Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nestājies ceļā hiēnsuņu baram!
Atgriežamies pie jautājuma, kāpēc nevajag stāties ceļā hiēnsuņu baram. Pirmkārt, cilvēks (neliela auguma) atbilst viņu medījuma svara kategorijai. Hiēnsuņi galvenokārt uzbrūk vidējām antilopēm, ārkārtīgi retos gadījumos par upuriem tiek izvēlēti lielāki zālēdāji (piemēram, bifeļi, bet tikai ievainoti vai vārgi), savukārt mazajām gazelēm netiek tērēta enerģija – tās medī tikai tad, ja nav nekā lielāka.
Otrkārt, hiēnsuņi ir bīstamāki par lauvu. Viņiem ir visspēcīgākais sakodiens no visiem mūsdienās eksistējošajiem plēsējiem – viņi gluži vai izcērt gabalu no miesas (tas tiek vērtēts ar koeficientu 142, ko nosaka pēc sakodiena spēka pret paša dzīvnieka masu). Tas nozīmē, ka, medījot barā, upuris tiek minūtes laikā saplēsts gabalos.
Hiēnsuņiem atšķirībā no mūsu suņiem ir asāki un garāki zobi (pat sīkie priekšzobiņi ir lielāki – lai stiprāk iecirstos un labāk sagrauztu kaulus). Izklausās šaušalīgi, taču zinātnieki izpētījuši, ka hiēnsuņu upuru nāve ir humānāka – tā iestājas daudz ātrāk nekā lauvu un leopardu upuriem, kam tiek pārkosta rīkle.
Vēl kāds interesants fakts: lauva vienmēr centīsies nogalināt hiēnsuni, bet nekad to neēdīs – atstās nobeigtu. Starp viņiem pastāv dabas naida likums…
Treškārt, atšķirībā no nakts pavēlniekiem vilkiem, hiēnsuņi ir aktīvi dienā, un novērots, ka no cilvēkiem nebīstas (viņu ienaidnieki ir tikai lauvas un hiēnas). Medības tiek rīkotas no rīta vai vakarā, dienas vidū viss bars atpūšas.
Aizmukt no šiem medniekiem nav iespējams ne cilvēkam, ne lielākajai daļai nelielo zālēdāju, jo hiēnsuņi var ilgstoši skriet ar ātrumu 50–55 km stundā (viņu medību taktika ir tieši vajāšana – līdz upuris nogurst), bet sprintā attīsta ātrumu, lielāku par 65 km stundā.
Medījumu hiēnsuņi noskata ar acīm, nevis ar ožu, kā to dara citi plēsēji – oža nav šīs sugas stiprā puse…
Vēl nozīmīga informācija: pirms došanās uz valsti, kur sastopami hiēnsuņi, cilvēkiem noteikti jāpotējas pret trakumsērgu. Šī šausmīgā slimība ir viena no lielākajām hiēnsuņu nelaimēm – bars dzīvo ļoti vienoti, un, ja inficējas viens suns, pavisam drīz inficējās visi pārējie… Tāpēc dabas aizstāvji ieviesuši īpašu hiēnsuņu vakcinācijas programmu. Starp citu, hiēnsuņi var saslimt ar visām mājas suņiem raksturīgajām slimībām.
Mazliet pakavējoties pie atšķirībām no parastajiem suņiem, jāmin trīs īpatnības – hiēnsuns ir vienīgais suņu dzimtas pārstāvis, kura priekškājām nav liekā pirksta. Otra īpatnība – deguna kanāli ir garāki un platāki, lai skrienot notiktu viegla gaisa cirkulācija. Trešā īpatnība, kāpēc cilvēki hiēnsuņus nevēlas pieradināt, – viņiem piemīt ļoti spēcīgs (un, protams, nepatīkams) muskuss jeb ķermeņa aromāts. Pēc šīs smakas viena bara locekļi atpazīst cita bara locekļus.
