Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Taču gordonseteri savā laikā bijuši vismazāk izplatīti, un šāda tendence saglabājas joprojām. Vairāk par šķirnes īpatnībām Astēm stāsta gordonseteru audzētāja, audzētavas Sarmando Dream (LKF) īpašniece Sarmīte Adomaite.
Latvijā reti sastopami
Aizkrauklieti Sarmīti droši var saukt par audzētāju ar lielo burtu. Viņa gordonseteru šķirnes attīstībā Latvijā ieguldījusi visu savu sirdi un dvēseli. Un, kaut gan viņai ir arī Latvijā tik populārie īru seteri un angļu seters, Sarmīte atzīst – vistuvākie viņai tomēr ir gordoni. «Viņi ir ļoti skaisti un gudri suņi. Inteliģenti un raksturā nosvērtāki nekā īru seteri. Grūti tādos neiemīlēties.
Nesaprotu, kāpēc par viņiem ir tik maza interese,» norāda Sarmīte, kura ar gordonaseteriem nodarbojas jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām, kad viņas ģimenē ienāca pirmie šīs šķirnes kucēni – meitenīte Oksa un puisītis Cipro. «Pirmo reizi gordonseteru ieraudzīju izstādē. Tā bija mīlestība no pirmā acu skata, sapratu, ka arī es gribu šādu suni. Latvijā tobrīd šķirne bija gaužām mazskaitlīga un kucēni nebija pieejami, tāpēc pēc kucēniem devos uz Čehiju,» par gordonseteru nonākšanu ģimenē stāsta audzētāja.
Drīz vien Oksai (Oxu z Aklic) un Cipro (Cipro z Kocouriho Dvora) piedzima kucēni, un jau pēc dažiem gadiem Sarmītei un viņas vīram Andrim tika piešķirts suņu audzētavas statuss. Latvijā pa šiem gadiem nav bijis daudz gordonseteru metienu, jo šķirne ir visai reta un arī pieprasījums neesot liels. Sarmīte norāda, ka laika posmā no 1999. līdz 2015. gadam Latvijā dzimuši vien aptuveni 100 gordonseteri.
Pašas Sarmītes mājā šobrīd dzīvo viens gordonseters, īru seteri un angļu seters. «Tuvākajā laikā man nav plānots gordonseteru metiens, iespējams, drīzumā kucēni varētu būt Liepājā dzīvojošai mūsu suņu pēcnācējai. Taču ceru, ka reiz arī manā mājā atkal būs gordonseteru kucēni,» teic Sarmīte.
Gordonseters – neaizstājams putnu medībās
Jau no nosaukuma izriet, ka šīs šķirnes dzimtene ir Skotija. Lai nu kur, bet šajā valstī zina visu par medībām un attiecīgi arī par medību suņiem. Ilgus gadus skotu seteri bija populāri vien savā dzimtenē, un tikai 19. gadsimta sākumā par viņiem uzzināja ārpus valsts robežām. Skotu seteri ir mierīgāki un apdomīgāki nekā īru vai angļu seteri. Tieši tāpat kā īru seteri, šie suņi māk mainīt ātrumu atkarībā no apstākļiem: meklēšanas laikā viņi rāda izcilas prāta spējas, patstāvīgi izlemjot, kā vislabāk uziet medījumu.
Pateicoties lieliskajai ožai, gordonseters var strādāt jebkādos apvidos.
Vēl viens gordonseteru pluss – viņi vienlīdz labi spēj strādāt kā aukstumā un lietū, tā arī karstumā. Suns, ja var tā teikt, ir vissezonas. Skotu seteri ir spēcīgas miesas būves un ļoti izturīgi. Nosvērtais raksturs ir vēl viens šīs šķirnes pluss. Tieši šo īpašību dēļ ļoti daudzi mednieki pasaulē dod priekšroku tieši gordonseteriem. Saviem īru un angļu brāļiem grodoni zaudē tikai darba ātrumā un sporta sacensībās.
Angļu un īru seteri ir daudz vieglāki putnusuņi, kuri demonstrē ātrumu un enerģiskumu putna meklēšanā. Gordonam ir pašam savs darba stils. Viņš pielāgojas medību apstākļiem, izvēlas tempu un ātrumu tā, lai enerģija tiktu izlietota vienmērīgi un tās pietiktu ilgam laikam. Patiecoties tam, gordonseteru pavisam droši var dēvēt par izturīgāko putnusuni. Medījot kopā, gordona saimnieks vienmēr var tikt līdzi savam sunim.
Gordonseteram jānodrošina fiziskā slodze
Ņemot vērā, ka skotu seters ir darba suns, kurš bez pūlēm var pārvarēt milzīgus attālumus, turklāt vēl ar šķēršļiem, šim sunim nepieciešama fiziskā un prāta slodze katru dienu. «Šis suns piemērots aktīviem cilvēkiem, kuri varēs ar suni doties garās pastaigās, nodarbināt suni fiziski, gordonseteriem, piemēram, ļoti patīk skriešana blakus ritenim. Ja saimnieks nenodrošinās suni ar pietiekošu fizisko slodzi, tas ātri vien atspoguļosies uz viņa mājvietas stāvokli. Suns vienkārši mēģinās nodarbināt pats sevi,» norāda Sarmīte.
Ļoti svarīgi, lai suns dzīvotu ģimenē, jo gordonseters ir tā šķirne, kura nevar dzīvot voljēros. Ne tāpēc, ka viņš nosals, bet gan tāpēc, ka šim sunim nepieciešams pastāvīgs kontakts ar cilvēku.
Ja viņam šāda iespēja būs liegta, suns vienkārši iznīks, kļūs apātisks. Cilvēks blakus ir galvenais, kas gordonseteram nepieciešams īstai suņa laimei. Gordonseters parasti izvēlas tikai vienu saimnieku, kuram viņš klausīs bez ierunām, tas gan nenozīmē, ka pret citiem ģimenes locekļiem viņš izturēsies augstprātīgi. Nē! Viņš visus mīl.
Tas gan ir pluss, gan mīnuss vienlaikus, jo sargs no gordonsetera tiešām nesanāks. Tāpēc, ja vēlies suni, kurš sargātu tavu mantu, meklē sev citas šķirnes pārstāvi. «Gordonseters drīzāk vēl draudzīgi zaglim izrādīs māju, lai viņš zina, ko var paņemt līdzi,» smejas Sarmīte, piebilstot, ka mājas sarga lomu viņas mājā seteri veic tikai rejot.
Cilvēks – Dievs
Gordonseteru cienītāju vidū cirkulē frāze, ka šis suns pret cilvēku izturas kā pret Dievu. Tāpēc saimniekam jāspēj atbilst šim tēlam. Saimniekam jābūt tādam, lai suns viņu klausītu bez ierunām.
Jaunam sunim regulāri no saimnieka jāsaņem signāli par uzvedības noteikumiem, kontaktēšanās veidiem, atļautā robežām un soda mēriem, ja tas netiks ievērots. Šajā ziņā gordonsetera apmācība līdzinās pusaudža audzināšanai – ja tu interesējies par viņa dzīvi, hobijiem, atbalstīsi viņu un tavas domas būs autoritatīvas, jūsu attiecībās viss būs kārtībā. Galvenais gordona audzināšanas nosacījums – nopelnīt viņa uzticību un kļūt par sava suņa autoritāti.
Ja runā par gordona raksturu – viņš ir ļoti gudrs, uzmanīgs un pieklājīgs četrkājainais draugs. Suns, kas piemērots aktīvām ģimenēm. Ņemot vērā, ka gordonseters ir ļoti komunikabls, viņš operatīvi atrod kopēju valodu ar bērniem un ar prieku ar viņiem rotaļājas. Pret pieaugušajiem gordonseters izturas delikāti, viņš ir paklausīgs un absolūti nav agresīvs. Kopā ar skotu seteru mājās droši var turēt arī citus mājdzīvniekus, problēmas parasti nerodas.
Jākopj gordonsetera apmatojums
Gordonseters nav no tām kaprīzākajām suņu šķirnēm, un viņu kopšana īpašas pūles nesagādā, ja vien tevi nemulsina garais apmatojums. Lai tas izskatītos labi un nesaveltos, suns reizi dienā rūpīgi jāizķemmē. Tāpat, lai apmatojums neveltos, laiku pa laikam suņa kažoks jātrimmē un jāieziež ar lanolīnu.
Vairumam gordonseteru patīk ūdens peldes. Pēc tām rūpīgi izslauki suņa ausis, lai tajās neveidotos izsutumi.
Pēc ilgākām pastaigām pa mežu no kažoka jāizlasa ērkšķi un gruži, kas, sunim ložņājot pa krūmiem, pavisam noteikti tur būs sakrituši. Tieši gordosetera greznais apmatojums padara šo suni par mazāk pievilcīgu mednieku vidū, jo viņiem nav laika lasīt no suņa kažoka dabas veltes un mazgāt suni pēc darba. Tādā ziņā vienkāršāk iegādāties gludspalvainu medību suni, kuram pietiek tikai nopurināties, lai kļūtu atkal tīrs un gatavs sēsties mašīnā.
Gordonseteri savas vēstures laikā ir ne vien saglabājuši savas lieliskās mednieka īpašības, bet arī spējuši tās attīstīt, pateicoties to praktiskai lietošanai. Un tagad, tāpat kā pirms simt gadiem, par šo putnu suni mednieki atsaucas tikai pozitīvi. Tas nav nekāds pārsteigums. Jo šīs šķirnes pārstāvji ir ļoti azartiski un darboties griboši četrkājainie darbinieki, kas spējīgi strādāt jebkur un jebkādos apstākļos. Viņi no tiesas pelnījuši savu titulu – putnu medību karaļi.
Gordonsetera izcelsme
Pirmo reizi apzīmējums seters parādījās Anglijā 16. gadsimta vidū un apvienoja medību suņu grupu, kuriem piemita spēja sastingt putna priekšā, saožot to no attāluma. Sākotnēji seterus nedalīja dažādās šķirnēs, un viņi bija visai maz līdzīgi mūsdienu Britu salu putnusuņiem.
Putnu suņi, kurus Skotijā izmantoja medībās, pārsvarā bija melni ar lāsumiem vai melni lāsumaini ar baltiem plankumiem, garu apmatojumu, kas droši pasargā no aukstuma un karstuma, bija ļoti izturīgi un daudz spēcīgākas miesasbūves. Skotu seteri ļoti atšķīrās no pārējiem putnu suņiem.
Aptuveni 1815. gadā uz grāfa Aleksandra Gordona pili (viņam par godu vēlāk tika nosaukta šķirne) bija atvesta liela melni lāsumainu suņu grupa. Grāfs bija liels putnusuņu mīļotājs.
Ap to laiku Skotijā jau bija daži skotu seteru audzētāji, taču tieši grāfam Gordonam un viņa palīgiem, kas bija īsti tā laika profesionāļi, izdevās pabeigt šķirnes izveidi. Hercoga suņi izraisīja sajūsmu, pārsteidzot apkārtējos ar lielisku ožu, izturību, prātu un neredzētām darba spējām. Gordonseters bija radīts, par pamatu ņemot senos angļu melni lāsumainos putnusuņus.
Tāpat bija īstenota metisācija ar pointeriem un citiem seteriem. Sākot ar 19. gadsimtu gordonseteriem lēja tādu suņu asinis kā īru seters, spaniels un bladhaunds. Tas ļāva nostiprināt melno apmatojuma krāsu ar sarkanajiem lāsumiem – gordonsetera firmas zīmi. Gordonseteri kā patstāvīga šķirne izveidojās 1860. gadā. Šķirnes oficiālais standarts tika apstiprināts tikai 1988. gadā.
Suņa izskats
- GALVA: ķīļveida, masīva ar labi izteiktu purna daļu, drīzāk dziļa nekā plata.
- AUSIS: zemu novietotas, vidēja izmēra, smalkas, piegulst pie galvas.
- PURNS: garš, ar gandrīz paralēlām līnijām.
- DEGUNGALS: melns, ar platām nāsīm.
- ACIS: tumši brūnas, spilgtas; mierīgs, uzmanīgs skatiens.
- LŪPAS: nedaudz nokarena augšlūpa.
- ZOBI: jāsakļaujas šķērveida sakodienā.
- KRŪTIS: dziļas, ne pārāk platas
- KAKLS: garš, sauss.
- ASTE: taisna, salīdzinoši īsa, ar bagātīgiem matiem
- PRIEKŠKĀJAS: labi attīstītas un taisnas.
- ĶEPAS: apaļas un labi apmatotas.
- PAKAĻKĀJAS: platas un muskuļotas.
- APMATOJUMS: spīdīgs, biezs, taisns vai nedaudz viļņots, ar bagātīgiem matiem uz kājām, muguras, ausīm un astes.
- KRĀSA: melna ar labi izteiktiem sarkanbrūniem lāsumiem.
- SVARS: 25–32 kg
- AUGUMS SKAUSTĀ: 62–67 cm
- Dzīves ilgums: 12–13 gadi
Šķirnes priekšrocības
- Nosvērts raksturs
- Ļoti mīl bērnus
- Labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem
- Elegants un graciozs
- Lieliska atmiņa
- Izcils mednieks, vienmēr vēlas darboties
Šķirnes trūkumi
- Jānodrošina regulāras kustības
- Katru dienu jāķemmē
- Nav piemērots sarga lomai
- Visumā veselīgs, taču, kā jau lielajiem suņiem, mēdz būt nosliece uz displāziju, acu slimībām un meteorismu
Cik maksā kucēns?
Latvijā – 700 eiro, Eiropā – virs 1000 eiro.
