Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
3
-
0
-
1
-
0
-
Ar pieredzi hostu audzēšanā podos dalās hostu kolekcionāre Baiba Pīra-Rezovska no Talsiem.
Pretēji vispāratzītajam
Visiem zināms, ka hostas ir ēnu karalienes, par to daudz rakstīts. Tomēr es savu hostu kolekciju izveidoju atklātā laukā, pilnā saulē. Eksperiments ar saulaino vietu izdevies samērā veiksmīgs, aug nu jau septīto gadu, pārsteidzot kā mani pašu, tā nejaušos kolekcijas skatītājus. Kā tas iespējams?
Hostas ir ēncietīgas, nevis ēnmīles, vislabāk izskatās un aug, ja stādītas daļēji noēnotā vietā vai vismaz tur, kur tās neskar karstā pusdienas un pēcpusdienas saule.
Hostas podos
Man hostas aug visur, arī podos, tāpēc ar pārliecību varu teikt, ka tās veiksmīgi izmantojamas terašu un it sevišķi noēnotu balkonu, lodžiju apzaļumošanai – vietās, kas nav īsti piemērotas košajām vasaras puķēm. Hostas nav uz ziemu jāpiesedz, un vienīgais to trūkums – vēlu mostas no ziemas miega, lapu rozetes pilnībā atraisās tikai maija otrajā pusē. Jāpiesedz ar agrotīklu, ja sola salnas. Taču, ja arī salnas skar, augs neaiziet bojā – pēc kāda laika aug jaunas lapas.
Citi lasa
Kādā podā stādīt
Lielākajai daļai hostu saknes aug horizontāli, tādēļ – jo platāka būs stādāmā vieta, jo lielāks būs barošanās laukums, kas nozīmē, ka augiem būs vairāk barības vielu un ūdens, tie vairāk saaugs, kļūs kuplāki un dekoratīvāki. Tādējādi, izvēloties podu, nav tik svarīgs tā dziļums, cik augšmalas un apakšmalas diametrs. Vidējām un lielām hostām – ne mazāks kā 40 cm augšmalā un 30 cm apakšā, tātad vismaz 15 litru pods. Miniatūrajām un mazajām hostiņām – ne mazāks par 3–5 litru podu!
Substrāta izvēle
Lai gan hostas ir diezgan pieticīgas un var augt jebkurā augsnē, veiksmīgas audzēšanas noslēpums slēpjas pareizā augsnes izvēlē.
Hostām piemērota barības vielām bagāta, drenēta, smilšmāla augsne ar pH 6,5–7,5.
Stādot dārzā, bedrē iestrādāju arī satrūdējušus kūtsmēslus, kas būs galvenais barības avots, jo minerālmēsli hostām ir tikai viegla uzkoda. Audzējot podā, vislabāk izmantot Biolan dārza melnzemi, ko proporcijās 3:1 sajauc ar neitralizētu kūdru. Substrātam var piejaukt nedaudz smalkās mulčas, bet noteikti nepieciešams uzbērt mulču uz substrāta pēc auga iestādīšanas, kas pasargās augsni no straujas izžūšanas. Vienlaikus smalkā mulča, lēni satrūdot, daļēji aizvietos kūtsmēslus.
Piebarošana savā ziņā atkarīga no tā, vai iestādītā hosta – vārgs mazulis ar 2–3 lapām nenoteiktā formā un krāsojumā – bija jaunstāds no meristēmas, kas iegādāts stādaudzētavā, vai atdalīts cera gabals no vairākus gadus dārzā augoša, spēka pilna auga. Pirmajā variantā nepieciešams radīt hostai labvēlīgus augšanas apstākļus, lai tā pēc iespējas ātrāk sakuplo, tādēļ piebarošana jāsāk jau otrajā audzēšanas gadā. Savukārt atdalīts cera gabals ar 9–11 pumpuriem pats par sevi jau būs pietiekami liels un efektīgs, un, lai strauji nepāraugtu atvēlēto vietu, ar papildu mēslošanu jābūt ļoti skopiem. Pietiks ar vienu reizi pavasarī.
Stādīšana
Arī stādaudzētavā var iegādāties vairākus gadus augušu stādu. Virszemes daļa par to neliecina un augs daudz neatšķiras no meristēmas jaunstāda, turpretim saknes var radīt lielu pārsteigumu. Nelielajā podiņā tās var būt izaugušas garas un sagriezušās podiņa apakšā riņķu riņķiem.
Stādot jaunajā podā, saknes obligāti jāatšķetina un jāiztaisno vai jāapgriež, lai veidojas jaunas saknītes, pretējā gadījumā pēc dažiem gadiem hosta pati sevi nožņaugs.
Atdalītu cera gabalu vēlams uz dažām stundām iemērkt ūdenī, pēc tam ar ūdens strūklu izskalot veco augsni, uzmanīgi atšķetināt sapinušās saknes un izlasīt atdalot pārgrieztās. Ja šis process izdevies veiksmīgi, hostu var iestādīt, nenogriežot lielāko daļu virszemes lapu. Ja saknes stipri traumētas vai ļoti garas, tās jāapgriež, un, lai augs labāk ieaugtos, jāatstāj viena līdz divas lapas. Hostas stāda tikpat dziļi, kā augušas podiņā, vai lai pumpuri būtu 2 cm zem augsnes virskārtas. Pieredzējuši dārzkopji uzskata, ka hostas var stādīt un pārstādīt arī visu vasaru līdz septembra vidum, lai gan, protams, pareizāk un nesalīdzināmi vieglāk hostu dalīt ir pavasarī, kad sākas sakņu augšana un vēl nav izaugušas lapu rozetes.
Pārstādīšanas laiks
Kā noskaidrot, kad pienācis laiks podā augošas hostas pārstādīt? Tad, kad poda malā nevar iebāzt pirkstu augsnes mitruma pārbaudei, ja tai ir audžveida augšanas tips. Ja hosta ir cerveida, rādītājs ir, ka samazinās lapu garums un plātnes lielums, neraugoties uz piebarošanu ar minerālmēsliem. Jāņem vērā, lai cik rūpīgi koptu, hostas podā nekad nesasniegs tādus izmērus, kā augot atklātā laukā. Dārzā man šķirnes Regal Splendor augstums bija 70–80 cm, bet podā sasniedza vien 50–60 cm.
Kuru šķirni?
Noteikti podiem nevajag izvēlēties gigantiskās jeb ekstra lielās hostas – tās ar saviem izmēriem lai pārsteidz dārzā. Nevajag meklēt baltās, tādas kā White Feather, White Trouble un citas – kā rāda nosaukums White Trouble, problēma būs un nebūt ne balta. Nevajag meklēt ekstras ar pildītiem ziediem kā Aphrodite, Fujibotan vai dzeltenziedu Miracle Lemony, kaprīzās On Stage, May.
Vispiemērotākās podiem būs miniatūrās un mazās 10–40 cm, vidējās 40–55 cm un lielās – līdz 70 cm augstās hostas.
Šie augi atšķiras ar savu formu. Hostas cera lapojums var veidot elegantu, perfektu puslodi (Pacific Blue Edge), horizontāli plakanu ceru (Blonde Elf) vai – gluži pretēji – lapas var būt vērsta uz augšu, veidojot vāzes formu (Minuteman, Wolverine, Eternal Flame). Iespaidīga ir nelielā Curly Fries ar garām, šaurām, lineārām lapām un skruļļainā Wheee!
Ļoti efektīgi izskatīsies šķirnes Island Breeze, Orange Marmelade – dzeltenas ar zaļu apmali. No sarkankātu hostām favorītes vieta noteikti dodama šķirnei Fire Island ar zaļgandzeltenām lapām un samērā koši sarkaniem, pagarinātiem kātiem – ar nosacījumu, ka iestādīta podā, kas novietots uz paaugstinājuma, lai tos kātus būtu iespējams arī ieraudzīt. Savukārt šķirnei Almost sarkanais kāta krāsojums ietiecas lapu plātnē.
Ar izcilu ziedēšanu garos tumši violetsarkanos kātos priecēs Maraschino Cherry, Cherry Berry, ar smaržīgiem ziediem uz gariem kātiem – White Triumphator. Nav iespējams nosaukt visas skaistās šķirnes, tas ir gaumes jautājums, un, kāda izskatās šķirne, jāredz dabā.
