Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ivita Pičukane, pirts meistare ar 20 gadu pieredzi, transpersonālās psiholoģijas speciāliste, kura ikdienā paralēli darbam medicīnā darbojas pirtī Ziedlejas, Olita Puriņa, pirtniece, ģimenes godu un gadskārtu rituālu vadītāja vīkšēja, kura pirts jomā ir aptuveni 10 gadu, bet pēdējos septiņus strādā savā pirtiņā, piedāvājot dažādus pirts rituālus un pirts baudījumus, Romualds Lamsters, kas pirtnieka amatu mācījies pie Ziedoņa Kārkliņa un ļoti daudz arī pašmācības ceļā, eksperimentējot un pa kripatiņai vien vācot zināšanas. Jau 10 gadu amatprasmes māca arī citiem.
Pirtnieks Romualds Lamsters uzskata, ka pēršanas mākslu vislabāk tomēr apgūt pie meistara, kā tas ir arī citos arodos. Citādi var nākties iet garu pašmācības ceļu un beigās tāpat atklāt, ka pie īsta pirtnieka piedzīvotais nav salīdzināms ar paša pūliņu rezultātu. Savukārt Olita Puriņa ir pielaidīgāka, jo sendienās pirtnieka un dažādu rituālu vadītāja lomu vienmēr uzņēmās kāds no saimes, pirtī parasti tas zinošākais, pieredzes bagātākais, rituālos – runātīgākais, harizmātiskākais. Tikpat labi to varētu darīt arī mūsdienās, taču neesot nemaz tik daudz gribētāju.
Lai vai kā, ja pirts uzbūvēta un ir apņēmība tajā iet regulāri, droši vien nenāktu par sliktu kursos apgūt vismaz pēršanas pamatprasmes. Var arī uzaicināt pirtnieku vai doties uz viņa pirti un pamācīties praksē. Piemēram, Olita Puriņa pirts rituālos aktīvi iesaista pirts apmeklētājus, viņiem pašiem dodot iespēju pat iekurināt pirti. Tagad no pirtnieku stāstītā lūkojam saprast galvenos principus, kā notiek pirtī iešana, – ar ko to sākt un kā to kulminēt.
