Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Viņus bieži dēvē par vecā stila siāmiešiem, bet amerikāņi tos iesaukuši gandrīz vai aizvainojošā vārdā ābolgalvas. Minētie apzīmējumi rada visai maldinošu priekšstatu, it kā šie kaķi būtu tādi kā neīstie, nepareizie, neizdevušies siāmieši. Taču patiesībā šie klasiskie, sensenie, īstenie Siāmas kaķi ir pazaudējuši savu vēsturisko vārdu.
To līdzi paņēmis jaunais, selekcijas rezultātā izveidotais tips, bet tradicionālie, neizmainītie siāmieši ieguvuši jaunu šķirnes nosaukumu – Tajas kaķi. Kāds tad ir šis senais Taizemes – agrākās Siāmas karalistes – kaķis, Astēm palīdz noskaidrot Iveta Dābola, Tajas kaķu audzētāja.
Padomju laikos siāmieši bija ļoti populāri – vismaz tā mēs dēvējām neparastos bēšos un ziloņkaula krāsas kaķus ar skaistajām debeszilajām acīm un tumšajām ķepiņām, asti, sejiņu. Viņi bija savu saimnieku labklājības simbols, viņi iekaroja cilvēku sirdis ar savu neatkarīgo raksturu un fascinējošo skatienu. Bet ne visi kaķu saimnieki zināja, ka viņu mājas mīlulis patiesībā nemaz nav siāmietis, bet gan Tajas kaķis.
Siāmas kaķis jau bija devies pārveides un attīstības ceļā, jo notika aktīva siāmiešu krustošana ar citām šķirnēm, radot jaunas krāsas un jaunas ķermeņa līnijas, – kaķi kļuva slaidāki, ar garenām ķermeņa līnijām, garu ķīļveida galvu un lielām ausīm. Diemžēl arī mūsdienās cilvēki, kas nav labi pazīstami ar Tajas un Siāmas kaķu šķirnēm, joprojām ļoti bieži nesaskata atšķirības starp tām. Ja noliek blakus tipiskus vienas un otras šķirnes dzīvniekus, tad gan atšķirīgais ir labi pamanāms.
Galvenās atšķirīgās iezīmes:
Tajas kaķiem ir
- noapaļotas ķermeņa kontūras;
- vidējas vai mazas ausis;
- vidēja lieluma ķermenis;
- nedaudz izliekts profils.
Siāmas kaķiem ir
- kantainas ķermeņa kontūras;
- ķīļveida galva;
- lielas ausis;
- garenas ķermeņa līnijas, garas kājas, aste, deguns;
- taisns profils.
Galvenās kopējās iezīmes:
- zilas acis un akromelāniskais krāsojums (color point);
- brīnišķīgs suņa raksturs;
- austrumu temperaments;
- kopīga vēsture līdz 20. gadsimta 60. gadiem.
Esi gatavs sarunām!
Ja vēlies savās mājās Tajas kaķi, zini, ka tas nebūs kluss miera mika, kas lielāko dienas daļu sēdēs uz palodzes vai dīvāna. Viņš būs klāt pilnīgi visur, kur tu mājoklī atradīsies un ko darīsi, nemitīgi sekodams tev. Turklāt viņš uzskata par savu pienākumu palīdzēt saimniekam, tāpēc gultas klāšana, istabu kārtošana vai remonts var pārvērsties par jautru rotaļu. Visas emocijas Tajas kaķis parasti pauž ar savām zilajām acīm un purniņu. Vai tas būtu prieks, skumjas, miers vai interese – tu, viņu uzlūkojot, sapratīsi, ko viņš domā.
Un viņš arī ļoti daudz runās – jautās, izteiks viedokli, pieprasīs rīcību, katru reizi teikdams citātu mjau un izdvešot vēl citas skaņas. Katram kaķim saziņai ar saimnieku ir savs vārdu krājums. To varot ātri iemācīties, saka Iveta, un pēc brīža viens kaķu puika jau nodemonstrē, kā Tajas kaķis paziņo saimniecei, ka bļodiņā beigusies viņa iecienītā barība. Paziņojums nav uzbāzīgs, bet nepārprotams gan. Iveta saprot uzreiz. Tajieša balss ir skaidra un ne pārāk skaļa, taču viņš savu sakāmo gatavs atkārtot, kamēr tiks sadzirdēts.
Uzticīgs saimniekam un draudzībai
Viena no Tajas kaķa īpatnībām – viņš ļoti pieķeras savam saimniekam, nevis mājām. Tāpēc viņam nepieciešama cilvēka uzmanība. Ja kaķis to nesaņem pietiekami, viņš sāk garlaikoties, var arī kļūt nomākts vai sākt izklaidēties, sadarot daudz blēņu. Tajas kaķim kategoriski nav piemērota ilgstoša vientulība. Aizņemtiem cilvēkiem, kas teju nekad nav mājās, šī šķirne nederēs. Toties, dodoties ceļojumā, šo mīluli var ņemt līdzi – tajietis, ielikts kaķu pārnēsājamajā somā, lieliski jūtas automašīnā, ar viņu var ceļot arī lidmašīnas salonā, somu paliekot zem sēdekļa. Kaķis traci nesacels.
Savā starpā Tajas kaķi ir draudzīgi, arī ar citiem dzīvniekiem labi satiek, īpaši tad, ja mitinās kopā kopš bērnības.
Iveta zina stāstīt, ka viena no viņas izaudzētajām kaķenēm diendienā lieliski sadzīvo ar liela auguma suni. Tiesa, kaķis draudzībā ar citu sugu dzīvniekiem cenšas dominēt. Šīs šķirnes kaķi visu mūžu ir rotaļīgi un ļoti labi prot sadzīvot ar bērniem, kas ar viņiem spēlējas. Tieši tāpēc tajieši parasti ar saimnieku ģimenes atvasēm satuvinās vairāk nekā ar pieaugušajiem.
Tajas kaķene ir arī lieliska auklīte. Viņa rūpējas ne tikai par saviem, bet arī par cilvēkbērniem – ja mamma nedzird bērna raudāšanu, kaķene uzreiz atskries un izteiks saimniecei visu, ko par to domā. Savukārt tad, kad viņai pašai būs kaķēni, viņa gaidīs tavu uzmanību un palīdzību viņas mazuļiem. Tajieši ir labi mājas sargi – ja virtuvē kaut kas pārāk ilgi vārās vai dīvaini smaržo, viņi jums par to ziņos.
Drošsirdība pakļauj briesmām
Tajas kaķu ziņkārība ir daudz lielāka par bailēm. Tieši tas rada lielākos draudus iegūt kādu sadzīves traumu. Bailes no putekļsūcēja skaņām ar laiku izzūd, un parādās vēlme noskaidrot, kas īsti ir tas rūcējs, paostīt šo briesmīgo zvēru un obligāti piebikstīt tam ar ķepu. Cik ūsu saīsinātas, saimniekiem vārot tēju vai dedzinot sveces, un cik ķepu un degunu savainoti, lecot un krītot no augstuma, jo Tajas kaķi nebīstas augstuma! Neko darīt – saimniekam arvien jāgādā, lai visi iespējamie draudi laikus tiktu novērsti.
Minci, atnes čības!
Tajas kaķu šķirne tiek uzskatīta par vienu no intelektuālākajām šķirnēm pasaulē. Šos kaķus var ļoti labi apmācīt. Daži saimnieki ir iemācījuši saviem mīluļiem iet nokārtoties cilvēku tualetē uz poda, tajieši spēj apgūt un izpildīt arī dažādus trikus, ja vien saimnieks velta viņiem laiku un pacietīgi māca, izmantojot kaķim raksturīgo ziņkārību un vēlmi darboties. Tajas kaķis ar prieku saimniekam atnesīs rotaļu pelīti vai kādu citu priekšmetu kaut simt reižu pēc kārtas! Un vēl – šīs šķirnes kaķi var pieradināt doties pastaigā pavadiņā.
Bet jāņem vērā, ka tajietis pēc rakstura ir diezgan ietiepīgs. Ja viņš kaut ko nevēlas, tad to neparko nedarīs. Arī klēpī šis kaķis tev sēdēs tikai tad, kad viņam pašam tā šķitīs laba doma. Turpretī viņš izmantos visas iespējas, lai īstenotu savas iegribas.
Kā rodas ļaunie siāmieši
Nereti dzird runas, ka siāmieši (ar to domājot Tajas kaķa līdziniekus) esot dusmīgi un ļauni, taču kaķu audzētāja teic, ka tās ir galīgas aplamības. Arī viņas kaķi, kas sarunas laikā nāk pie mums mīļoties un bučas dot, apliecina savu mīlīgumu un sirsnību.
Iveta Dābola skaidro, ka mīts par ļauno siāmieti radies, Tajas kaķiem krustojoties ar ielas kaķiem.
Bēdīgas sekas iespējamas, ja tajiešus pāro, neievērojot maksimāli iespējamo šķirnes tīrību: «Tajas kaķa krustošana ar ielas kaķi, citas šķirnes kaķi vai bezšķirnes kaķi nav pieļaujama, tas ir smags pārkāpums. Pēcnācējiem var būt ne tikai ievērojamas novirzes no normas izskatā, piemēram, lauzta aste, bet arī uzvedības un psihiska rakstura novirzes, kas var beigties slikti pašam dzīvniekam – viņš var tikt izmests uz ielas vai nonākt patversmē.
Tāpēc audzētāji lūdz saimniekus nenodarboties ar neatļautu Tajas kaķu pavairošanu. Lai tas nenotiktu, mēs prasām kaķēnus kastrēt – vecumā no gada līdz gadam un diviem mēnešiem atkarībā no organisma attīstības.»
Protams, kaķa raksturu ļoti ietekmē arī saimnieka attieksme pret savu mīluli. Slikta izturēšanās un vardarbība jebkurā dzīvniekā var pamodināt agresiju. Mēdz teikt, ka tajiešiem ir suņa raksturs, tāpēc arī viņu audzināšanā būtisks ir kontakts, mīlestība, pozitīva attieksme.
Īsa pamācība maza kaķēna skološanā
- Ja mazulis ir sadarījis blēņas, nekliedz, nevicinieties ar rokām un nebaidi viņu. Mierīgā balsī izsaki savu neapmierinātību un novērs viņa uzmanību uz ko citu (spēli, nagu skrāpēšanu pareizā vietā utt.).
- Blēņdari nozieguma vietā var izbiedēt ar ūdens strūklu no pulverizatora, bet šādu audzināšanas instrumentu var izmantot tikai tad, kad kaķēns jaunajās mājās jau jūtas droši.
- Nekad nesodi kaķēnu ilgi pēc blēņu izdarīšanas, jo viņš nesapratīs, par ko ir sods.
- Ar kaķēnu jāspēlējas, lai viņš attīstītos fiziski un garīgi. Nekad neļauj kaķēnam spēlēties ar tavām rokām.
- Ja resgalis sāk skraidīt vakarā, kad tev jādodas gulēt, kādu brīdi paspēlējies ar viņu, lai viņš nogurst, tad jums abiem būs mierīgāka gulēšana.
Kopšana neprasa īpašu piepūli
Tajiešiem nav nepieciešama speciāla kopšana. Pilnīgi pietiek reizi nedēļā ar mitrām rokām uz noglaust kažociņu. Jānodrošina vien kvalitatīva pārtika un veterinārārsta uzraudzība, pārējais ir dabas dots. Šie kaķi ir apveltīti ar spēcīgu imunitāti un var lepoties ar teicamu veselību. Vienīgi ieteicams regulāri apgriezt nagu galiņus un iegādāties nagu asināmo koku.
Ņemot vērā Tajas kaķu siltzemju izcelsmi, viņiem neder dzīvošana laukā, ne arī turēšana vēsās telpās, turpretī viņi ir laimīgi par guļvietu saulītē. Aukstumā tajieša gaišais kažociņš kļūst tumšāks, un šis process nav atgriezenisks. Jo gaišāks apspalvojums, jo augstvērtīgāks dzīvnieks.
Iveta pēc savas pieredzes iesaka tajiešus divas reizes dienā barot ar bioloģisko pārtiku, reizi divās dienās piedāvāt arī konservus, bet sauso barību atstāt bļodiņās visu diennakti. Bioloģiskās pārtikas pagatavošanai audzētāja izmanto vistu filejas, māgas, atkaulotus vistu vai tītaru šķiņķīšus, vistu astes, spārniņus, vārītus nelielā ūdens daudzumā, vārītu paipalu vai vistu olu dzeltenumus, biezpienu, saldo krējumu, rīsus.
Šķirnes plusi un mīnusi
Plusi
- Tajiešus iespējams apmācīt.
- Īstens ģimenes loceklis, draudzīgs pret bērniem un citiem dzīvniekiem.
- Rotaļīgs, mīļš, rada mājās omulību un smieklīgas situācijas ar savu runāšanu.
- Nav vajadzīga speciāla kopšana.
- Gudrs, viegli iemācīt staigāt pavadiņā, atnest mantiņu vai lietas, kas jums nepieciešamas.
Mīnusi
- Prasa daudz uzmanības, nepatīk būt vienam.
- Nepieciešams siltums, ko diezgan grūti nodrošināt mūsu apstākļos, it sevišķi ziemā.
- Ļoti ziņkārīgs un bezbailīgs, tāpēc var iegūt sadzīves traumas.
Kaķa izskats
- Ķermenis: vidēja lieluma, muskuļots, taču slaids un elegants.
- Kājas: vidēja garuma ar noapaļotām ķepām.
- Aste: vidēja garuma un uz galu mazliet sašaurināta.
- Galva: mērena ķīļa forma ar maigi noapaļotām kontūrām. Profils ir viegli izliekts ar nelielu lauzumu acu līmenī. Spēcīgs zods un apakšžoklis, purniņš ir noapaļotas formas (strupu galu).
- Ausis: vidēja lieluma, platas pie pamatnes, viegli noapaļotas un plaši novietotas.
- Acis: lielas, izteikti zilā krāsā, izvietotas nelielā slīpumā. Augšējais plakstiņš ir mandeļu formas, apakšējais – nedaudz noapaļots.
- Apmatojums: īss, spīdīgs, piegulst tuvu ķermenim. Mati zīdainas tekstūras, nav pavilnas.
- Krāsa: uz purniņa, ausīm, kājām un astes ir tādas pašas tumšākas krāsas iezīmes (akromelānisms) kā Siāmas kaķiem. Tās varbūt jebkurā krāsā (izņemot balto), vienkrāsainas iezīmes, bruņrupuča krāsojuma vai strīpainas. Biežāk sastopamās iezīmju pamatkrāsas: melni brūna, šokolādes, zila, ceriņkrāsa (lillā).
Dzīves ilgums: 10–15 gadu.
Svars: runčiem 6–7 kg, kaķenēm 3–5 kg.
Metiens: 5–8 kaķēni.
Izcelsme
Tajas kaķiem un mūsdienu siāmiešiem ir viena un tā pati sākotnējā izcelsme – tie veidojušies tagadējās Taizemes karalistes (Ratcha Anachak Thai) teritorijā, kas līdz pat 1949. gadam tika saukta par Siāmu, dabiskā ceļā. Vietējie iedzīvotāji šos kaķus ar dabisko krāsojumu un tumšām iezīmēm uz ķepām, purna un astes dēvējuši par Wichien-maat. Tie turēti un loloti tempļos un bagāto mājās. Siāmas iedzīvotāji tos uzskatīja par savu nacionālo bagātību.
Tikai 19. gadsimta beigās šie kaķi tika aizvesti uz Eiropu – runcis Pho un kaķene Miu nonāca Lielbritānijā – un šķirne tika nosaukta Siāmas (valsts, no kurienes tie atvesti) vārdā.
Vismaz gadsimtus septiņus Siāmas kaķi izskatījās teju tādi paši kā mūsdienās tajieši.
Taču 20. gadsimtā selekcionāri siāmiešus sāka pārveidot, un iegūtie jaunie kaķi pēc izskata pamazām arvien vairāk attālinājās no saviem Siāmas radiniekiem.
1950. gadā izstāžu ringos dažiem modernajiem siāmiešiem bija daudz garākas galvas, smalkāki kauli un slaidāks ķermenis nekā tradicionālajiem siāmiešiem, kas bija pazīstami līdz tam. Daudziem cilvēkiem patika Siāmas kaķa uzlabojumi, bet citi deva priekšroku klasiskajam izskatam. Vaislas darbs notika gan ar vieniem, gan ar otriem, uz drīz vienā un tajā pašā vārdā tika sauktas pēc būtības divas atšķirīgas šķirnes.
Kad 80. gados jau stabili bija noformējies jaunais tips, tradicionālie Siāmas kaķi nepelnīti tika piemirsti. Tikai 1986. gadā viņi atgriezās kaķu izstādēs. Tradicionālo siāmieti izglāba tā patiesie cienītāji, kas, par spīti modes tendencēm, turpināja audzēt šo tipu. 1990. gadā Pasaules Kaķu federācija (World Cat Federation) piešķīra šķirnes čempiona statusu un deva tradicionālajiem siāmiešiem pašiem savu šķirnes nosaukumu Thai jeb Tajas kaķis, lai tos atšķirtu modernā tipa siāmiešiem.
