Auga pareizais nosaukums ir Amerikas agave (Agave americana) – mūžzaļš lapu sukulents, kura lapu rozete mēdz sasniegt pat trīs metru diametru. Auga lapas var būt zaļas, raibas un pat zilganzaļas, tās ir ļoti biezas un noklātas ar vasku. Savvaļā agaves aug Centrālamerikā, aizceļojušas arī uz Vidusjūras valstīm. Ilgus gadus agaves lapās uzkrājas barības vielas, lai kādā brīdī spēkus atdotu ziedkopas un augļa veidošanai, tāpēc nereti pēc uzziedēšanas augs aiziet bojā. Taču pirms tam ziedu veidojošā agave pagūst sev apkārt izaudzēt jaunas agavītes.
Agavei cauru gadu nepieciešama saulaina, gaiša un silta vieta, bet ziemā augs pacieš arī zemas temperatūras, 5–6 grādus, ja vien tiek turēts sausumā. Tas ir viens no retajiem augiem, kas spēj ilgu laiku izdzīvot bez ūdens.
Augšanas laikā jālaista regulāri, lai būtu mitra augsne. Bet nedrīkst pārlaistīt! Agavei patīk smaga, mālaina, labi drenēta, barības vielām ne pārāk bagāta, viegli skāba augsne. Nelielu agavi pārstāda katru gadu, bet vecākas – kad nepieciešams, reizi 3–4 gados. Lai apjomīgo lapu rozeti noturētu līdzsvarā, izmanto lielus, smagus podus. Vasarā augus var izvietot ārā.