Konsultē Ilze Grāvīte, Dr. agr., agronome, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
- Ja pavasarī veikta vainagu veidošana, bet ziedi nosaluši, iespējams, būs vērojama ļoti strauja zaru augšana. Tad jūnija beigās un jūlijā vajadzētu izlauzt ūdenszarus. Ja koki stipri apsaluši un uz zariem izveidojušies atsevišķi lapu pušķi, kokam jāveic atjaunojošā apgriešana, lai tas neaizietu bojā.
- Pavasarī stādītos augus vajadzētu laistīt, ja nokrišņi bijuši nelieli. Ja jūnija vidū augi izskatās vāji, ar smalkām, gaišām lapiņām, nelieliem viengadīgajiem dzinumiem, vēl var iedot papildmēslojumu ar slāpekli, bet jūlijā vairs ne.
- Laikus vēlams ierobežot kaitēkļus un slimības. Bojāto augu daļu un kaitēkļu perēkļu savākšana ir videi visdraudzīgākais pasākums. Ja bojājumi ir paredzami masveidīgi, jāmeklē iespējas tos ierobežot ar ķīmiskajiem līdzekļiem, kas ir atļauti augu aizsardzībai. Slimās augu daļas un savāktos kaitēkļus visdrošāk ir sadedzināt. Jūnija sākumā būs labi redzami zāģlapseņu bojātie augļaizmetņi gan āboliem, gan plūmēm. Tie pēc iespējas drīzāk jānopurina un jāsavāc līdz ar nepilnīgi attīstītiem augļaizmetņiem. Rūpīgāk nolasot pirmo kaitēkļu paaudzi, nākamās neveidosies tik strauji. Lai kaitēkļus ierobežotu ar augu aizsardzības līdzekļiem, šobrīd ļoti rūpīgi jāseko līdzi lietošanas instrukcijai (visprecīzāk Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā).
- No jūnija vidus līdz beigām ir vislabvēlīgākais laiks pavairot augus ar lapainajiem spraudeņiem.
- Jūnijs ir augļaizmetņu retināšanas laiks, īpaši plūmēm, ābelēm, bumbierēm.
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva