Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Katrai savas vēlmes
Vasarzaļos krūmus ar iespaidīgajiem ziediem senāk audzēja muižu dārzos un parkos. Avoti vēsta, ka krāšņās hortenzijas Eiropā atvestas no Amerikas un Āzijas. Viena no pirmajām šķirnēm, ko 1824. gadā iedēstīja Latvijā, bija ozollapu hortenzija (Hydrangea quercifolia). Tiesa, tagad to lielākoties audzē kā podu puķi, jo Latvijas ziemas šai hortenzijai ir par bargu.
- Pašlaik pie mums viena no populārākajām sugām ir skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata) – tās krāšņā ziedu galva ir konusveida. Zied no jūlija līdz pirmajām salnām uz jaunajiem dzinumiem. Interesanti, ka dažām skaraino hortenziju šķirnēm rudenī lapas mēdz iekrāsoties iesārtas. Latvijas klimata apstākļos skarainās hortenzijas ir pietiekami ziemcietīgas un nav jāpiesedz, tomēr tām patīk, ja uz saknēm uzber vidēji rupju mizu mulču.
- Otra populārākā suga ir kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens), kuru dzimtene ir Amerika. Krūmi ir vēl ziemcietīgāki, audzējami bez īpašas piesegšanas.
- Savukārt liellapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla), kas atceļojušas no Francijas, ir jāsargā no sala. Aukstumu līdz mīnus 5 grādiem tās iztur, tomēr, lai pārlaistu ziemu, liellapu hortenzijas jāienes vēsā telpā, kur ir aptuveni plus 3–5 grādi. Tāpēc liellapu hortenzijas pie mums audzē galvenokārt podos. Tās vienlīdz labi aug gan skābās, gan sārmainās augsnēs, tikai – mainās ziedu krāsa. Skāba augsne paspilgtina ziedu toni, bet kaļķaina to iekrāso rozā. Liellapu hortenzijai ziedi attīstās tikai uz iepriekšējā gada dzinumiem.
- Daudziem patīk arī robainā hortenzija (Hydrangea serrata), kuras ziedu čemuri ir plakanāki. Līdzīgi kā liellapu hortenzijai, arī robainajai aukstas ziemas mēdz būt pārāk liels pārbaudījums, turklāt sala dēļ tai bieži vien neizveidojas ziedpumpuri. Tāpēc iesaka robainajai hortenzijai uz ziemu izveidot mulčas mājiņu vai apklāt ar egļu zariem. Vai arī – stādīt podā un pa ziemu ienest pagrabā.
Kokveida un skarainās hortenzijas piesegt nevajag!
Kad stādīt?
Visu sezonu – no aprīļa līdz vēlam rudenim. Kompakts un blīvs sakņu kamols konteinerstādiem ļauj ātri iesakņoties un, uznākot pēkšņam salam, veiksmīgi pārziemot. Stādāmās bedres sagatavošanā ieteicams izmantot sadalījušos kūtsmēslus, labu kompostu, piejaucot skābu kūdru. Var arī izmantot substrātu, kas paredzēts rododendru un krūmmelleņu audzēšanai.
Tā kā krūmi izaug diezgan lieli, augsne pirms stādīšanas jāielabo vismaz pusmetra dziļumā. Trūcīgās smilts augsnēs augot, ziedu ķekari būs mazi un tik efektīgi neizskatīsies.
Augusta beigās un vēlāk stādot kokaudzētavās iegādātos augus, līdz jaunās sezonas sākumam papildmēslošana nav nepieciešama.
Kad zied?
Hortenziju ziedi priecēs ilgi – teju visas vasaras garumā līdz pirmajām salnām. Visbagātīgāk ziedu prieku var izbaudīt augustā un septembrī, kad raisās dažādu toņu un pustoņu skaraino hortenziju ziedu piramīdas – krēmveida, zaļganas, purpurrozā, karmīnsarkanas un pat tumši sarkanas. Šķiet, ka dārzs pēkšņi kļuvis romantiskāks, un vakaros tā vien gribas tajā pakavēties ilgāk. Ir šķirnes, kurām ziedkopas labi izskatās arī pēc tam, kad tās skārušas salnas.
Skaraino un kokveida hortenziju nacionālās īpatnības
- Abas nav kaprīzas, bet gan prasīgas – tām nepieciešama ar trūdvielām dāsni ielabota augsne ar skābu reakciju (pH 5,6–5,8) un regulāra bagātīga laistīšana.
- Abas var stādīt gan saulainā, gan daļēji noēnotā vietā. Augot tiešā dienvidu saulē, hortenzijas ziedēšanas laikā patērē daudz ūdens, un tāpēc tas augam jāsagādā.
- Abām papildmēslošanai piemērots rododendriem un citiem skābu augsnes reakciju mīlošiem augiem paredzēts sabalansēts kompleksais granulētais mēslojums, tas jādod divas reizes sezonā – aprīlī un jūlijā. Minerālmēslu deva 40–50 gramu uz kvadrātmetru.
- Jāuzmanās, lai hortenzijas netiktu pārmēslotas ar slāpekli. Visprātīgāk būtu lietot profesionālu mēslojumu.
- Abas ir ziemcietīgas, uz ziemu piesegt nevajag, vienīgi vēlams nomulčēt sakņu vietu.
- Abas (atšķirībā no liellapu un robainās hortenzijas) zied uz jaunajiem, vasaras sākumā izaugušajiem dzinumiem.
- Kokveida hortenzija zied agrāk – jūnijā, jūlijā –, un ziedkopas sakārtotas pusapaļos vairogos. Skarainās hortenzijas sāk ziedēt vēlāk – augustā, septembrī –, ziedi izkārtoti konusveida skarās.
- Šķirnēm, kuru ziedkopas rudenī kļūst brūnganas, tās var nogriezt. Ja ziedi iekrāsojušies rozā un izskatās labi, tad ziedkopas dekoratīvos nolūkos atstāj arī pa ziemu.
- Skarainās hortenzijas krūmu katru pavasari apgriež aptuveni uz pusi vai pat vēl zemāk, atstājot uz zariem pa trim pumpuru pāriem. Vienlaikus izgriež arī sausos, krusteniskos, vājos un nolīkušos dzinumus, veidojot vienmērīgi izkārtotu zarojumu.
- Arī kokveida hortenziju krūmu pavasarī veido, apgriežot līdz 25–30 cm, tie dzen jaunos dzinumus, uz kuriem veidojas ziedu lodes.
- Ja hortenzijai sāk brūnēt lapas un ziedi, tātad nepieciešams to bagātīgi aplaistīt. Augsnei jābūt pietiekami mitrai, lai augs justos apmierināts.
- Dažām skaraino hortenziju šķirnēm rudenī lapas mēdz sārtoties. Tādas ir Diamant Rouge, Wim’s Red. Lapas izteikti sarkanas kļūst ozollapu hortenzijām.
- Šķirnes pavairo veģetatīvi, galvenokārt ar spraudeņiem.
- Hortenzijas var sasniegt 30 gadu vecumu, bet dažas dzīvo pat ilgāk, pārsniedzot 50 gadus.
Labā ziņa – hortenzijas tikpat kā neslimo!
Kur nopirkt stādus?
- Latvijas valsts meži kokaudzētavā Kalsnava
- Stādaudzētavā Baltezers
- Stādaudzētavā Bulduri
- Stādaudzētavā Robežnieki
- Stādaudzētavā Rožlejas
Kokveida hortenzijas
- Abetwo (Incrediball). Stingrāki dzinumi. Ziedi zaļgani, vasarā sniegbalti, pēcāk zaļgani, izkārtoti līdz 15 cm lielos pusapaļos vairogos. Krūma augstums 1,5 m, platums līdz 1,5 m. Zied no jūlija līdz septembrim. Izmanto arī dzīvžogos.
- Anabelle. Raksturīgi lieli, balti ziedi. Ļoti dekoratīvi ziedēšanas laikā. Krūms sasniedz 1,5 m augstumu. Var izmantot dzīvžogu veidošanā.
- Hayes Starburst. Līdz 1,8 m augsts krūms. Ļoti īpatnējs zieds. Savdabīga. Mazliet kaprīzāka, nekā citas. Jutīga, augot vietās, kur ziemā vairāk mitruma.
Skarainās hortenzijas
