Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
Ņujorkas pingvīni Rojs un Sailo (Roy and Silo) sešus gadus glabāja uzticību viens otram, ignorējot mātītes, kuras viņiem piedāvāja zooloģiskā dārza darbinieki. Divu tēviņu attiecības neaprobežojās tikai ar simpātijām un seksu: pingvīni centās nodibināt pilnvērtīgu ģimeni, perējot olām līdzīgus akmeņus. Visbeidzot līdzcietīgais Ņujorkas Centrālā parka zooloģiskā dārza uzraugs Robs Graizijs pielika Rojam un Sailo apaugļotu olu: tā zilie pingvīni spēja kļūt par vecākiem un izaudzināt meitiņu Tango, kura, sasniedzot briedumu, arī kļuva par lesbieti. Pāris izjuka, kad Sailo aizgāja no Roja pie mātītes Skrepijas. Rojs vairākas dienas pavadīja vientulībā, truli blenžot sienā un nepievēršot uzmanību citiem pingvīniem. «Viņi bija brīnišķīgs pāris,» bēdājas Graizijs.
Geji, biseksuāļi un transvestīti
Roja un Sailo stāsts nebūt nav unikāls. No 10 pingvīniem, kas mīt Brēmenes zooloģiskajā dārzā, seši tēviņi deva priekšroku sava dzimuma partneriem. Jāsaka, pingvīnu vērošanu bieži vien apgrūtina tas, kas mātītes un tēviņi izskatās praktiski vienādi. 1915.–1930. gadā zinātniekiem nācās vairākas reizes pārdēvēt Edinburgas zooloģiskā dārza putnus, piemēram, kad pingvīns Ēriks, kas aplidoja mātīti Doru, izdēja olu. Par nožēlu zoologiem, kas izmisīgi cenšas saglabāt izmirstošas pingvīnu sugas, mēģinājumi pārslēgt homoseksuālu putnu uzmanību uz pretējo dzimumu ne vienmēr ir veiksmīgi.
Līdzīgi gadījumi ilgu laiku tika norakstīti uz tā saucamo zooloģiskā dārza stresu, kas maina nebrīvē dzīvojošo savvaļas dzīvnieku uzvedību. Citi to skaidro ar nebrīvē esošu dzīvnieku filozofiju – ja man neļauj būt kopā ar to, ar kuru es vēlos, mīlu to, kam tieku klāt. Taču 1999. gadā iznākusī amerikāņu biologa Brūsa Begemila 768 lapaspušu biezā grāmata Bioloģiskā bagātība: Dzīvnieku homoseksualitāte un dabas daudzveidība lika daudziem pārskatīt savus uzskatus.
Citi lasa
Savā grāmatā viņš raksta par to, ko daudzi pētnieki, pēc viņa vārdiem, līdz šim bija noklusējuši. Viņš ilgstoši vēroja dzīvniekus savvaļā, un šie vērojumi parādīja, ka katra 20. pingvīnu ģimene ir homoseksuāla, ka 12% ligzdu kaiju kolonijā pieder lesbietēm, ka jaunie valzirgi dod priekšroku tēviņiem un tikai solīdā vecumā kļūst biseksuāli.
Begemils atklāja 250 dzīvnieku sugu, kuri regulāri stājas homoseksuālos sakaros, viņu vidū – praktiski visi mājdzīvnieki un lopi: suņi, kaķi, kāmīši, peles, zirgi, govis, kazas, cūkas.
«Dzīvnieku pasaulē ir geji un biseksuāļi gan mežonīgos džungļos, gan starp mājas mīluļiem. Ir arī dzīvnieki transvestīti, kuri uzvedas kā pretējā dzimuma pārstāvji, taču nekopojas ar sava dzimuma pārstāvjiem. Ir dzīvnieki, kas dzīvo trijatā un četratā,» norāda Begemils, kurš dzīvnieku seksualitāti pētot jau vairāk nekā divdesmit gadus.
- Havaju salu pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka katrs trešais albatrosu pāris, kas veido savienību uz mūžu, sastāv no divām mātītēm.
- Ārvalstu zoologi atzīst, ka kopumā homoseksuālas izpausmes novērotas aptuveni 1500 dzīvnieku sugām.
- Katrs piektais pingvīns ir gejs, savukārt melno gulbju populācijā homoseksuāli putni novēroti vēl biežāk.
- Arī daļa flamingu tēviņu ir geji. Šo putnu geju pāri gan nodarbojas ar seksu, gan kopā taisa ligzdas, gan kopj citu putnu pamestos mazuļus.
Skandāli
Daudzi mājdzīvnieku saimnieki kļūst par savu mīluļu dīvainās uzvedības lieciniekiem, tomēr zinātne nesteidzas atzīt dzīvniekus – homoseksuāļus: šī atklājuma sekas cilvēkiem var būt neparedzamas. Sāksim ar to, ka dzīvnieku homoseksuālismu kā argumentu tiesā izmantoja Džona Lourensa advokāts – šo Teksasas iedzīvotāju 2003. gadā tiesāja par nepareizu orientāciju. Tā bija pēdējā šāda tiesas prāva ASV: pateicoties triumfālai Lourensa uzvarai, viskonservatīvākais ASV štats atzina geju tiesības.
Ap Roju un Sailo arī virmoja kaislības: zoologu centieni izšķirt pāri izprovocēja vētrainas geju kustības aktīvistu protesta akcijas, bet pingvīniem veltītā bērnu grāmata Ar Tango viņi ir trīs – gluži pretēji – izsauca konservatīvo vecāku sašutumu. Viņi pieprasīja aizvākt izvirtušo Roja un Sailo stāstu no bērnu bibliotēkām, taču saņēma politkorektu atteikumu.
Homoseksuālu aitu pētījumi, kurus pasūtīja ASV Lauksaimniecības ministrija, tika pārtraukti, pateicoties apsūdzībām homofobijā un dzīvnieku aizstāvju protestiem. Šo pētījumu laikā zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka 8% aunu, kuri ignorē mātītes un pārojas tikai ar citiem tēviņiem, piemīt virkne atšķirību galvas smadzeņu uzbūvē.
Visbeidzot skaļš skandāls izcēlās, kad 58 gadus vecais amerikānis Džordžs Finlijs līdz nāvei piekāva savu suni ar putekļusūcēju par homoseksuālu uzvedību. Pūdeļa metiss vārdā Ģenerālis Lī pārāk acīmredzami izrādīja simpātijas pret otru Džordža suni, Džeka Rasela terjeru, kas izsauca saimniekā niknuma lēkmi. Tiesa piesprieda Finlijam vienu gadu cietumā, sodu 5000 dolāru apmērā un piespiedu ārstēšanās kursu dusmu savaldīšanā.
Acīmredzamās paralēles starp dzīvniekiem un cilvēkiem, tas, ka šo tēmu sabiedrība joprojām uztver sāpīgi, bremzē rietumu zinātnieku pētījumus. Par bijušajām Padomju Savienības republikām te nav runas: mūsu zinātnē tēma par dzīvnieku homoseksuālismu vispār netiek cilāta.
Mēģinājumi izskaidrot šo fenomenu parasti tiek aizvietoti ar attaisnojumiem – it kā dzīvniekiem tie būtu nepieciešami.
Attaisnojumi
Zoologi pamanījuši un mēģinājuši traktēt dīvaino dzīvnieku uzvedību jau vairāk nekā pirms gadsimta: Seksuālās izvirtības vaboļu tēviņu vidū (1896), Seksuālās pieķeršanās traucējumi babuīniem (1922), Dienvidāfrikas strausu novirzes riesta laikā (1972) – tā saucas pirmie homoseksuālisma pētījumi. «Seksuālās perversijas suņiem ir sastopamas visai bieži, īpaši jauniem dzīvniekiem, kuriem nav bijusi normāla seksuālā pieredze, arī 3–5 gadīgiem, kuriem ir nepareiza seksuālā pieredze un pretdabiskas bara savstarpējo attiecību iemaņas,» rakstīts grāmatā Suņu audzēšanas dopingi, piedāvājot vislabākajās padomju tradīcijās izlabot homoseksuālismu un masturbāciju ar medikamentu palīdzību.
Kad sabiedrība atteicās no idejas, ka homoseksuālisms ir slimība, kurai nepieciešama ārstēšana, arī zoologiem nācās meklēt jaunas versijas.
Un tādas atradās: tagad homoseksuālie kontakti dzīvnieku starpā tiek uzskatīti par sociālu parādību, kurai nav nekā kopīga ar seksu vai dzimumdziņu.
Praktiski visas šimpanzes ir biseksuālas, pie kam trīs ceturtdaļas dzimuma kontaktu notiek starp mātītēm, kuras trinas viena gar otru ar ģenitālijām, turklāt mātītes savām draudzenēm velta daudz vairāk par tām 20 sekundēm, kuras parasti tiek tēviņiem. Visizvirtušākā pērtiķu suga ir šimpanzēm radniecīgie bonobo jeb punduršimpanzes, kuras nodarbojas ar seksu pastāvīgi un ar visiem bara locekļiem pēc kārtas, izņemot tuvākos radiniekus: tā, piemēram, bonobo mātītes bieži vien pārojas pirms maltītes. «Dzimumdziņai te nav nekādas nozīmes! Tā ir savdabīga sasveicināšanās vai izlīgšanas rituāls, kas noņem agresiju un novērš kautiņus par barību, partneri vai stāvokli barā. Tas noteikti nav sekss! Tas nav nekāds lesbiešu sekss,» skaidro zoologi.
Jauns kaķis uzraušas uz sava sugas brāļa, saķer viņu ar zobiem aiz čupra un veic nepārprotamas darbības. «Ar seksu tam nav nekāda sakara: jaunajiem dzīvniekiem vienkārši patīk rotaļāties, izmēģinot sevi dažādās lomās,» mierina zoopsihologi.
Mājas žurku mātītes labprāt pārojas viena ar otru meklēšanās laikā. «Nekādu baudu viņas negūst – tās ir paaugstinātas agresijas izpausmes un pārsvara demonstrēšana,» apgalvo audzētāji.
Suns aplec otru suni, pēc tam viņi mierīgi mainās vietām. «Nekas īpašs, suņi vienkārši cenšas noskaidrot, kurš no viņiem te ir galvenais,» apgalvo kinologi.
Taču pat visizsmalcinātākie attaisnojumi nemaina faktu, kuru var konstatēt ikviens vērotājs bez aizspriedumiem – viena dzimuma dzīvnieki nodarbojas ar seksu!
Begemils smejas par šiem dažādajiem izskaidrojumiem, kad kāds cenšas noliegt dzīvnieku netradicionālu seksuālo uzvedību. «Tā var būt cīņa par barību. Tā var būt agresivitāte. Tas var būt apjukums un neziņa, ka mīlestības partneris ir tā paša dzimuma. Tā var būt spēle. Tā var būt sasveicināšanās,» smieklīgos izskaidrojumus uzskaita Begemils. Taču visbiežākā atruna ir skaidrojums par sava pārākuma demonstrēšanu. «Bieži tas kļūst par sava veida paroli – ja kāds stāsta par dominanci dzīvnieku attiecībās, tad ir skaidrs, ka runa ir par homoseksuālām attiecībām,» raksta zoologs.
Bauda
«Suņiem ir savdabīga sociālistiska sabiedrība,» uzskata kinologs Dmitrijs Tarasovs. «Seksam kā tādam ir nozīme tikai, lai radītu pēcnācējus. Bet īstu un daudz smalkāku badu suņi iegūst no darba, dienesta, jaunu iemaņu apgūšanas.» Kas tādā gadījumā mudina suņus un citas dzīvnieku sugas tik spēcīgi tiekties pēc seksa? Diezin vai tie ir sapņi par nākamajiem mazuļiem vai arī apzinātas rūpes par sugas saglabāšanu. Zinātnieki runā par vajadzību apmierināšanu, pozitīvām emocijām un par baudu. Taču pats seksuālās baudas iegūšanas mehānisms dzīvniekiem tikpat kā nav pētīts.
«Fiziologi to saista ar noteiktu vielu izmešanu asinīs, kas signalizē par sugas izdzīvošanai nepieciešamo programmas izpildi,» komentē Dmitrijs Tarasovs. «Kāpēc tas tā notiek un vai dzīvnieku bauda beidzas ar šo vielu izmešanu, nav īsti saprotams. Tāpēc terminu bauda zoologi cenšas izmantot kā aksiomu, neiedziļinoties tā būtībā.»
Austrumkarolīnas universitātes antropoloģijas katedras vadītāja Linda Vulfa, kas pētījusi savvaļas Japānas makaku seksuālo uzvedību, novērojusi, kā pērtiķu mātītes veido pārus uz vairākām dienām vai nedēļām, uz šo laiku saglabājot uzticību partnerei. Viņas stundām aplido viena otru starplaikos starp kaisles uzplūdiem, kas beidzas ar abpusēju orgasmu.
Un ja nu gadījumā arī citi dzīvnieki gūst no seksa lielāku baudu, nekā mēs esam raduši domāt? Tad kļūst skaidra nereproduktīvā – kļūdainā, pēc Darvina teorijas, un neirotiskā, pēc zoopsihologu uzskatiem, – dzīvnieku seksuālā uzvedība: sēšanās uz priekšmetiem un saimnieka kājām, starpsugu kopulācija, uzbudināšanās no objektiem un vietām, masturbācija un homoseksuālie kontakti. «Zoologiem nekad neizdosies sacerēt teoriju, kas skaidrotu visu to daudzveidību viena dzimuma dzīvnieku attiecībās,» uzskata Linda Vulfa. Viņa piedāvāja visvienkāršāko Japānas makaku uzvedības skaidrojumu: «Homoseksuālie sakari – tā ir vienkārši viņu dzīves, komunikācijas un iespējas gūt baudu sastāvdaļa un, iespējams, arī seksuālais apmierinājums.»
Runājot par baudas gūšanu – Begemils nodevis atklātībai arī šādu novērojumu – dzīvnieki lieto arī dažādas seksuālas rotaļlietas masturbēšanai.
Pirmrindnieki šajā ziņā ir primāti. Grūti pat aprakstīt, kādus meistardarbus no zariem un lapām prot izveidot orangutani, makaki un pērtiķi. «Ja primāti vēl arī iemācītos izmantot elektrību un spētu radīt vibratorus, džungļi patiesi zumētu,» joko Begemils.
Attiecības
«Divas manas kucītes praktizēja lesbiskas rotaļas vairāku suņu klātbūtnē, kas tam nepievērsa nekādu uzmanību,» stāsta zoopsiholoģe Natālija Krivolapčuka. «Zoopsiholoģijā to sauc par kompensatoro neirozi: šādas rotaļas apmierināja viņu pārattīstītās emocionālās vajadzības.
Sākotnēji suņu emocijas bija virzītas uz mani, taču, negūstot atbildes emocijas, viņas pārnesa savas jūtas viena uz otru.
Vienai no viņām emocionālās problēmas radās tādēļ, ka es viņu pārāk karsti mīlēju jau kopš agras bērnības, otrai – pēc kontrasta ar nelabvēlīgiem saimniekiem, pie kuriem viņa nodzīvoja savas dzīves pirmos trīs gadus. Mana trešā kuce, kurai šādu problēmu nebija, nekad šajās rotaļās nepiedalījās.»
Ja mājas mīluļu heteroseksuālie romāni parasti tiek pamatoti ar savstarpējām simpātijām, tad viņu homoseksuālās attiecības zoopsihologi skaidro ar neirozēm, pretējā dzimuma partneru nepieejamību vai arī pārsvara demonstrēšanu. «Es domāju, ka tā ir tikai puse patiesības,» komentē Oulu universitātes (Somija) zoopsiholoģe Sampa Nieminena. «Dzīvnieka dominējoša uzvedība – tas ir veids, kā parādīt savu varu, bet homoseksuālas attiecības – tā ir simpātiju un seksuālo tieksmju izpausme.»
Dzīvnieku homoseksuālos romānus, kuriem simpātija ir svarīgāka par dzimtas turpinājumu, aprakstīja vēl etioloģijas pamatlicējs Konrāds Lorencs savā grāmatā Agresija. Pelēkās zosis Maksis un Kopfšlics dzīvoja kopā vairākus gadus, līdz zinātnieki viņus izšķīra, nosūtot Maksi uz citu koloniju. Pēc vairāk nekā gadu ilgušām sērām abi zostēviņi nodibināja heteroseksuālas ģimenes un izaudzināja mazuļus, tomēr atlika Maksi atgriezt mājās, kā Kopfšlics pameta savu ģimeni mīļotā dēļ. Šādi gadījumi nav retums pelēko zosu vidū.
Delfīniem vispār nemēdzot būt ilgstošas attiecības ar mātītēm, tajā pašā laikā divu tēviņu kopdzīve var ilgt visu mūžu.
Turklāt vieni delfīni interesējas tikai par puišiem, bet citi ar erotiskām rotaļām izklaidējas ar abu dzimumu pārstāvjiem. Homoseksuālas ģimenes bieži sastopamas arī melno stārķu, grizli lāču, kaiju vidū – mātītes šādās ģimenēs pārojas ar tēviņiem tikai tāpēc, lai apaugļotos, bet homoseksuālie putnu tēviņi vienkārši zog vai ar spēku ieņem citu dēšanas vietas.
Zinātnieki ir sastādījuši sarakstu ar 1500 homoseksuālām un biseksuālām sugām. Saraksts nebūt nav pilnīgs: zinātniekiem maz kas zināms par savvaļas dzīvnieku seksuālo dzīvi. Daudzi dzīvnieki ir slaveni ar savu ārkārtīgo kautrību – neviens nav redzējis, ka viņi vispār nodarbotos ar seksu. Nemaz nerunājot par to, ka zinātnieki ar aizspriedumiem vienkārši neievēro homoseksuālus dzīvniekus:
«Man līdz pat šim brīdim nelabi metas, kad atceros, kā vecs kalnu auns nenogurdams apleca jaunu jēriņu. Cik grūti man bija apzināties, ka šie brīnišķīgie dzīvnieki ir zilie!» atzinās zoologs naturālists Valērijs Geists. «Divus gadus es centos sevi pārliecināt, ka tas nav nekas vairāk kā dominējoša uzvedība. Taču galu galā es izšķīros saukt lietas īstajos vārdos un atzinu, ka mani auni dzīvoja pēc būtības homoseksuālā sabiedrībā.»
