikai tad, kad, kad beidzies nakts salnu laiks. Svarīgi atcerēties, ka, pārnesot stādus no palodzes uz dārzu – vairāk apgaismotu vietu –, tiem draud apdegšana. Saules starojums pavasarī ir ļoti spēcīgs, tāpēc augus sākumā vēlams piesegt ar agrotīklu – tas palīdzēs arī pret negaidītām salnām.
5 tipiskās iesācēja kļūdas
- Daudzi stādi aiziet bojā piķējot, jo iesācējam ir grūti izpiķēt, nesavainojot stādu.
- Stādi izstīdzē, jo tiem ir par maz gaismas.
- Stādi aiziet bojā, jo ir pārlaistīti.
- Audzētājs aizņemtības, aizmāršības vai citu iemeslu dēļ dažas dienas nav veltījis stādiem pietiekami daudz uzmanības, tāpēc tie iekalst un iznīkst.
- Aiz pārmērīgas centības vai nezināšanas gadās uzliet pārāk koncentrētu mēslojuma devu.
Pašaudzētu stādu plusi un mīnusi
+ Lētāk nekā pirkt gatavu stādu.
+ Ir skaidra pārliecība par konkrēto šķirni.
+ Prieks un gandarījums par paveikto.
– Ir risks, ka audzētāja nemākulības un pieredzes trūkuma dēļ izaugs pārāk maz stādu vai tie nebūs gana veselīgi.
– Stādu audzēšana prasa daudz laika un uzmanības – nākas pārkārtot savu dienas režīmu.
– Aizņem daudz vietas, kas rada neērtības dzīvoklī.
Kur var nopirkt labus stādus
- Zemnieku saimniecība Kliģēni (Cēsīs)
- Zemnieku saimniecība Bērziņi (Ventspils novadā, Popē)
- Zemnieku saimniecība Sedumi (Jēkabpilī)
- SIA Jāņa Aldermaņa dārzniecība (Rīgā)
- SIA Neslinko (Ķekavas novadā, Titurgā)
