• Griešanas skola: Kā pareizi nofrizēt egli?

    Dārzs
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    28. februāris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Antra Batraka
    Runā, ka egļu piegriešanai ziema esot brīnišķīgs laiks. Tāpēc tagad – par eglēm! Māca Antra Blūma, stādaudzētavas Dārzs zem saules saimniece.
    Nākamais: Praktiskā daļa

    Griešanas skolā mācās Anija Pelūde, Ievas Veselības galvenā redaktore, kurai ir dārzs:

    «Kāpēc šāda skola? Vienkāršais ieteikums veidot kokam vainagu droši vien arī tev sākumā šķiet loģisks un pašsaprotams. Galu galā, ja tev ir dārzs, tev ir arī dārznieka šķēres! Taču tajā brīdī, kad ar tām nostājies pie sava kociņa, pēkšņi saproti, ka – neko vairs nesaproti. Ko griezt, kā griezt, cik daudz un kad? Tādās reizes allaž pie sevis esmu nodomājusi: «Ek, būtu man tagad priekšā špikeris, kur paskatīties…» Tas ir pirmais iemesls, kāpēc šogad praktiķu vadībā un kopā ar tevi mācīšos visu ko piecirpt un veidot… Otrais? Ceru, ka mana personīgā interese arī tevi iedrošinās dārzā iet ar šķērēm un – nebaidīties griezt. Arī pat atbrīvoties no vecu vecā aizsprieduma, ka augam taču sāp un tāpēc nedrīkst neko griezt. Lai mums izdodas!»

    Vai tiešām ziema ir piemērots laiks griešanai? 

    Pat ļoti labs! Tieši tagad, pēc Jaungada, janvāra vidū, februārī, kad dārzniekam nav citu darbu un arī augiem iestājies miera periods. Bet faktiski egli var griezt jebkurā laikā. Vienīgi, kad plaukst jaunie dzinumi, tad gan roka vairs neceļas. Jaunie dzinumi ir tik maigi un burvīgi, ka tīri psiholoģiski ir grūti tādus īsināt. 

    Par temperatūru. Egli nedrīkst veidot, kad ārā ir mīnus 30 grādi un arī kad ir plus 30 grādi. Bet citādi es vados pēc loģikas. Tagad, kad mēs no savām eglītēm purinām sniegu, var taču just, ka zari ir elastīgi, lunkani un tie nelūst. Tātad tos drīkst griezt. Bet ir brīži, kad aukstums ir tik spēcīgs – negribu nosaukt konkrētus grādus, bet jūtams, ka zari kļuvuši cieti un trausli, – tas vairs nav piemērots laiks griešanai. Jāpagaida siltākas dienas. 

    Kāds ir griešanas pamatprincips? 

    Aktīvie pumpuri, no kuriem pavasarī plaukst nākamie jaunie dzinumi, eglei atrodas uz katra skujotā zara – ir pumpuri zara galā un arī daudzi sānu pumpuri, bet ziemā tie visi ir snaudošie. Griež 1–1,5 centimetrus virs izvēlētā sānpumpura. 

    Ja mēs tagad galējo aktīvo pumpuru nogriežam, tad no dusošajiem pumpuriem jaunie dzinumi sāks augt mazliet vēlāk nekā eglei, kura nav veidota, – tai jaunie dzinumi jau būs sazēluši. 

    Kāpēc egles jāgriež?

    Ir četras lietas, ko var panākt ar griešanu. 

    1. Lai zariņi glītāk kārtojas un lai nenoēno apkārtējos augus. Grupās stādītiem lapu krūmiem un skujeņiem agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad tie sāk cits citu nomākt. Ļaujot visiem brīvi augt, dobe drīz vien zaudēs savu skaistumu. Lai tā nenotiktu, iesaku ņemt šķēres un jau laikus ierobežot vainagus.
    2. Padarīt vainagu kuplāku un nelaist egli uz augšu, cik tā dabiski augu. Lai tā, iestādīta pie mājas, neizaug tos savus gēnos ieliktos 10 vai 20, vai 25 metrus, bet noturam 3 metru augstumā! Tādā gadījumā eglei, tāpat kā tūjai, noīsinām galotni, bet sānu zarus saīsinām jebkurā vietā, kur ir pagājušā vai aizpagājušā gada dzinumi. Var arī vairākus zariņus ar vienu roku saņemt čupā kā matus un ar otru roku nogriezt visus reizē. Pat ja trāpās zara vidus, griežam – egle sāks dzīt jaunos dzinums brīnumainās vietās, kur tu tos neesi pat gaidījusi! Arī tur, kur dusošos pumpurus iepriekš nevar saskatīt.
    3. Izveidot formu. Iespējamas dažādas: piramīda, konuss, lode, cilindrs, kubs, spirāle… Sākumā drošāk izvēlēties vienkāršas formas ar skaidru ģeometriju. Protams, nav gudri iestādīt dārgu kolonnveida koku un mēģināt no tā izveidot bumbulīti! Bet paeksperimentēt ar parasto egli, kas atnesta no meža, – kāpēc gan ne?! Šis variants attiecas arī uz egļu dzīvžogu, kuram jāpiegriež trapeces forma: lai pamats ir platāks, augša šaurāka. Šādā gadījumā izmanto dārznieka šķēres ar garajiem asmeņiem. Iedomājies vēlamās formas līniju vai novelc auklu un pēc tās vienkārši griez, nedomājot par snaudošajiem pumpuriem. Šādi dara arī dārzniecībās, tur daudz neskatās uz tādiem sīkumiem kā pumpuri.
    4. Lai atjaunotu egles vainagu. Tas jau ir sarežģītāks, ilgstošāks daudzpakāpju darbs, un būtu vēlama profesionāļa klātbūtne. 

    Ja apgrieztā egle izveido vairākas galotnes…

    Tā patiesi notiek, ja eglei saīsina galotni… Tāpēc iesācējiem es ieteiktu audzēt egli tik augstu, lai tiktu klāt pie galotnes, nesarežģījot sev dzīvi ar trepēm, un tajā brīdī, kad egle izdzen daudzas mīkstas galotnītes, vienkārši ar pirkstu – tankš, tankš, tankš!– visas liekās nolauzt, atstājot tikai vienu. Tad vispār vairs nav problēmu. Savukārt, ja tu šo darbu atstāsi uz vēlāku laiku un liekās galotnes jau griezīsi ar šķērēm, pēc tam, ja būs palicis kaut mazs kriksītis, centimetrs no jaunajām nogrieztajām galotnītēm, tur uzreiz veidojas, teiksim, trīsdesmit dusošie pumpuri, un tā vieta uzskatīsies kā bumbulis, kā audzējs. Šādu kļūdu pieļāvu arī es pirms 17 gadiem, kad veidoju savas pirmās egles uz lauka. 

    Vai ir atšķirība starp parasto egli, baltegli, aso egli?

    Nē, nav. Baltegle pat ir vēl agresīvāka augšanā. Asā egle jeb, kā tautā saka, sudrabegle, lēnāk veido dusošos pumpurus, bet baltegle ir gluži kā jaunā friziera komplektiņš: griežam, kā gribam, un, pat ja nepareizi, uzreiz ataugs! Vēl vairāk – baltegles ir pat obligāti jāgriež, jo, augot savā nodabā, tām neveidojas tik skaista forma, kāda tā varētu būt.

    Arī aso egli jeb sudrabegli, kas, dabiski augot, sasniedz 15 metru augstumu un platumā izplešas 4 metrus, var droši cirpt. Stipri apgriežot sānzarus, veidojas izcili blīvs, šauri konisks vainags. Ja spēcīgi izaugušai asajai eglei nozāģē galotni, var veidot apjomīgu noapaļotu vai spilvenveida formu.

    Kā veidot egļu dzīvžogu? 

    Tā ir brīnišķīga, tradicionāla lieta ziemeļiem – Igaunijā egļu dzīvžogi vien ir! Bet tie arī obligāti jācērp, jo, ja negriezīsi augšējo daļu, apakša ar laiku kļūs plika. Turklāt parastā egle Latvijas dzīvžogos slimību un kaitēkļu dēļ tagad ļoti krīt laukā – iznīkst. Lai tā nenotiktu, egļu dzīvžogi jāapstrādā ar profesionāliem augu aizsardzības līdzekļiem. Šobrīd tā ir problēma. 

    Ja egļu dzīvžogu regulāri cērp, koku stumbri resnumā veidojas proporcionāli savam augumam – tie nav nekādi milzeņi, kā būtu, ja egles augtu dabīgi. Taču jāpatur prātā vēl viena būtiska lieta: jebkuram augam ir zināms vecums, kad tas zaudē dekorativitāti un beidz dzīvot. Ar to jārēķinās. Tūju dzīvžogam, kas labi izskatās, mūžs ir aptuveni 30 gadu, labi koptam egļu dzīvžogam 30–40 gadu. Bet, ja necērp, tad tas dekorativitāti zaudē daudz ātrāk. 

    Egļu dzīvžogu jāsāk veidot jau no tā brīža, kad eglītes iesakņojušās un sāk dot pieaugumu. Labos apstākļos parastā egle gada laikā veido apmēram 10 centimetru garus jaunos dzinumus. Galveno galotni sākumā parasti neīsina. Uz katra pamatzara jaunā dzinuma ir galotnes pumpurs un vairāki sānu pumpuri. Lai egļu dzīvžogs kļūtu biezāks, ir jāpanāk lielāka jaunā dzinuma sānu pumpuru augšana. To var izdarīt, nogriežot galotnes pumpuru – samazinot dzinuma garumu uz pusi. Griezumu veic 1–1,5 centimetrus virs zariņa sānpumpura, kas attīstīsies kā nākamā gada jauna dzinuma galotnes pumpurs. Ja garāks attīstījies arī kāds jaunā dzinuma sānzars, nedaudz saīsini arī to.

    Kad eglītes ieaugas, kādā 4.–7. gadā, mēdz gadīties, ka tām pēkšņi izaug netipiski gari jaunie galotnes dzinumi  – pat virs 50 centimetriem. Šos garos dzinumus vajag kārtīgi – vismaz par vienu trešdaļu – saīsināt, tiklīdz tie izauguši, lai neveidojas gari, mazzaraini posmi vainagā.

    Kad egles sakuplojušas, tās var droši cirpt ar garajām dzīvžoga šķērēm vai elektriskajām, un tad šādu dzīv­žogu kopt vairs nav grūti. Pieaugušam kokam ir daudz jauno dzinumu, un jācērp droši. To var darīt vienreiz sezonā – gan ziemas beigās, gan vasarā, kad jaunie dzinumi jau ir izauguši. Griezt maijā un jūnijā, kad ir to intensīvas augšanas laiks, gan nebūtu labi, jo zari apgriežot sveķojas.

    Vai pēc apgriešanas vajag pabarot? 

    Vienā reizē eglei (tāpat kā citiem kokaugiem) drīkst nocirpt ne vairāk par trešdaļu zaļās masas. Tas ir zelta likums. Kokam patīk mērena griešana. Ja zaļuma paliek pārāk maz, var ciest saknes, jo ir traucēta auga vielmaiņa.  

    Pēc pamatīgas egles veidošanas es parasti izmantoju Re:greener – organisku līdzekli, kas palielina sakņu apjomu un palīdz augam ātrāk atgūties. Uz 10 litriem ūdens lieku tējkaroti bez kaudzes. Laistot vienai divmetrīgai eglei jārēķina vidēji 3 litri šā šķīduma, bet pietiek arī izsmidzināt uz skujām. Ja egle veidota ziemā, tad to daru pavasarī, kad augam beidzies miera periods. 

    Ar minerālmēslu lietošanu gan pēc apgriešanas neaizraujos. Eglēm patīk, ja pavasarī uzpūš magnija sulfātu uz skujām.

    Nākamā lapa

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē