Un kā ar bērniem?
Bērnus ar pirti jāsaradina pamazām. Nekādi – pasēdi vēl četras minūtes, jo tā bija rakstīts grāmatā. Tā bērnam var radīt tikai nepatiku pret pirti. Mazajiem jāļauj būt pirtī tieši tik ilgi, cik viņi vēlas. Bērni ātrāk sakarst. Jā, viņi skraidīs iekšā ārā, rotaļāsies, plunčāsies, šļakstīsies, spēlēsies ar augiem. Bet tā viņi pirtī ienes radošumu. Un tas viņiem ir jāļauj.
Nevajag arī uzreiz mesties bērnam virsū ar slotu. Var sākumā atļaut mazajam nopērt mammu vai tēti. Ivita stāsta, ka viņas dvīņi esot viņu tik sinhroni nopēruši, ka tas bijis daudz labāk nekā pirts skolas audzēkņu veikums. Tāpat pirtniece uzskata, ka pirts ir īstā vieta dzimumaudzināšanai, jo tur kopā ir visa ģimene, dažādas paaudzes – visi kaili. Kaut kādā brīdī jaunieši sāk kaunēties, un arī tas vecākiem jārespektē. Bērniem drīkst būt kauns.
Par ko gan nevajadzētu aizmirst – par bērnu drošību uz ūdens, jo pirts parasti nāk komplektā ar dīķi, kublu vai kādu citu ūdenstilpi.