Kāda šķirne ir manējā, vairs nezinu. Tos piecus stādus man kopā ar savas radītās šķirnes ‘Suitene’ pieciem zemeņu stādiem pirms gadiem desmit iedeva Valda Laugale, Dārzkopības institūta pētniece, zemeņu spečuks. Man ir izdevies visu šo laiku remontantās atjaunot, un ceri joprojām ir ražīgi. Valda domā, ka tā, visticamāk, bijusi ‘Calypso’.
Ar ko atšķiras?
Parastajām, vasarā ražojošajām šķirnēm ziedpumpuri nākamā gada ražai ieriešas vasaras beigās, rudens sākumā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 15 grādiem un diena kļuvusi īsāka par 14 stundām. Tāpēc tās var ražot tikai vienu reizi sezonā. Savukārt remontantās zemenes ziedus ierieš arī garās dienas apstākļos, kad diena ir vairāk nekā 12 stundu gara un temperatūra sasniedz pat 26 grādus. Tāpēc remontantās var uzziedēt un ražot divreiz: pirmoreiz kopā ar parastajām zemenēm jūnija beigās, bet otrreiz vasaras beigās un rudenī. Protams, ka, laikam kļūstot vēsākam, ogas ienākas lēni un ir skābākas nekā vasarā. Toties prieks un pārsteigums ir dubultā!
Prasības nav kosmiskas
Kā saka Valda, remontantajām zemenēm (tāpat kā parastajām) jāizvēlas dārza saulainākā vieta, kur ir trūdvielām bagāta augsne ar labu struktūru. Nav vēlams stādīt smagā mālā, jo tur zemenes vairāk slimos ar sakņu slimībām. Tā kā remontantās ražo ilgi, loģiski, ka tām vajag vairāk ēdamā (barības vielu) nekā parastajām. Es domāju, manas šī rudens veiksmes atslēga ir tieši šī. Vārdu sakot, man remontanto zemeņu ceri aug gar krāšņumdobes malu, kurā zied arī rozes, un tās es pagājušajā rudenī pamatīgi nomulčēju ar Latflora neitralizēto kūdru, kas patiesībā ir laba organika. Pie reizes tika arī zemeņu ceriem. Vēl šovasar Zemgales mālu zem rozēm pielaboju ar kūdru, un atkal tika zemenēm. Rezultāts? Tik veselīgus cerus sen nebiju redzējusi! Un cik ziedu! Viss balts. Ja rudens būs ilgais un siltais, zemenes no sava dārza droši vien ēdīšu vēl oktobrī un varbūt pat novembrī. Tā reiz jau ir bijis.
Valda gan profesionāli piebilst: septembra beigās, lai uzlabotu augu ziemcietību un iegūtu lielāku ražu nākamajā gadā, būtu pareizi visus ziednešus kopā ar ogām… izkniebt. Bet es tā nedaru. Un nedarīšu, jo gribu rudenī ogas, cik vien ilgi iespējams! Toties otru Valdas padomu – pāri zemeņu stādiem uz karkasiem uzlikt plēvi, lai ogas neķer rudens lietavas, aukstums un puve, – gan izmantošu. Tā paša iemesla dēļ.
Kāpēc ļaudis remontantās nezina?
Pirmkārt, kā saka Valda, remontantajām pastāv risks, ka tās slikti pārziemo un tad nākamajā gadā ogu tikpat kā nav. Tā var gadīties. Otrkārt, remontantās salīdzinoši maz stīgo un maz var savairot. Ja nepaspēj to izdarīt pirmajā otrajā audzēšanas gadā, tad trešajā stīgu gandrīz vairs nav. Šādi remontantās dabīgā ceļā no dārza izzūd. Arī stādaudzētavām tāpēc negribas ar tām daudz ņemties, jo ir grūtāk – sanāk mazāk stādu nekā no parastajām vasaras zemenēm, līdz ar to nevar tik daudz piedāvāt. Tāpēc tagad biežāk ieved un pārdod frigo stādus no Nīderlandes (frigo nozīmē, ka stādus miera periodā izrok un līdz stādīšanas laikam uzglabā nelielā mīnus temperatūrā), līdz ar to Latvijā parādās arī jaunākas šķirnes. Salīdzinot ar jau senāk zināmām, tām ir smukākas, lielākas ogas, bet mīnuss, ka vēl mazāk veido stīgas un tātad pašiem pavairot ir vēl grūtāk. Ražas ziņā vecās un jaunās remontanto zemeņu šķirnes ir visai līdzvērtīgas.
Remontantās zemenes var audzēt arī puķu podos verandā vai uz balkona – izskatās dekoratīvi. Profesionāļi audzē siltumnīcās uz plauktiem, tad ražo visu vasaru un viegli nolasīt.
Raksta turpinājumā lasi speciālistu ieteikumus remontanto zemeņu audzēšanā!