Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pērtuves sirds – krāsns
Par pērtuves sirdi dēvētā krāsns var būt gan mūrēta, gan no metāla; ar tuneli un kurtuvi ārpus pērtuves (dažkārt novietojot krāsns muti kurināšanai no pirts ārpuses), bet var atrasties arī pērtuvē. Jāsaka, tas gan nav īpaši praktiski, jo no malkas paliek gruži un kurināšanas laikā rodas vēl citas praktiskas dabas neērtības.
Krāsns jaudai jāatbilst pērtuves kubatūrai (vēlama pat neliela rezerve, īpaši, ja pirtij ir logi un stikla durvis), lai spētu to piekurināt. Latviešu tradicionālajā pirtī ar to jāspēj uzturēt viegls 50–60 grādu siltums un uzkurināt līdz pat 80–90 grādu karstumam. Pirts kurināšana parasti aizņem divas trīs stundas, bet aukstajā gada laikā tam jāpieskaita vēl pāris stundu ēkas konstrukciju dziļākai izsildīšanai.
Lai iegūtu pirtī tik kāroto pirts garu, krāsnij pa virsu un apkārt krauj pirts akmeņus. Pareizais akmeņu daudzums būtu seši septiņi kilogrami uz katru pērtuves telpas kubikmetru. Pirtnieks Jānis Pavlovičs uzsver, ka ļoti svarīga ir pareiza akmeņu izvēle. Esot pieņēmums, ka tikpat labi akmeņus var salasīt uz lauka vai atnest no tuvējās upītes vai jūras, taču Jānis tam iebilst. Nav jau zināms, kāds šiem akmeņiem bijis dzīves gājums, kādas ķimikālijas tiem gājušas pāri.
Tāpat nav zināms šo akmeņu ķīmiskais sastāvs – degot un karstot, viss izdalās gaisā, un to elpo pirts apmeklētāji. Tādēļ prātīgāk esot speciālos pirts akmeņus iegādāties veikalos, jo tie nāk no pazemes raktuvēm un labi iztur pirts apstākļus, pat stipri uzkarstot un atdziestot. Ja nu tomēr ir vēlme akmeņus sagādāt pašam, pirtnieks iesaka izvēlēties tumšus, aptuveni dūres lieluma akmeņus bez dzīslojuma.
Labs veids, kā noskaidrot to siltumietilpību, ir novietot izvēlētos akmeņus saulē un vakarpusē vai pat nākamajā rītā pataustīt, kuri vēl ir silti. Tie tad arī vislabāk derēs pirtij. Noteikti nevajag izmantot ieplaisājušus akmeņus, jo, ūdenim nonākot plaisā, tie retos gadījumos var uzsprāgt, bet sliktākais – izdalīt putekļus, kas kaitēs elpošanai.
Jāatceras, ka akmeņi nekalpos mūžīgi. Ik pa laikam tie ir jāpārbauda, jo uzkarstot, atdziestot tie izdeg, sāk drupt. Vēlams būtu tos nomainīt vidēji ik pēc diviem gadiem.
