Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Iveta Ozola, SIA VIP Dārzs īpašniece, dārzu un apstādījumu veidotāja jau 20 gadus.
- Nebrauc uz stādaudzētavu bez plāna
Dobe jāsāk ar zīmēšanu, sarežģītāku vai vienkāršāku, uzliekot uz papīra kontūru, tāpat sarakstot augus, kurus gribas, un noskaidrojot, kādi augšanas apstākļi tiem vajadzīgi un vai pie tevis tādi ir. Neviens profesionālis neieteiks sākt ar braucienu uz stādaudzētavu un, nezinot visu iepriekšminēto, sapirkt pilnu bagāžnieku. - Neveido daudzas mazas dobītes
Dārza kompozīcijā noteikti labāk iederēsies viena plašāka dobe, nevis pa teritoriju izmētāti mazi aplīši, nierītes un zarniņas. Lielas problēmas sev radām arī tad, ja zālienā te vienā, te otrā vietā iestādām mazus audziņus, kas neaug, un tad jāmeklē tiem cita vieta. Apkopt vienu apdobi būs vieglāk nekā vairākas mazas. Parasti no lielām dobēm attur pieņēmums, ka no dobes malām jāspēj aizsniegties vismaz līdz tās vidum. Taču no tā baidīties nevajag – jākāpj dobē iekšā. Lielo dobi var izkārtot arī pa teritorijas perimetru, tad tās skaistumu var ļoti labi izbaudīt. - Nesadrumstalo dārzu pa takām
Dārzu nevajag sadrumstalot ar takām. Seguma takas ierīko tikai tur, kur tas nepieciešams, lai var ar sausām kājām nokļūt no viena punkta uz otru. Jebkurš segums tāpat būs jākopj, tajā sēsies nezāles, turklāt – kas var būt labāks par iespēju vasarā ar basām kājām pastaigāt pa tikko nopļautu zāli? Ja zāliena takas šķērso dobi, jāatceras to platumu pielāgot pļaušanas ierīcei, lai pēc tam zāle nav jācērp ar šķērēm. - Neatsakies no kokaugiem
Viegli kopjamā dārzā atbilstoša auguma mazprasīgāki krūmi un kociņi veido košumdobes pamatu. Jāatceras, ka kokaugus atšķirībā no ziemcietēm, kuras var stādīt sabiezināti, dobē stāda, ievērojot norādīto stādīšanas attālumu. - Neizmanto ģeotekstilu
Ģeotekstils nav labs risinājums košumdobei. Ja tas paredzēts cīņai ar nezālēm, tad vēl pirms augu stādīšanas būtu jātiek galā ar daudzgadīgo nezāļu saknēm, izvēloties piemērotāko metodi. To neizdarot, dārzs nebūs viegli kopjams. Tad attīrīto augsni var nosegt ar mulču, kas neļauj tik viegli augt viengadīgajām nezālēm. Dārznieki parasti izvēlas vidējās frakcijas priežu mizu mulču, taču tikpat labi var sašķeldot dažādu lapu koku zarus un dobes pārklāt ar šķeldu. Ģeotekstils ļoti apgrūtinās dobes pārveidi. Ja gribēsies papildināt stādījumu, būs jārauš nost mulča, jāgriež jauni caurumi. Neapstrādāti griezumi spurojas un bojā dobes izskatu. Turklāt ir nezāles, kuras itin veiksmīgi atrod ceļu arī cauri ģeotekstilam. - Neizmanto dobju apmales
Lai kādu apdobes materiālu – speciālās lentes, akmeņus, koku – izvēlētos, apdobe tāpat ir jākopj. Domājot, ka ar šādas apmales ielikšanu darbs beidzies, apdobes pamatīgi ieaudzē. Appļaut tās vairs nevar, un beigās jāķeras pat pie naža, lai tiktu vaļā no nevēlamajiem zāles pušķiem. Lai nesarežģītu sev dzīvi, labāk atstāt apdobes līniju bez apdares un pāris reižu gadā ar asu, noapaļotu lāpstu 45 grādu leņķī un aptuveni 10 cm dziļumā atdurt apdobi un atcirsto velēnas strēmeli izcelt. - Nelaisti, izmantojot smidzinātājus
Smidzinātāji nav piemēroti tāpēc, ka ir augi, kuriem nepatīk, ka tos mērcē. Turklāt parasti lielā laistīšana sākas vakarā, pēc darba. Augi pirms nakts nepaspēj apžūt, kas var izraisīt slimības. Savukārt ar šļūteni grūti manevrēt, bet lejkanna kopšanu nepavisam neatvieglos.
Pilienlaistīšanas sistēma būtu košumdobēm piemērotākā, taču te ir arī daži bet. Tai noteikti nevajadzētu būt tikai automātiski regulējamai. Var būt reizes, kad papildu laistīšana ziemcietēm nav vajadzīga. Tāpēc jāparedz iespēja laistīšanu atslēgt. Tāpat visai sarežģīta ir pareiza šīs sistēmas ierīkošana, jo jāatceras, ka vietās, kur ir pilinātājs, vienmēr būs mitrāks, turklāt optimālam efektam tas būtu jāiedziļina sakņu sistēmas līmenī. Tāpēc sistēmu ierīko pēc augu iestādīšanas, ņemot vērā to mitrumprasības. Īsti labs nav arī aukstais dziļurbuma, spices vai akas ūdens. Ja vien pie mājas ir ūdenstilpne, tad pilienlaistīšanai jāizmanto tā. - Nestādi visu podos un kastēs
Viss, kas pacelts virs zemes, pastiprināti žūs, tātad būs daudz jālaista. Tas var veicināt augsnes sablīvēšanos. Melnzeme traukos pastiprināti izdeg. Paaugstināti stādījumi kopšanā varbūt būs ergonomiskāki, taču augi zemē noteikti jutīsies labāk, jo saknes varēs plesties pēc sirds patikas. Tāpēc podi un kastes lai paliek vasaras krāšņumaugiem, garšaugiem un viengadīgām kultūrām, bet dobes veidojam zemē.
