Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pirts rakstu sēriju noslēdzam ar četrām dažādām pirtīm – no tādas, kas vienmēr pa rokai, līdz mīkstai un stiklotai. Pa vidu atceroties arī vecmammas melno pirti. Iedvesmai sameklēt un piedzīvot savu pirti!
Ja vēl nezini, vai tiešām gribas pirti – čigānu pirts
Stāsta pirts meistars Nauris Zutis.
To nevajadzēs ne īpaši plānot, ne būvēt. Tās ideja, kas aizlienēta no klejotāju tautas, ir – kur esmu, tur arī top pirts. Lai tiktu pie čigānu pirts, jāatrod tikai laba vieta – vēlams, pie kādas ūdenstilpes. Jāsagādā laukakmeņi un kurināmais. Vislabāk akmeņus kraut tā, lai uguni varētu kurināt zem tiem un liesma tiem ietu cauri. Akmeņu uzkarsēšana laikam ir šīs pirts veidošanas laikietilpīgākais darbs. Kad akmeņi sakarsēti un ogles izgrābtas, jāuzmeistaro pērtuve.
Te visu nosaka radošums. Var izgatavot speciālu pārnēsājamu plēves būdiņu – tas vairākkārtējai izmantošanai. Var sasliet koka mietus un tos pārklāt ar brezentu vai līdzīgu blīvu audumu. Var arī kā senāk – aplikt ar egļu zariem. Vēl tikai jāsarūpē kaut kas, kas pildīs lāvas funkciju, un uz akmeņiem jāuzsilda ūdens gara uzmešanai. Un pēršanās var notikt. Saka, ka čigānu pirtīs var uzkurināt pavisam atbilstošu pēršanās temperatūru. Kad pirts izbaudīta, to novāc. Un nākamajā reizē mēģina jau citā vietā un varbūt citā izpildījumā.
Kādus akmeņus karsēt?
Akmeņi jāizvēlas viendabīgi – ja melns, tad melns, ja sarkans, tad sarkans, turklāt akmens struktūrai vajadzētu būt smalkai, nevis graudainai, lai nesadrūp. Akmeņiem jābūt gludiem un apaļiem, lai gars neaizķeras, gar to plūstot. Melnie akmeņi no upes gultnes ir ideāli piemēroti, turklāt vislabāk, ja var salasīt triju izmēru: lielākos basketbola bumbas lielumā, mazākos dūres lielumā un tad izmērā pa vidu.
Lai lieki neizšķērdētu siltumu, pirts jātaisa tieši tik liela, lai tajā satilpst paredzētais cilvēku skaits, un ne par mata tiesu lielāka. Pirtiņai, kas domāta 3–4 cilvēkiem, vajadzēs vairākus desmitus kilogramu akmeņu. Jo vairāk akmeņu, jo labāks siltums.
Uz karstiem akmeņiem labāk liet karstu, nevis aukstu ūdeni, lai akmeņi tik ātri neatdziest.
Akmeņus var kraut dažādi. Visvienkāršākais veids – saliek uz zemes un ugunskuru kurina pa virsu. Kad tie uzkarsuši, ar lāpstu karstus aiznes uz pirtiņu. Bet labāk, ja akmeņi karst no apakšas. Var sametināt metāla statīvu ar režģa virsmu, uz kā akmeņus kārto stabilā piramīdā (apakšā lielākie, virspusē mazākie) un apakšā kurina uguni. Šo pašu var darīt, ugunskuram izrokot bedri, kurai pārliek metāla režģi vai stieņus un tad krauj virsū akmeņus.
Čigānu pirts formas variācijas:
- Vigvams – koki sasprausti zemē un augšpusē sasieti, piemērots nedaudz cilvēkiem. Ļoti viegli uztaisāms.
- Kupols – jāizvēlas lokani koki, vislabāk lazdas, jāsasprauž zemē un gali jānoliec tā, lai veidojas vairākas arkas cita citai krusteniski pāri. Ērti nelielam cilvēku skaitam.
- Kaste – četri koki iesprausti zemē un augšā pa perimetru savienoti ar šķērskokiem. Viegli uzcelt, un var ietilpt vairāk cilvēku.
- Manēža – balsta koki izvietoti apļa formā, augšā pa perimetru savienoti ar šķērskokiem, sasienot ar auklu. Koki krusteniski salikti arī pāri jumtam. Ideāla lielai kompānijai.
Raksta turpinājumā lasiet par melnās, vilnas un stikla pirts veidiem!
