Lai dārzs būtu vieglāk kopjams un skaists visos gadalaikos, modernajās puķu dobēs lielākoties stādām ziemcietes. Tāpēc nereti gadās, ka krāšņā dārzā nemaz īsti nav, kur nogriezt puķes, lai ieliktu vāzē vai sakārtotu pušķī, ejot ciemos. Tā nu, gluži kā senlaikos, kad pie muižām un pilīm atsevišķi audzēja puķes telpu rotāšanai, nākas iekārtot īpašu dārziņu ziedu griešanai.
Dārza romantiskākā daļa
Griežamdārzs var kļūt par sievišķīgāko un romantiskāko vietu dārzā. Pat ja pārējā dārza arhitektūra ir ļoti askētiska un strikta, šeit varam ļauties citādai noskaņai. Griezto ziedu dārzam piestāvēs labiekārtojuma elementi, kas citviet askētiskā dārzā, iespējams, neiederas. Pergolas, skaistas formas vīteņaugu balsti un statīvi kāpelējošiem augiem. Romantiskāka stila apgaismojums krēslas stundām. Oranžērija – gan stādu audzēšanai, gan vakarēšanai. Iederēsies arī dažādi puķupodi – māla, terakotas, glazēti. Putnu barotavas, trauki putnu dzirdināšanai un atspulgiem ūdenī. «Ūdens atspulgu trauks ir viens no maniem mīļākajiem elementiem dārzā,» saka Baiba. «Kad pieej tam tieši blakus, efekts nav manāms. Bet, ja skatās ar nelielu distanci un noteiktā leņķī, atspoguļojas gan debesis – tās it kā nolaižas uz zemes –, gan apkārtējie ziedi. Noteikti vajadzīgs arī ērts zvilnis ar spilveniem, mazs kafijas galdiņš ar pāris krēsliem, lai tad, kad pastrādāts, var ērti iekārtoties un papriecāties par sava darba augļiem. Lieliem dārzniekiem nereti aizmirstas, ka dārzs tikpat daudz kā strādāšanai ir arī baudīšanai.»
Augu izvēle
Lai gan šķiet, ka dārzs griešanai būtu īstā vieta vasaras puķu stādīšanai, tas nav racionāli, jo tad viss dārzs katru gadu jāstāda no jauna, un tas ir milzu darbs. Turklāt vasaras puķes vien nenosedz ne visu dārza sezonu no agra pavasara līdz vēlam rudenim, ne arī augu daudzveidību, ko varētu likt vāzēs un pušķos. Tāpēc arī griežamdārza pamatam izmanto ziemcietes, krūmus, vīteņaugus un pat kokus un katru gadu to papildina ar sīpolpuķēm, gumpuķēm, viengadīgajām un divgadīgajām puķēm.
Svarīgs noteikums, ka augs zied atkārtoti, bagātīgi un ilgi.
Tādas ir, piemēram, cīnijas, kosmejas, dālijas, anemones. Tāpat neiztikt bez puķēm, kas rada katram gadalaikam raksturīgo noskaņu, – sīpolpuķes pavasarī, peonijas vasaras sākumā. Turklāt peoniju ziedu formas, krāsas un smaržas ir tik brīnišķīgas, ka ar vienu ceru vien nepietiks, lai gan dobē tas aizņem daudz vietas – vismaz kvadrātmetru. Arī ar vienu dobi nepietiks.
Jāņem arī vērā, ka ziedu pušķim nevajag tikai lielos ziedus vien. Lai buķete būtu interesantāka, tajā jābūt arī augiem ar smalkiem ziediņiem – tādiem kā saulkrēsliņi, ģipsenes vai sūrenes u. tml. Rudenī noderētu dekoratīvās ābeles zars ar sīkiem ābolīšiem vai mežrozītes zars ar augļiem. Nu, bet visu jau nevar gribēt.
Šādā griežamdārzā īsti neiederēsies puķes solistes, kurām ir tikai viens zieds uz kāta, piemēram, saulespuķes vai gladiolas, un, to nogriežot, paliks tukša vieta. Arī rozēm šeit nebūtu īstā vieta, jo tās ir pārāk specifiski kopjamas. Tomēr neviens likums nav strikts. «Man patīk teiciens – see what makes you tick,» pasmaida Baiba. «Izvēlies to, ko ieraugot tev sirds mazliet salecas, kas tev patīk. Ļaujies intuīcijai un vēlmei pamēģināt. Protams, būtu saprātīgi skatīties, kas ir piemērots Latvijas apstākļiem. Bet arī tad, ja nav saprātīgi, mēģini tik un tā. Katru gadu tomēr vajadzīgs kāds eksperiments, varbūt neprātīgs, jo tieši tas padara dārza lietu interesantu.»
Ierosmei – mazs augu špikeris no Baibas dārza.
- Pavasarim – hiacintes, tulpes, narcises, ceriņi, ziedu ķirsis, magnolija, parastā irbene ‘Roseum’, dekoratīvās ābeles.
- Vasarai – peonijas, rozes, lilijas, kāršrozes, uzpirkstītes, cīnijas, puķzirnīši, kosmejas, saulespuķes, mežvīteņi, kobejas, delfīnijas, saulkrēsliņi, zilpodzes, rudzupuķes, kliņģerītes, ģipsenes, kaķumētras, jasmīni, hortenzijas.
- Rudenim – dālijas, anemones, ziemasteres, brūnvālītes, miķelīši, asteres, gladiolas, čīkstenes.
Noslēgumā vēl draudzīgs brīdinājums – var gadīties, ka tad, kad griežam-dārziņš izlolots… ziedus būs žēl griezt. «Droši vien tāpēc, ka zieda mūžs vāzē ir īsāks nekā dārzā,» atzīstas Baiba. «Varbūt tikai peonijas vāzē jūtas labāk nekā laukā 30 grādu karstumā. Un rudens pusē nav žēl sagriezt milzīgus dāliju pušķus, jo tās ātri sazied no jauna.»
Praktiski
Jārēķinās, ka griežamajām dobēm būs jāvelta vairāk laika un enerģijas nekā, piemēram, ziemciešu dobēm – gan plānojot, sējot un audzējot vai meklējot un pērkot stādus, gan stādot un ravējot. Arī regulāri nogriežot un aizvācot noziedējušos ziedus, lai veidotos jauni un dārzs vienmēr izskatītos skaisti. No tā, cik liela ir vēlme darboties, atkarīgs – pietiks ar vienu dobi vai ir jauda vairākām.
Puķu dārzam vislabākā ir saulaina, ēku un koku nenoēnota vieta, taču tajā noteikti jāparūpējas par iespēju augus laistīt.
Jānodrošina pietiekams auglīgās augsnes slānis – vismaz 40–50 cm. Ja griežamdārzu veido vietā, kur jau bijušas sakņu vai puķu dobes, iespējams, pietiks ar zemi, kāda tur jau ir. Citur tā jāielabo saskaņā ar katra auga prasībām.
Augi vislabāk jutīsies, un par tiem būs mazāk jārūpējas dobēs, kas ierīkotas zemes līmenī. Visērtāk apkopt taisnstūrveida dobes platumā līdz 100 cm. Ja izvēlas modernās augstās dobes, arī tās nevajadzētu platākas. Kopjot augstās dobes, mazāk jāliecas un arī celiņus vieglāk uzturēt. Pavasara sīpolpuķu audzēšanai ērti izmantot lielos puķupodus un konteinerus. Kad sīpolpuķes noziedējušas, tajos var iestādīt vasaras puķes. Podus pārvietojot, iespējams mainīt dārza telpu un noskaņu.
Izmantot puķu dārzā minerālmēslus vai ne, ir katra paša izvēle. Baiba savā dārzā lieto biohumusu. Lietojot mēslojumu, noteikti jāievēro ražotāja ieteikumi, jo, to pārdozējot, augiem var nodarīt pāri.