Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Kokam vajag vietu – tas ir pamatu pamats, kas jāņem vērā. Ja vietas nav pietiekami, tad notiek līdzīgi kā ar mājdzīvniekiem. Iepatīkas kaķēns vai kucēns, bet drīz vien saimnieks saprot, ka šis lielais dzīvnieks vairs nemaz mājās neiederas… Ko tad? Jāpārstāda? Jāzāģē nost? Visādi ticējumi tomēr… Tā nenotiktu, ja cilvēki pērkot skatītos uz informāciju, cik liels koks būs pieaugušā vecumā. Stādot jānovērtē attālums līdz ēkām, kur un cik tālu koks metīs ēnu. Ja teritorijā ir dīķis, ūdeni bojās nobirušās koku lapas. Kokiem vajadzētu atrasties noteiktā attālumā no dīķa, tāpat jāievēro valdošo vēju virziens, lai lapas un citus gružus pēc iespējas nepūš ūdenī.
- Koka ietekme uz citiem augiem – ne tikai vainags, kas veidos noēnojumu zemes gabalā, un rudeņos krītošās lapas, bet arī apakšzemes daļa, proti, sakņu sistēma, jāņem vērā. Koku sugām ir ļoti atšķirīgas sakņu sistēmas – piemēram, ozols saknes veido ļoti dziļas, un virszemes daļā tas netraucēs citiem augiem (tas gan nenozīmē, ka tieši zem ozola zariem kāds cits augs jutīsies labi). Arī mazāki koki, kā, piemēram, ābeles un arī dekoratīvās ābeles, ir ar dziļu sakņu sistēmu, tās netraucēs līdzās augošos augus. Savukārt bērzam saknes ir seklas, virspusējas, smalki sazarotas un sniedzas ļoti tālu – trīs četras reizes tālāk nekā koka zari! Tāpat ir ar kļavu. Diezgan līdzīgi ar liepām – īpaši, kad tās paaugušās lielākas. Daudz ko var lietas labā darīt, stādot augus vienā laikā. Piemēram, iestādīt jaunu liepu un turpat līdzās tūju dzīvžogu. Tūjas paspēs kārtīgi iesakņoties un saaugt, un, kad liepa tās panāks un būs jau pārāka, arī tūjas jau spēs par sevi pastāvēt. Taču pamēģiniet līdzās lielai, jau padsmit metru izaugušai liepai blakus sastādīt jaunu tūju dzīvžogu – tur būs mācību grāmatas klasika! Proti, liepai tuvākās tūjas nespēs augt tik labi, kā tālākās tūjas, izveidosies tāds slīpais dzīvžodziņš.
- Koku veidošana. Lapas un arī skujas ir tās, kas koku baro. Ja iestāda koku, kurš aug liels, bet cilvēks saprot, ka nemaz negrib lielu, un lielāko daļu zaru nozāģē, vēl priecādamies, ka smuki ataug, tad veidojas resnie baļķi, kuriem, varētu teikt, ir nocirsta galva. Populārs piemērs ir liepas pilsētās, bieži redzēts. Tā darīt nedrīkstētu, pat ja klients maksā nezin cik. Ja koku ir paredzēts formēt, jāsāk to darīt laikus – kad koks sasniedzis formējamo augstumu vai mazliet virs, kamēr to vēl var paveikt ar griešanu, nevis motorzāģi. Tāpat arī apakšējo zaru izgriešana jeb vainaga pacelšana augstāk – vienā gadā noņem pāris zaru, nevis tik, cik ienāk prātā. Lai kokam paliek iespējami vairāk zaru, attiecīgi arī lapu vai skuju, kas to baro.
