«Gribu savu pirti!» 2.sērija: Kā pirtī pamodināt visas maņas?

Pirts rituāli

Ir atsevišķi pirts rituāli, kuru doma un mērķis saglabāti no senčiem. Pirtniece Olita Puriņa gan norāda, ka pavisam autentiski tie vairs nav, jo tradīcijas apaudzētas ar laikam atbilstošiem jauninājumiem. Šādu rituālu īstenošanai droši vien vajadzēs pieredzējuša pirtnieka līdzdalību. Kā piemēru var minēt pirtīžas, kas ir jaundzimušā bērna un arī viņa vecāku pirmā pirts pēc mazuļa piedzimšanas, to kurināja pirms krustabām. Sendienās tā bija reize, kad sabrauca visa dzimta, un pirms lielā notikuma un pucēšanās greznajos tautastērpos bija jānomazgājas. Senāk atsevišķi gāja mazgāties vīri un atsevišķi sievas. Pirtīžās bērnam dzina sarus, sievietes un arī vīri savā starpā dalījās pieredzē. Mūsdienās šis rituāls ir tikai ģimenei, galvenokārt mammai un bērnam, dažkārt arī tētim. Daudzi pirtnieki un dūlas izvēlas tētus no šī ģimenes rituāla izslēgt. Pirtniece Olita uzskata, ka tas nav pareizi.

Savukārt līdzināšana ir pirts rituāls pāriem, kas jau ilgāku laiku ir kopā. Tas ir pāru stiprināšanai, taču, kā smej Ivita, jābūt uzmanīgiem, jo pēc rituāla pāriem ir grūtāk izšķirties. 

Pirtnieki, izmantojot tradīcijas un liekot lietā savas zināšanas un pieredzi, var mēģināt jaunradīt savu pirts rituālu. Kā piemēru Olita Puriņa min dzimšanas dienas pirti. Tās pamatā ir tradīcija, ka pirms Ziemassvētkiem bija paraža palaist visu veco un pēc Ziemassvētkiem sākt jaunu gadu. Dzimšanas diena ir katra cilvēka jaunā cikla sākums, un ir iespēja palaist visu veco prom, lai tīri, skaisti un laimīgi uzsāktu jauno dzīves gadu.

Nākamā lapa