Slotiņa miesai un dvēselei
Kā, raksturojot latviešu pirti, minēja pirtniece Olita Puriņa, – pirtošanās nav iedomājama bez augiem. Tāpēc slotiņu siešanu pirtnieki uzskata par pirts rituāla sākumu. Ikvienam augam ir ne tikai farmakoloģiskās īpašības, bet arī garīga iedarbība. Ivita Pičukane kā piemēru min vērmeli – no vienas puses, tā veicina un uzlabo gremošanu, palīdz dziedēt iekšējos iekaisumus, bet, no otras puses, iedod skaidru prātu saskatīt un saprast mērķi, palīdz prātam sagremot emocijas. Tāpēc pirts slotas nevajadzētu pirkt, bet gan pašam saplūkt.
Izvēloties augus, tu neapzināti salasi tieši to, kas tajā brīdī vajadzīgs kā tavam ķermenim, tā dvēselei.
Ivita slotas pat salīdzina ar pavāra nazi. Jo ilgāku laiku pavadi pie to gatavošanas, jo īpašāk tās kalpo. Arī pirtnieks Romualds Lamsters mudina slotiņas siet pašam, īpaši jau vasarā, kad tās var izmantot arī svaigas. Tas ļauj noskaņoties pirts rituālam, turklāt slotiņai tiek tava enerģija un mīlestība.
Līdzīgi ir ar pirts tēju, kuru malko vēl pirms došanās pērtuvē. Arī tējā, ja vien ir izvēle, var satikt tos augus, kas attiecīgajā mirklī ir svarīgi. Savukārt, ja pieaicināts pirtnieks, tējas malkošanas laiks ir piemērots brīdis, lai izstāstītu, ko sagaidi no pirts, kāda ir tava iepriekšējā pieredze, attiecības ar ūdeni un karstumu, un arī uzklausītu, ko sagatavojis pirtnieks. Pirtnieki atklāj – ir reizes, kad tie, kas sacījuši nemīlam karstumu, izrādās tīri labi jūtas augstākā temperatūrā, un otrādi. Vai arī tie, kas uz pirti ieradušies tikai tāpat vien, beigās pārsteigti par piedzīvotā dziļumu.